• 29
  •  
  •  
  •  
  •  

Laipni lūdzam!

Studente raksta zem koka

Esam divu Latvijas augstskolu (Liepājas Universitātes un RISEBA) mākslas fakultāšu studenti un mācībspēki. Vēlamies iepazīstināt ar savām atklāsmēm un viedokļiem.

Ceram, ka patīkami pavadīsiet laiku kopā ar mums. Mācību procesā veidojam literārus tekstus, reportāžas, apskatus, filmas un diskutējam par tēmām, kas šķiet svarīgas. Daļu no radītā publicēsim šajā vietnē.

Priecāsimies, ja arī jūs piedalīsieties un paudīsiet arī savu viedokli par to, kas mums visiem ir svarīgs.

Gaidīsim arī lasītāju radošās atklāsmes, tekstus un filmas.

  • 29
  •  
  •  
  •  
  •  
Tagged

2 thoughts on “Esiet sveicināti mūsu mājaslapā KARAKUDA!

  1. Kas ir māksla un vai ir svarīgi, kas to pērk un pārdod?
    Ilze Brinkmane
    Apsveicu ar jaunumu – KaRaKuDa! Lai veicas visiem, kuri apzinās savus talantus, vēlas tos attīstīt un pasaulei vēstīt ko jaunu un paliekošu!
    Pārdomas radīja Sandras Veinbergas rakstītais “19 minūšu izsole naudas akumulācijai mākslā” sadaļā “Literārā publicistika”.
    Manuprāt, mākslā meklējam savu dvēseles atspulgu. Ja tas, ko redzam, dzirdam, lasām mūs uzrunā, iepriecina un tuvs mūsu dvēselei, tad tā ir māksla, kas radīta mums, t.i., konkrētā cilvēka dvēseles un gara pasaulei, viņa sirdij.
    Piekrītu atziņai, ka mākslu rada radošais mazākums. Viss pārejais ir mēģinājums izteikt savus pārdzīvojumus, emocijas, izmantojot krāsas, skaņas, burtus jeb rakstu zīmes, kā katrs prot un var. To var saukt par pašizpausmi, meditāciju, var mēģināt pārsteigt, provocēt un un uz brīdi kļūt populārs, var izpildīt pasūtījumu (politisku, biznesa) un veidot karjeru un tādā veidā kļūt atpazīstams. Ja ir dota brīvība, tad, protams, var darīt visu, ko grib, bet robežas nosaka darītāja un radītāja morāle jeb intelekts, viņa atbildības izjūta publikas priekšā – par sekām.
    Var, protams, izmantot mākslinieciskus līdzekļus, lai mudinātu domāt par aktuālām problēmām un atmodināt aizsnaudušās dvēseles un apātijā ieslīgušu garu.
    Ja ir radīta māksla, tai nevajag tulku jeb ekspertu, kas skaidro, cik tā nozīmīga, svarīga, laikmetīga, izglītojoša. Manuprāt, patiess mākslinieks atklāj kaut ko vairāk, nekā spēj ikviens, jo viņa radītā māksla tuvina harmonijai un pilnībai.
    Kas sevi dēvē par ekspertiem?
    Ir cilvēki, kam būtisks ir ekspertu viedoklis, īpaši tiem, kam ir nauda un tā ir mēraukla, kas nosaka statusu noteiktā sabiedrībā, tad svarīgi, lai arī viņu apkārtējā vidē būtu kaut kas, ko atzinuši citi.
    Viena lieta, ko pērk un iegādājas austrumzemju prinči, bet mums varētu būt svarīgāk, kas veido Latvijas mākslas telpu un kāda ir šo cilvēku morāle.
    Patlaban mediju vidē aktuāls ir jautājums par bankām, to starp “ABLV Bank” iesaisti naudas atmazgāšanas shēmās. Sabiedrisko mediju interneta vietnē lasu: “Ja „ABLV Bank” nedienu dēļ „nogrims” ar lielu vērienu sāktais Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekts, tā būs ļoti skumja ziņa Latvijas mākslai, atzīst nozares pārstāvji. Laikmetīgās mākslas muzeju pilnībā par privātu naudu – 30 miljoniem eiro – pirms trim gadiem apņēmās celt „ABLV Bank” labdarības fonds un Teterevu fonds. Pašlaik neviens no mecenātiem vēl nav gatavs skaidri pateikt, kas ar muzeja projektu notiks tālāk (..)
    „ABLV Bank” ar Kultūras ministriju sadarbojas jau kopš 2005.gada, kad tā vēl ar nosaukumu „Aizkraukles banka” parakstīja sadarbības līgumu par atbalstu laikmetīgās mākslas kolekcijas veidošanā.
    (..) Jāatgādina, ka par iespēju projektēt muzeju starptautiskā metu konkursā uzvarēja Lielbritānijas arhitektu biroja „Adjaye Associates” un latviešu „AB3D” skice. Pašlaik rit pēdējais muzeja projektēšanas posms, un pašu ēku plānots pabeigt 2021.gadā(..)
    Kultūras ministrijā, kas Laikmetīgās mākslas muzeja projektā iesaistās satura veidošanā, pašlaik norāda, ka „„ABLV Charibable Foundation” ir devis nozīmīgu ieguldījumu Latvijas laikmetīgās mākslas attīstības veicināšanā, atbalstot daudzveidīgu laikmetīgās mākslas projektu īstenošanu”. Arī ministrijas rīcībā pašlaik neesot ziņu, ka muzeja projekta īstenošanu varētu atcelt vai pārcelt.
    „Ja tas tiešām pilnīgi nobrūk, tad Latvijas mākslas attīstībā mēs tiekam atmesti atpakaļ par vairākiem gadu desmitiem,” uzskata Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese.
    Viņa gan cer, ka tiks rasti risinājumi, lai projektu turpinātu. Ja „ABLV Bank” vairs nevarētu to finansēt, pēc Kreses domām, labākais variants būtu to pārņemt valstij. (..)
    „Mēs esam viena no retajām valstīm Rietumeiropā, kurai nav sava Laikmetīgās mākslas muzeja. Ko nozīmē laikmetīgā māksla? Tas patiesībā ir pagājušais pusgadsimts, kam būtu jāiekļaujas šajā muzejā. Un šī kolekcija pašlaik nekur sistemātiski apkopota, veidota, saglabāta. Ir kaut kādi fragmentāri darbi, kas pašlaik ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā vai „ABLV Bank” kolekcijā topošajam Laikmetīgās mākslas muzejam. Šie darbi jau pazūd. Labākajā gadījumā tie tiek nopirkti un aiziet uz privātkolekcijām, sliktākajā gadījumā aiziet bojā. Viens ir tieši šī vēstures veidošana un saglabāšana, bet otrs ir to padarīt pieejamu skatītājiem. Jo ir izaugušas jau vairākas paaudzes, kurām nav sistēmiska priekšstata par to, kas ir noticis Latvijas mākslas ainā [pēdējos 50 gados],” uzsver Krese.
    Pašlaik tikai pavisam neliela izlase no Latvijas laikmetīgās mākslas darbiem skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Tā direktore Māra Lāce uzsver – Laikmetīgās mākslas muzejam būtu nozīmīga vieta Latvijas mākslas ainā:
    „Šis muzejs gan ar ekspozīciju, gan izstādēm un izglītojošo darbību nosegtu vienu ļoti būtisku segmentu [Latvijas mākslā]. Apmeklētājs no tā vienkārši iegūtu daudz vairāk. Ja tas nerealizējas, tad tas viss pazūd. Žēl, ļoti žēl.”
    (..) Kā vēsta „ABLV Bank” labdarības fonda mājaslapa, kopš dibināšanas 2006.gadā fonds atbalstījis 300 projektu par vairāk nekā 3,2 miljoniem eiro. Bankas kolekcijā topošajam Laikmetīgās mākslas muzejam ir vairāk nekā 200 Latvijas laikmetīgās mākslas darbu.”
    Izplatās ētiski nepieļaujama vienaldzība
    Par ko uztraucas mākslas ekspertes? Par to, ka darījums nenotiks, bet ne mazākā mērā, ka finanšu avoti ir apšaubāmi un iespējams pat iegūti noziedzīgi! Ja māksla ir tik tālu no morāles, tad fons, uz kāda top laikmetīgās mākslas muzejs, nerada pārliecību, ka apdraudēts ir kaut kas patiesi augstvērtīgs, jo ideja balstās uz neētiskiem principiem. Latvijas mākslas attīstību nevar atmest atpakaļ neizdevies biznesa projekts, jo mākslu nerada to pircēji un starpnieki pārdevēji.
    Mg.paed., Mg. phil. Ērika Lanka runā par ētiskās vienaldzības fenomenu, ko pagājušā gadsimta 70. gados sāka pētīt Japānā un kas straujiem soļiem tuvojas Eiropai. “Arvien vairāk cilvēku nevēlas just, lai gan mums ir raksturīgi brīnīties, pārdzīvot, just. 25 gadus tiek pētīta paaudze, kurus sauc par hikikomori. Acut social withdraw (angļu val. ‘akūta sociālā attālināšanās’) jeb hikikomori fenomens.” Tātad cilvēki izliekas, ka viņus neskar notikumi, kas ietekmē mūsu valsts nākotni, politiku. Kā uzsver Ē.Lanka, galvenās ētiskās vienaldzības cēlonis ir bailes, egoisms, nespēja uzņemties atbildību par sekām, nespēja līdzpārdzīvot.
    Ļoti ceru, ka vietnes “KaRaKuDa” veidotāji savā ziņā uzņemsies arī emocionālo un sociālo audzināšanu, lai starp dažādām paaudzēm nepaliktu arvien mazāk kopīgā, īpaši laikā, kad sociokulturālie un subkultūras fenomeni veido jaunas kopības – ar jaunām normām, kas pasaulē strauji izplatās. Piekrītu Ē.Lankai, ka no mums katra ir atkarīgs, vai ētiski nepieļaujamā vienaldzība ienāks mūsu ikdienā kā norma vai mēs tomēr saglabāsim cilvēcību.

Tavs komentārs

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.