Jānis Holšteins

Zināšanas un prasmes, kas ļauj uzņemties atbildību

Blogs Intervija
  • 33
  •  
  •  
  •  
  •  

Režisors Jānis Holšteins ir Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA Mediju un komunikāciju fakultātes dekāna pienākumu izpildītājs. Vienlaikus arī Audiovizuālās mediju mākslas katedras vadītājs, docents. Strādā augstskolā kopš 2008. gada. Sava darba mūža lielāko daļu aizvadījis Latvijas Televīzijā. Sākumā kā apgaismotājs un beidzot kā Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors. Šīs pieredzes dēļ arī tika uzaicināts uz augstskolu RISEBA, kur viņam piedāvāja izveidot bakalaura studiju programmu audiovizuālās mediju mākslas jomā. Tas arī tika izdarīts. Šodien Jāņa kontā ir plaša plejāde diplomētu ekrāna mākslas praktiķu: režisori, operatori, producenti.

Vai tev kā televīzijas praktiķim bija viegli iekļauties akadēmiskajā augstskolas darbā?

J. H.: Pēdējos darba gadus Latvijas Televīzijā veicu ģenerāldirektora pienākumus. Šis amats jau vairāk līdzinājās politiķa nekā televīzijas praktiķa darbam. Tāpēc nevarētu teikt, ka mani tas tā īpaši saistīja. Līdz ar to es šo pārlekšanu citā dimensijā uztvēru ar aizrautību un cerībām. Kaut kādu intuitīvu vilkmi uz akadēmisko darbu laikam sajutu jau agrāk, kad bez īpašas ārējās motivācijas pirms vairākiem gadiem nolēmu iestāties Nīderlandes mediju akadēmijas pedagoģiskajos kursos, kurus sekmīgi arī pabeidzu.
Pusgads man bija nepieciešams, lai iedziļinātos izglītības sfēras normatīvajā bāzē un vēl pusgads, lai izveidotu pilnvērtīgu profesionālu bakalaura studiju programmu audiovizuālajā mediju mākslā. Tā es gada laikā biju gatavs jauniem izaicinājumiem. Jāsaka, ka nebiju vīlies, jo pretēji darbam LTV šefa amatā, kur ik dienu kāds mēģina apšaubīt tavu kompetenci un lēmumus, augstskolā no vadības puses sastapos ar uzticēšanos manai profesionalitātei un jaunā studiju virziena attīstīšanas stratēģijai.

Kurus no saviem audiovizuālajiem darbiem uzskati par visvērtīgākajiem?

J. H.: Ja jārunā par maniem darbiem LTV, tad visinteresantākais man šķiet laiks, kad veicu televīzijas režisora pienākumus. Tas vēl bija padomju iekārtas laiks Latvijā, tādēļ maniem radošajiem darbiem reizēm nācās sastapties ar cenzūras šķērēm. Skandalozākais laikam bija televīzijas iestudējums „Cilvēks”, kas bija veidots pēc tāda paša nosaukuma padomju sistēmas apdziedātāja Maksima Gorkija darba. Man ar savu režisorisko traktējumu tomēr kaut kā bija izdevies visu rakstnieka ieceri apgriezt ar kājām gaisā. Galu galā iznāca visai pretvalstisks vēstījums, kuru demonstrēšanai ēterā tomēr aizliedza. Dienas gaismu tas ieraudzīja vien atmodas periodā, kad stingrās cenzūras draudi atslāba. Cits mans režijas darbs, ko varētu minēt, ir pēc Mihaila Bulgakova garstāsta „Morfijs” veidotais televīzijas iestudējums „Morfīnists”, kurā savu pirmo galveno varoni kino un televīzijas jomā nospēlēja Alvis Hermanis.

Kādu tu centies izveidot RISEBA Audiovizuālās mediju mākslas katedru?

J. H.: Galvenie principi, uz kuriem balstās akadēmiskais darbs Audiovizuālās mediju mākslas katedrā ir profesionālisms un vēlme nodot visas savas zināšanas, prasmes un kompetences jaunajiem topošajiem speciālistiem.

Raksturo, lūdzu, savas katedras darbu plašāk…

J. H.: Mūsu katedras mācībspēki ir motivēti, aizrautīgi audiovizuālās jomas profesionāļi. Pat ja kādreiz mums pieklibo kāds formāls akadēmisks sīkums, vienmēr skatāmies, lai jebkas, ko darām, strādā mūsu misijas labā.

Kādi tad ir mūsu studenti?

J. H.: Mūsu studenti arī ir motivēti un aizrautīgi. Vislabākos panākumus allaž sasniedz tie, kuri deg par savu lietu, kuriem darbošanās audiovizuālajā jomā ir dzīvesstils, kuri allaž paveic vairāk, nekā no viņiem tiek prasīts.

Ar ko mūsējie atšķiras no citiem studentiem?

J. H.: Mūsu studenti ir radoši, neatkarīgi savā domāšanā un prasīgi.

Vai vari nosaukt labākos savu studentu darbus, kas tevi ir pārsteiguši un iepriecinājuši?

J. H.: Protams. Negribu izcelt kādu atsevišķu studentu video darbu, lai gan varētu nosaukt veselu rindu, īpaši dokumentālo filmu jomā. Dažus studiju darbus ir iespējams noskatīties YouTube kanālā.

Kādi mēdz būt absolventi?

J. H.: Mūsu absolventi profesionāli darbojas visos lielākajos Latvijas televīzijas kanālos, kino producēšanas kompāniju projektos, Krievijas un ASV Holivudas kino ražošanā. Darba devēji kā mūsu absolventu konkurētspējas faktoru min mūsu studentu universālās zināšanas un prasmes, kas ļauj viņiem uzņemties atbildību par vairākiem radošajiem posmiem.

Kādas ir studiju iespējas RISEBA?

J. H.: Augstskola RISEBA mūsu studentiem papildus akadēmiskajām studijām piedāvā iespēju strādāt jau apmaksātu darbu augstskolas producēšanas kompānijā RISEBA Production, kas ir kā savdabīgs biznesa inkubators audiovizuāļiem. Ik gadu rīkojam starpaugstskolu sadarbības projektus ar citu augstskolu radošo programmu studentiem no LKA, JVLMA, LiepU, LMA. Šogad esam uzsākuši paši savu jauno tehnoloģiju īsfilmu festivālu Riga Digital Forum. Visu studiju laiku ir iespēja piedalīties apjomīgās praksēs kino, televīzijas, interneta portālu un citos interesantos audiovizuālos projektos, doties ERASMUS studentu apmaiņas programmas ietvaros uz mūsu partneraugstskolām ārvalstīs.

Ko novēli Karakudai nākotnē?

J. H.: Pirmkārt, gribu pateikties visiem profesionāļiem un entuziastiem, pateicoties kuriem ir tapis šis portāls. Tas dod iespēju paraudzīties uz daudzām aktualitātēm no cita skatpunkta, kā arī runā par to, kas aktuāls mūsu studējošajiem jauniešiem.
Novēlēt varu vien turēt augsti pacelto karogu un, protams, to, ko var vēlēt katram medijam – daudz lasītāju, skatītāju un klausītāju!

  • 33
  •  
  •  
  •  
  •  
Tagged

Tavs komentārs

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.