Zanda Gūtmane

Zanda Gūtmane | Aizraujošs kļūst viss, kam pievēršamies ilgstošāk un uzmanīgāk

Blogs Intervija
  • 147
  •  
  •  
  •  
  •  
Esmu Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes dekāne un asociētā profesore, maģistra studiju programmas „Rakstniecības studijas” izveidotāja un direktore. Manas darbības joma ir literatūras pētniecība. Nodarbojos ar to tāpēc, ka literatūra, manuprāt, spēj mums dot emocijas, kuras mūsos ir apslēptas, un pieredzi, kuru, iespējams, mēs paši nevarētu gūt vai kura atbalso mūsu pieredzēto. Bez tam, tā ļoti krāšņo ikdienu.

 

Kāpēc Tu esi Liepājas universitātē?

Liepājas Universitāte ir mana vienīgā darba vieta. Par vienīgā esamību, vai tas būtu cilvēks vai nodarbošanās, jautājumi ir lieki.

 

Kas ir Tava stihija zinātnē. Vai Raiņa pētniecība?

Ja lietojam šādu apzīmējumu „stihija”, tad laikam jāsaka, ka aizraujošs kļūst viss, kam pievēršamies ilgstošāk un uzmanīgāk. Nereti ir kādas parādības literatūrā, kas sākotnēji nešķiet īpaši interesantas, bet, sākot par tām domāt, meklējot kultūrvēsturisko un teorētisko fonu, iedziļinoties – attieksme mainās. Arī pavirši iepazīts cilvēks nešķiet nekas īpašs, bet, iepazīstot to, mēs ieraugām bezgalīgu un nekad neaptveramu pasauli. Tāpat ir ar katru tekstu, pat tā fragmentu.

Par Raini –, jā, tieši par vienu viņa nepabeigto traģēdiju savulaik tapa mans maģistra darbs un disertācija. Pēc tam daudz esmu domājusi par Baltijas literatūras paralēlēm un atšķirībām vēsturiskā kontekstā, bet vienmēr atgriežos pie vienas pamattēmas – cilvēks un vara literatūrā. Kas mēs esam tās priekšā? Kas paši varam kļūt, ja tiekam pie tās?

 

Kā kļuvi par mākslas fakultātes dekāni un ko šis darbs dod?

Esmu Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes dekāne jau otro termiņu. Procedūra ir vienkārša – kolēģi saskatīja iespēju, ka es to varu darīt, es pieteicos un mani ievēlēja. Šis darbs dod iespēju īstenot ieceres un izveidot tādu mikrovidi, kāda, ņemot vērā ārējo apstākļu ietekmi, ir iespējama.

 

Kādi ir mūsu studenti?

Mūsu studenti ir ļoti dažādi. Informācijas sniegšana studijās mūsdienās ir zaudējusi savu primāro nozīmi, svarīgāk ir attīstīt kritisku un analītisku domāšanu. Nav arī vērts žēloties par paaudzi, kura vairs nelasa, tāpat no tā nekas nemainās – jāspēj ar šo paaudzi runāt tā, ka kaut kas no visa aizķeras prātā un tiek ierosināta sarežģītā domāšanas (nevis copypaste) darbība.

 

Raksturo labākos studentu darbus, kas dod gandarījumu.

Gandarījumu ir snieguši tiešām daudzu studentu, īpaši maģistrantu, darbi. Rakstniecības studiju pamatideja ir – palīdzēt katram studentam attīstīt sevī tieši to, kas viņam ir svarīgs – vai tā būtu radošā rakstīšana, vai literārā tulkošana, vai dažādu nozaru saskarsmes meklējumi, vai vēl kas cits. Ja tas izdodas – ir liels prieks. Piemēram, ja students studiju laikā atgūst vienu no savu vecāku valodām un sāk tulkot no šīs valodas, ja atrod ceļu, kurš tālāk tiek apliecināts viņa profesionālajā vai radošajā darbībā, tad programmai ir bijusi nozīme.

 

Kāda loma ir radošumam mūsu dzīvē?

Ja neesam radoši, esam tikai skrūvītes vai precīzu funkciju nodrošinātāji kaut kādā lielā mehānismā, jo nespējam paši izdomāt, vadīt, organizēt, kur nu vēl radīt kādu patstāvīgu – vai tas būtu mākslas, vai arī zinātnisku – darbu. Manuprāt, neradoša cilvēka dzīve nevar būt pašpietiekama, jo viņam vienkārši ir ļoti garlaicīgi.

 

Kādi ir reflektanti?

Bakalauri arvien vairāk ir negatavi studijām. Viņi bieži vien nezina, kas viņus interesē, savukārt maģistra programmu reflektanti – motivēti, zina, ko sagaida no studijām, ko vēlas sevī attīstīt.

 

Ko mēs viņiem piedāvājam?

Bakalaura līmenī piedāvājam divas programmas humanitārajās zinātnēs – „Baltu filoloģija, kultūra un komunikācija” un „Eiropas valodu un kultūras studijas” – un divas mākslas virzienā – „Dizains “ un „Jauno mediju māksla”. Maģistra līmenī mums ir divas radošas un Latvijas mērogā unikālas programmas – „Rakstniecības studijas” un „Audiovizuālā un jauno mediju māksla” (kopā ar RISEBA). Tās piedāvā ļoti labas pašattīstības iespējas izvēlētajā virzienā. Mūsu absolventu darbība Latvijas kultūrtelpā ir labi redzama.

 

Ko novēli Karakudai?

Karakudai novēlu turpināt augt un peldēt tālāk, dziļāk, izceļot dažādas pērles un „zemūdens akmeņus” labā nozīmē, proti, ievērības cienīgus jaunrades vai analītiskus darbus. Un kļūt vēl krāsainākai un redzamākai!

 

Paldies!

  • 147
  •  
  •  
  •  
  •  
Tagged

Tavs komentārs

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.