Politika

Spriedums atlikts uz četriem gadiem jeb septiņi mati – tas ir daudz vai maz?

Blogs Latvija Literārā publicistika Politika
  • 37
  •  
  •  
  •  
  •  

Svētdiena nesa atvieglojuma sajūtu – „Saskaņa” un KPV LV kopā saņēmušas apmēram trešdaļu balsu. Tātad vēlētāji Latvijai piešķīruši vēl vismaz četrus dzīves gadus. Vai partijas izmantos šo termiņa pagarinājumu? Tas ir galvenais jautājums, uz kuru atbildes būs jāmeklē tā sauktajām „latviskajām” partijām.

Pilnīgi droši var apgalvot, ka „Saskaņa” un KPV LV, ja paliks opozīcijā, centīsies šo uzdevumu maksimāli apgrūtināt. Programma vissirslikti.lv tiks darbināta bez mitas. Plusu viņiem dos atrašanās opozīcijā, jo varēs sūdzēties, ka mēs jau neko, to visu dara „viņi”.

Tātad uz vēlēšanu rezultātiem var raudzīties divējādi – tāpat kā uz septiņiem matiem – uz galvas tas ir maz, bet zupā – daudz. Viens gan ir skaidrs, ka varēja būt daudz, daudz ļaunāk. Atzīmēšu tos punktus, kuri mani iepriecināja visvairāk.

  • Kārtējo reizi nedaudz ir samazinājies atbalsts „Saskaņai” – sīkums, bet patīkami.
  • Vairāk par 20 % vēlētāju savas balsis atdeva par politiskajiem spēkiem, kuri nāca ar mūsdienīgu, demokrātisku, rietumniecisku uzstādījumu. Tas norāda, ka paaudžu nomaiņa funkcionē un jaunā paaudze vēlas dzīvot demokrātiskā valstī.
  • 13 % vēlētāju cīņa pret korupciju bija tik svarīga, ka viņi atbalstīja Jauno konservatīvo partiju, neskatoties uz visādiem faktiem un „atklāsmēm”, par kurām naski gādāja viņu konkurenti. Varbūt ar laiku JKP varēs stabili noturēt pozīcijas mūsu politikas labējā flangā – tas būtu ļoti labi.
  • Gobzemes dibināšana atlikta, jo nesavācās kvorums – cipari 5 un 1 ne par ko negribēja turēties tiem paredzētajās vietās un apmainījās. Piekritīšu, ka arī 15 % ir daudz, bet atgādināšu, ka ASV prezidenta vēlēšanās A. Kaimiņa pedants Tramps ieguva pat pusi vēlētāju balsu. Tātad ar latviešiem vēl salīdzinoši viss ir kārtībā.

Kas notiks tālāk? Visdrīzāk, ka uz šo jautājumu neviens šodien atbildēt nevarēs – pārāk daudz nezināmo ir šajā vienādojumā, ieskaitot Valsts prezidenta iespējamo rīcību. Izmantojot situāciju, ka vēlēšanu rezultāti un dažādas nākotnes prognozes jau pietiekoši daudz ir apspriestas citos medijos, vēlos uzrakstīt savu Wishlist – sarakstu ar darbiem, kas, manuprāt, mūsu partijām būtu jāpaveic, lai pēc četriem gadiem nebūtu tā jātrīc par Latvijas likteni kā šoruden. Jo vēlēšanu rezultāti ir arī likumdevēja darbības sekas – vairākās nozīmīgās jomās likumdošana ir neveiksmīga, kas ļauj vietu varā nopirkt par naudu. Ja JKP, Attīstībai/PAR, JV un NA šo nesakārtos, tad nākošajās vēlēšanās vēl nevar zināt kā pašiem ies.

Pirmais un pats galvenais – Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums. Tas ir jāmaina pamatīgi, jāierobežo sponsoru naudas pieplūde un ir jākontrolē, no kādiem avotiem tā nāk. Obligāti jāpalielina budžeta līdzekļi, kuri piešķirami partiju darbam, tādējādi aizpildot robu, kurš radīsies, samazinot sponsoru naudas un attiecīgi ietekmi uz partijām. Vēl nesen bija absurda situācija, kad mēs partijām darbam piešķīrām pusmiljonu (atšķirībā no 5 vai 6 miljoniem eiro kā Igaunijā un Lietuvā), bet ļāvām deputātiem kvotās sadalīt 20 miljonus. Ļoti ceru, ka jaunievēlētās partijas šī likuma sakārtošanu uzskatīs par prioritāti.

Nākošā joma, kurā steidzīgi vajadzīgas kardinālas izmaiņas, ir mediji. Nezinu, vai kāds to ir pamanījis, bet par brīvu un neatkarīgu presi Latvijā runāt var tikai nosacīti. Tiesas lēmums, ka sabiedriskajam medijam ir jādod raidlaiks Latvijas Reģionu apvienībai, ir jau kārtīgs mājiens ar sētas mietu, ka nozarē ir problēmas. Domāju, ka JKP un JV jau arī ir sava pieredze ar mediju attieksmi, tāpēc īpaši ceru uz viņu atsaucību situācijas sakārtošanai. Cik ir manos spēkos, esmu rakstījusi par dažādām nejēdzībām – ka LTV Ziņu nodaļu un N. Ušakova nodibinājumu Riga.lv vada viena un tā pati ģimene, ka joprojām preses brīvībai traucē nejēdzīgais veidojums NEPLP ar D. Ķezberi (!!) priekšgalā. Atvainojiet, bet frekvences var dalīt arī kāda ministrija, tam nav vajadzīgs šis nesaprotamais veidojums, kurš arī Latvijas radio ir atdevis aktīvas vienas reliģijas pārstāves rokās – valsts ir sekulāra un pie šī, Satversmē nostiprinātā principa, ir jāturas arī sabiedrisko mediju vadībā!

Pie šādas mediju vadīšanas nav brīnums, ka mums visi politiskie raidījumi agri vai vēlu noved pie I. Kreituses un J. Rozenvalda uzstāšanās. It kā mums nebūtu jaunu un izglītotu cilvēku, kurus pielaist pie vārda. Nesen bija iespēja runāt ar kādas lielas ES dalībvalsts valdības vadītāja padomnieku ārpolitikas jautājumos. Viņš ar neslēptu sajūsmu stāstīja, kādi jauni, gudri, labi izglītoti Baltijas valstu pārstāvji bijuši sastopami Minhenes Drošības konferences laikā. Arī daudzos citos ES pasākumos un konkursos baltiešu pārstāvji izceļoties ar savu profesionalitāti un spējām. Tad kāpēc mēs Latvijā nevaram nodot mediju vadību kādiem spējīgiem profesionāļiem?! Kāpēc nevaram izveidot labu mediju likumu un ombuda institūciju?! Ļoti ceru, ka jaunievēlētās partijas sapratīs, ka tas ir arī viņu interesēs un sabiedrība, ieskaitot dažas neievēlētās partijas kā „Progresīvie”, pieprasīs no jaunās Saeimas beidzot sakārtot šīs abas lietas.

Ar mediju darba kvalitāti saistīts arī vēl viens svarīgs jautājums – mūsu sabiedrības izpratne par demokrātiju. Ja mediji neveic savu audzinošo un izglītojošo funkciju, bet pamatā izklaidē, tad nav brīnums, ka liela daļa vēlētāju pilnībā neizprot, kas nepieciešams demokrātijas nodrošināšanai, ka viena no tās pamatprincipiem ir minoritāšu tiesību aizsardzība. Ja tā netiks nodrošināta, tad mums, piemēram, nekad nebūs iespējas padzīt zaglīgos kremlinus no Rīgas vadības. Valstīs, kurās minoritāšu tiesības netiek īpaši aizstāvētas, opozīcijai praktiski nav nekādu iespēju jebkad kļūt par pozīciju – visi vairākuma lēmumi, saprotams, tiks vērsti uz to, lai mazākums nespētu realizēt savas intereses. Šādai situācijai ir nopietnas blaknes – notiek šādu grupu radikalizēšanās, ja sabiedrības vairākums „piegriež viņiem skābekli” tādā mērā, ka vairs nav iespējams elpot.

Tieši šādu attīstību kopš apmēram 2012. gada varam novērot Spānijas provincē Katalonijā, kurai ir visai nopietns pamats pretendēt uz neatkarību. Katalāņi bija ar mieru sadzīvot ar Spāniju uz paplašinātas autonomijas nosacījumiem, par kuriem pat bija panākta vienošanās ar Spānijas valdību. Diemžēl Spānijas premjerministrs M. Rahojs panāca šīs vienošanās atcelšanu un kopš tā laika varam novērot strauji pieaugošu katalāņu atbalstu reģiona pārtapšanai par atsevišķu valsti. Ja pirms 10 gadiem neatkarību vēlējās vien 12 % vēlētāju, tad šobrīd šis skaitlis ir sasniedzis jau vairāk nekā 50 %.

Nav iespējams pilnībā iznīcināt un apspiest interešu grupas – šī vecā patiesība ir jāatzīst arī Ķīnas valdībai. Lai kā viņi cenšas iznīcināt Faluņgun piekritējus, to skaits Ķīnā joprojām pārsniedz 100 miljonus un kustība turpina attīstīties. Var tikai panākt viņu radikalizēšanos, kas, starp citu, nedaudz, bet notiek arī Katalonijā. Tur cilvēku simpātijas iekaro arī kreisie radikāļi, kuri katalāņiem šķiet labs pretspēks labējajiem Franko piekritējiem, ar kuriem tradicionāli ir saistīta M. Rahoja partija PP. Ja nav iespējams iet pa ceļu, tad cilvēki pārvietojas uz grāvjiem un dodas uz savu mērķi pa tiem.

No vienas puses priecājos, ka partija NA piedāvā daudzmaz pieņemamu alternatīvu visādu nokrāsu labējiem radikāļiem un homofobiem. Ja nebūtu NA, tad viņu izvēle varētu krist arī uz „Saskaņu” – tas noteikti nebūtu vēlami. NA ir labāka alternatīva, tā tomēr aizstāv arī latviešu valodu un citas nacionālās intereses, kas ir patiešām nozīmīgi.

No otras puses, mediju uzdevums būtu skaidrot šādas demokrātijas pamatpatiesības, lai cilvēki apzinātos, pie kā var novest demokrātijas pamatprincipu neievērošana – tas, starp citu, var ietekmēt arī nacionālo interešu aizstāvjus pašus, ja vienu brīdi pie varas nonāktu citas vērtības pārstāvoši spēki.

Tāpat vērība ir jāpievērš skaidrojumiem par valdības, politiķu paveikto. Šajā ziņā kā negatīvais piemērs ir jāmin Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņa kopš 2015. gada ir paveikusi milzu darbu migrācijas apturēšanai Eiropā – gan vienojoties ar Turcijas prezidentu, gan panākot veselas astoņas izmaiņas likumdošanā, stingrākās visās ES valstīs, bet līdz sabiedrībai šī informācija praktiski nav nonākusi, jo kanclere neuzskata par vajadzīgu īpaši akcentēt padarīto.

Latvijā tā darīt nevajag. Ņemot vērā masīvo vissirslikti.lv propagandu mūsu valstī, sabiedrisko mediju un preses pārstāvju darba kvalitātei ir liela nozīme, lai pēc četriem gadiem neatkārtotos tāda nervu pārbaude kā 2018. gadā. Šeit mums visiem darba vēl daudz – kā politiķiem, tā žurnālistiem un, galvenais, sabiedrībai pašai – jo demokrātiju nevienam uz paplātes neatnes – tā ir katru dienu par jaunu jāizdzīvo.

  • 37
  •  
  •  
  •  
  •  
Tagged

1 thought on “Spriedums atlikts uz četriem gadiem jeb septiņi mati – tas ir daudz vai maz?

  1. PLAYBOOK INTERVIEW WITH LATVIA’S PM

    Latvia’s Prime Minister Māris Kučinskis has kept a low profile in Brussels since taking office in February 2016. But his experience running election campaigns in a country that neighbors Russia makes him influential. After a parliamentary election earlier this month, Kučinskis has been occupied with cobbling together a governing majority — which is proving more difficult than it ever has been, he told me during an interview on Friday afternoon, after last week’s summit marathon.

    Forming a government or herding cats? “We have a lot of parties but with no clear majority, and a lot of new parties coming into parliament — we have 60 new MPs out of 100,” Kučinskis said. The public wants “change and new people.” But two of the parties Kučinskis has been in talks with “have absolutely no parliamentary experience, so the process will be very difficult.” Still, “the country can’t live without a government.”

    Sticking to the program: Responding to concerns about whether Latvia will continue sailing its pro-EU course, Kučinskis told me: “One thing is clear … Our main concern is to maintain the existing foreign policy, it will remain as it is, and not be changed.”

    Countering disinformation: Is Kučinskis concerned about Russia trying to meddle with the EU election? “It would certainly be very tempting for them, yes,” he said. When it comes to potential disinformation campaigns, Latvia has a monitoring system in place that, according to Kučinskis, could serve as a model for others. “For our recent national elections we were able to set up very good monitoring systems to monitor and oversee what’s going on on social media.

    “I think that all of us should work together to prepare a similar method or system at the EU level. We could actually simplify the process. We had recently a proposal from our election supervising authority, proposing that advertisement in social media should be banned one month before the elections. But this of course doesn’t mean there could not be any manipulations in the elections in different ways.”

    Budget sorrows: Latvia is bracing for a gap in the flow of EU funds at the end of the bloc’s current long-term budget cycle. “I don’t think we’ll manage” to find agreement on a new Multiannual Financial Framework, the EU’s seven-year budget, before the European Parliament election in May 2019, Kučinskis predicted, although he said he expected a deal would be reached eventually. “We’re happy to support Jean-Claude Juncker,” who is pushing for an early agreement, Kučinskis said, but “we are planning on having a gap between the two MFFs.”

    The current MFF runs out at the end of 2020. Some EU leaders, including Juncker, have warned that if a new budget is not agreed well before that time, it may not be possible to have funds flowing to new programs right at the start of the next cycle.

    Latvia’s main concern is proposed cuts to the EU’s cohesion funds. Kučinskis said his government would most likely have to accept cuts as “we are on the short end of the stick.” But he suggested that “it would only be logical to give member states more flexibility in deciding what they need most … Not all member states have the same needs. For Latvia, the most important things at the moment are innovation, education and infrastructure.”

    https://www.politico.eu/newsletter/brussels-playbook/politico-brussels-playbook-presented-by-epp-group-legaland-will-law-rule-in-poland-when-a-rolex-is-a-liability/?utm_source=POLITICO.EU

Tavs komentārs

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.