Sandra Vensko

Visa mana būtība mani ved kāpās, dzen pie jūras, jo tur papildus grand pasaules ērģeles

Blogs Intervija
  • 100
  •  
  •  
  •  
  •  

Laipni iepazīstinām Karakudas lasītājus ar mūsu autori, publicisti Sandru Vensko.

Kur ir Tavas mājas?

S.V.: Manas mājas šobrīd ir Latvijā un Vācijā. Kopš mazotnes dzimtā puse – Lejaskurzeme. Rakstu grāmatas un nodarbojos ar publicistiku. Jau pusaudzes gados sāku izpausties radoši – vēlējos apgūt aktiermākslu, bet kļuvu par rakstošu cilvēku. Pirmos tekstus man publicēja 1973. gadā. Šobrīd pamazām mācos vācu valodu. Lai izprastu tautas kultūru un vēsturi, man ir svarīgi izprast Eiropas tautām vienojošo un to, kā iedvest pašapziņu šeit, Latvijā. Par to ir jāraksta, jārunā.

Kāpēc Jums ir svarīgi rakstīt publicistiku?

Esmu pēc dabas nepacietīga. Kad redzu kādu netaisnību, kaut ko tādu, kas mani sarūgtina vai nejauši izsit no iedomātā dzīves komforta, sāku veidot dialogu ar sabiedrību. Tas notiek manī pašā. Plusi, mīnusi. Sākumā tās ir kaut kādas pārdomas par situāciju, tad meklēju atbildes literatūrā, izlasītajās dažāda satura grāmatās, TV, radio, internetā… Mazāk tieši diskusijās ar konkrētiem cilvēkiem. Lai uzrakstītu pārdesmit rindiņas, varu nedēļu apkopot informāciju, atlasīt, sākt no gala. Es gribu saprast notiekošo. Esmu studējusi Liepājas Universitātē maģistrantūrā un rakstījusi zinātnisko darbu par vardarbību jauniešu vidē. Pētījusi neskaitāmu teorētiķu darbus, kā cilvēki rīkojas dažādās situācijās. Gala rezultāts ir tāds, ka aktualitāte atspoguļojas konkrētā rakstā. Pamatā visam, ko mēs uztveram, ir un paliek cilvēks. Katra cilvēka personība. Tēma parāda cilvēka raksturu, raksturo laiku, vietu vai procesu.

Kā jutāmies priekšvēlēšanu brīdī?

Mana pārliecība ir, ka vēlētāji pieņems gudru lēmumu pirms izdarīs izvēli, par ko vēlēt. Cilvēka brīvā griba ir tāds instruments, kas, līdzīgi kā diriģenta roka īsi pirms pirmā akorda, sastingst un koncentrējas galvenajam. Darīt pēc labākās sirdsapziņas, būt par savu Latviju. Es esmu daļa no Latvijas. Tāda ir sajūta. Tāpēc nespēju iedomāties, ka vēlētāji izdarītu savādāku izvēli. Mums katram ir iespēja uz mirkli kļūt par valsts diriģentiem. Zinu, valstī viss būs labāk un labāk. Vienkārši esmu izslēgusi bailes.

Kas Latvijai šodien ir pats svarīgākais?

Laba izglītība. Pārdomāta un gudra valsts politika, kas izriet no izglītotiem vēlētājiem. Izglītots cilvēks spēj radīt jaunus atklājumus, ievērot likumus, būt radošs un skaists, sarunājoties ar citiem cilvēkiem.

Kāpēc netiekam garām Igaunijai?

Pietrūkst mērķtiecības. Mēs vēl neesam pateikuši, ka vēlamies būt labākie. Esam vairāk izpildītāji bez līdera kapacitātes. Tas arī ir savā ziņā patriotisma jautājums. Kultūra, sports, ekoloģija, laba valsts pārvalde. Pašcieņas trūkums.

Kā mums Latvijā visvairāk pietrūkst?

Manuprāt, mums pietrūkst gara aristokrātijas. Ir demokrātiski procesi, bet pietrūkst apziņā Rainis, respektīvi, ideja par Zelta zirgu, kur to ņemt, kā to izmantot.

Kas paliek pāri?

Pāri? Tiekšanās pēc saules, ūdens, mežiem, dabas. Tā mums pārpārēm. Iekšēji esam graudu sējēji, pļavu un ziedu apdziedātāji, garīgā enerģija plūst aumaļām… Tā ir mūsu iekšējā zemkopju varenā un iekodētā kultūra. Mēs nepārtraukti vēlamies un vēlamies… Realitātē nejūtam šodienu, gadsimtu, aktuālo pasaulē, ekonomikā.

Jūsu spēcīgākie iespaidi šoruden?

Jūras putu un šļakatu kalni. Debesīs mākoņgleznas. Mūsu koncertzāle ir pats lielākais Piemares saules akmens. Kad vakara saules stari iespīd stiklotajā ēkā, visa mana būtība mani ved kāpās, dzen pie jūras, jo tur papildus grand pasaules ērģeles. Jā, spēcīgākie iespaidi tomēr ērģeles un rudens starptautiskie ērģeļmūzikas koncerti. Kad lidoju no Vācijas, vienmēr lejā ir tāda sīksīka karte – Eiropa, bet tieši šoruden savā pilsētā ieraudzīju – Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāle ietīta kā bērns… Gluži kā tikko kristīts bērns. Arī šoruden katedrāle ir manas mūzikas mājas.

Mākslā? Kultūrā?

Vasaras vidus Latvijā ar dziedātājiem un dejotājiem no visas pasaules. Ne aizmirst, ne malā nolikt tās emocijas, ko ļaudis pilnām riekšām uz mani, tevi, jums, viņiem, pasaulei… Mūsu mākslinieki Orsē muzejā 1. Rainis pie Nacionālās bibliotēkas. Tās ir tādas bagātības, kas mūs spēcīgi sakustina, savirpina, apskauj un rada brīvus!

Liepājā ir teātris, leļļu teātris, simfoniskais orķestris un Lielais Dzintars. Vai nevajadzētu vēl arī baletu un operu?

Jā. Vējrades pilsētā mums noteikti jāizveido Baleta un operas māja. Vai jārada dārzs. Mums ir gan lieliskas balerīnas un skanošas balss īpašnieki. Baleta un operas māja, kāpēc gan ne, uz Lielā Dzintara jumta. Un to visu varētu no putna lidojuma filmēt un uz ekrāniem rādīt Jāņa Čakstes laukumā starp krāsainām strūklakām.

Novēlējums Karakudai?

Runāt, rakstīt par to, kas ir acīmredzams un svarīgs. Neatkarīgi, kur un kāpēc dotajā brīdī atrodamies, neklusēt, bet visiem kopā veidot sabiedrisko domu.

  1. Social and political unrest in ‘Wild Souls. Symbolism in the Baltic States’ at Musée d’Orsay, Paris. blouinartinfo.com/news/story/2993865/social-and-political-unrest-in-wild-souls-symbolism-in-the[]
  • 100
  •  
  •  
  •  
  •  

Tavs komentārs

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.