#Me Too

#MeToo grēksūdze

Blogs Forumi | Diskusijas
  • 8
  •  
  •  
  •  
  •  

Pirmo reizi izdzirdot MeToo, mani pārņēma žēlums pret populārajiem vīriešiem ASV, tādiem kā: Hārvijs Vainšteins (Harvey Weinstein), Kevins Speisijs (Kevin Spacey), Džeimss Tobaks (James Toback), Bens Afleks (Ben Affleck), kuri visi kā viens minēti CNN rakstā „Ietekmīgu vīriešu saraksts, kuri apsūdzēti seksuālos uzbrukumos pēc Hārvija Vainšteina” (The (incomplete) list of powerful men accused of sexual harassment after Harvey Weinstein). MeToo kustību sākotnēji izveidoja Tarana Burka (Tarana Burke) jau tālajā 2006. gadā. Bet turbulences efektu kustība piedzīvoja 2017. gadā, kad amerikāņu aktrise Ališa Milano (Alyssa Milano) izmantoja MeToo sociālajos tīklos  – Twitter, Facebook un dalījās ar savu „stāstu”. Šo brīdi var dēvēt par MeToo marša sākumu pasaulē. Akcija šobrīd iet plašumā ASV un citās demokrātiskās valstīs. Faktiski MeToo ir cīņa pret vīriešiem, kuri ir palaiduši rokas pret sievieti dažādos veidos. Cīņas lauks ir gājis no kultūras aprindām līdz politikai un pat tiesu sistēmai ASV. Manuprāt, šis ir ļoti nopietns brīdis pasaulē, kad sievietēm pirmo reizi vēsturē ir iespēja nostādīt sevi līdzvērtīgās pozīcijās vīrietim dažādos dzīves aspektos. Kliedzošāk, protams, izskan fiziskais aspekts.

Kas notiek Baltijā?

Nevar apgalvot, ka Baltijā nereaģēja nemaz. Bija dažu sabiedrībā labi pazīstamu personu mēģinājumi problēmjautājumu aktualizēt. Piemēram, kā igauņu aktrise Joanna Urbe (Johann Urb) rakstā „MeToo kampaņas izgāšanās Igaunijā” (The failure of the MeToo campaign in Estonia, by Marian Manni). Raksta autore Mariana Manni (Marian Männi) akcentē, ka bija cerējusi uz lielāku sabiedrības atsaucību. Pēc autores teiktā, arī Igaunijā ir vīriešu dominance un viena no lielākajām atalgojuma starpībām starp vīriešiem un sievietēm. „Igaunija varbūt ir pasaules līdere, kad runa ir par e-pārvaldi, e-balsošanu un labu izglītības sistēmu, bet mentalitāte joprojām „bremzē””, raksta Mariana Manni – (Estonia may be the world leader when it comes to e-governance and e-voting, excelling in innovation and It, and building a strong education system. But the mentality is catching up very slowly.) Skandināvu tirdzniecības kameras (sevišķi norvēģu un zviedru) mēģināja veidot diskusiju. Plašu rezonansi tas neguva. Norvēģijas kompānijas „Finance Norway” izpilddirektore Runa Opdala Kera (Runa Opdal Kerr) rakstā „Skandināvietes brīnās, kāpēc Latvijā #metoo nesacēla vētru” atzīst: „Latvijā sievietes baidās par iespējamām sekām un sabiedrības reakciju”. Autore akcentē: „…atklājot sabiedrībai stāstu par piedzīvotu vardarbību pret sevi, ir jārēķinās, ka sieviete sastapsies ar dažādu attieksmi”. Šķiet, ka lielāko rezonansi Baltijā MeToo ir ieguvusi Lietuvā, kur seksuālos uzbrukumos tiek apsūdzēts filmu režisors Šarūns Barts (Sarunas Bartas). Skandāls tika atspoguļots medijā hollywoodreporter.com „Lietuviešu režisors Šarūns Barts apsūdzēts par seksuālu uzmākšanos lietuvas aktrisei” (Lithuanian Director Sarunas Bartas Accused of Sexual Misconduct by actress and art director). Manuprāt, izklāstā būtisks ir apstāklis, ka šis incidents bijis lietuviešu aktrises Jūlijas Steponaitītes (Julija Steponaityte) pirmā seksuālā pieredze… Loģiski, ka pēc šādas dramatiskas pieredzes, uzticība vīriešiem ir kritusies ne tikai viņas, bet daudzu sieviešu sirdīs. Arī Latvijā bijuši mēģinājumi aktualizēt MeToo problēmu, bet tas nav izdevies.

#MeToo latviešu gaumē

Manuprāt, Baltijā galvenā loma kustības virzībā būtu jāuzņemas vīriešiem, uzņemoties, ja tā varētu teikt, reverso MeToo. Tas nozīmē, ka sabiedrībā pazīstami vīrieši sāktu nomest savu „Poker Face”, un daloties Twitter, Facebook, Instagram, atklātu brīžus, kuros pazemojuši vai necienīgi izturējušies pret sievieti. Šādas kustības mērķis būtu atklāti runāt par seksuālo vardarbību un vardarbību pret sievieti, kuru varam sākt ar psiholoģiskās vardarbības izskaušanu. Lūk, mana personīgā interpretācija par MeToo.

Normunda Medena #MeToo: Diemžēl arī es dažreiz esmu sievietes uzskatījis par „lellēm”, neraugoties uz viņu amatu, izglītību vai statusu. Tomēr šādai pārākuma sajūtai nav bijis pamata, jo viņas, sievietes, pateicoties tehnoloģijām un ne tikai tām, šodien var izdarīt visu, ko senāk uzskatīja par vīrieša godu vai darbu.

Kāpēc?

Ļoti elementāri – man līdz šim nav izdevies visās dzīves situācijās respektēt un pieņemt sievieti kā cilvēku. Kaut arī saprotu, ka mana pārākuma apziņa nav faktos balstīta.

Kā?

MeToo manā izpildījumā ir izpaudies pret tuviem cilvēkiem ar šovinistisku pārākuma izrādīšanu. Reizēm pat nicīgs skatiens uz pretējo dzimumu ir nozīmējis mana „pārākuma” izpausmi. Protams, par attiecībām runājot, tās beigušās ātri. Sievietes šo īpašību pratušas ātri atmaskot gan saziņā: epastos, zvanos, gan tiekoties klātienē, kad bijis redzams šis mans nepamatotais „alfa” sindroms, lai cik ļoti arī censtos to neizrādīt. Vēlāk no manas puses sekojusi vīrieša bērnišķīgā īpašība – apvainošanās.

Kur?

Universitātē, orķestros, semināros, kursos, darba vietā. Manuprāt, nav nozīmes vairs atvainoties visām sievietēm, no kurām esmu gaidījis imperatora cienīgu apkalpošanu un piespiedu empātiju. Kā arī tām, kurām nodarīts pāri nemanot. Bet ir vērts saprast un piedot sev šo maskulīno domāšanas veidu. Galu galā MeToo ir kustība pret klusēšanu. Klusējošā sabiedrība ir nodarījusi kaitējumu man personīgi. Piemēram, neprasme sarunāties ar pretējo dzimumu ir zaudējums gan karjerai, gan privātajai dzīvei. Būtiski, ka zaudējumi var būt abām pusēm. Prasme sarunāties ir pamats personas izaugsmei un labākai rītdienai, pat ja sarunas partneris pasaka „nē”. Runājot mēs nenodaram pāri, ja vien mēs jautājam, nevis uzstājam. Savukārt klusējot bieži lietas tiek pārprastas.

Domājot uz priekšu

MeToo nākotne Baltijā visdrīzāk nebūs tik spoža kā ASV, bet mēs varam mācīties no amerikāņiem. Pirmkārt, censties uztvert sievieti kā cilvēku visupirms un tikai sekundāri kā kaut ko skaistu un iekārojamu. Kāpēc? Jo vēlāk viņa varētu būt mūsu bērnu māte. Māte arī meitām, ne tikai dēliem. Dažādu traumu izskaidrošana un reizēm vienkārša sarunāšanās „par tēmu”’ ir vitāli svarīga bērna audzināšanas procesā. Otrkārt, runāt ar sievieti par problēmām, nevis automātiski ierindot viņas pēdējā vietā sarakstā, kur griezties, ja vīrietim ir problēmas ģimenē, attiecībās, karjerā. Treškārt, apbrīnot un nenosodīt sievietes, kuras par MeToo ir gatavas runāt publiski. Šajos stāstos, iespējams, mēs nezinām detaļas, tomēr drosme ir jānovērtē. Saruna un izvēles brīvība ir cilvēktiesību pamati.


Atsauces uz rakstiem:
https://edition.cnn.com/2017/10/25/us/list-of-accused-after-weinstein-scandal-trnd/index.html
https://newsmavens.com/news/signs-of-the-times/975/the-failure-of-the-metoo-campaignin-estonia
http://jauns.lv/raksts/zinas/282930-skandinavietes-brinas-kapec-latvija-metoo-nesacela-vetru
https://www.hollywoodreporter.com/news/lithuanian-director-sarunas-bartas-accused-sexual-misconduct-by-actress-art-director-1060179

  • 8
  •  
  •  
  •  
  •  

Tavs komentārs

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.