Mākslinieks ar spēju redzēt bezgala daudz krāsu pustoņus

Blogs Recenzija
  • 50
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
    50
    Shares

 

Latvijas mākslas telpa ir plaša un tās vēsture līdz galam neizpētīta. Latvijas Mākslas akadēmija šogad svin simtgadi un tās absolventu vidū ir gleznotāji, kuru vārdi mazāk dzirdēti dažādu iemeslu dēļ. Vienmēr ir interesanti atklāt ko jaunu un ir vērtības, kas pārdzīvo laiku. Novembrī kultūras pilī “Ziemeļblāzma” Rīgā ir atklāta un līdz mēneša beigām skatāma gleznotāja Jāņa Brinkmaņa 110 gadu jubilejas piemiņas izstāde.

Esmu mākslinieka meita un sagatavojos, ka kāds nodomās, ka tas būs subjektīvs viedoklis. Snobi un laikmetīgās mākslas piekritēji iespējams vīpsnās, bet jūtos droši un pārliecināti, jo, kamēr tēvs vēl bija dzīvs, bieži piedzīvojām, ka viņam aizliedza rīkot izstādes un par notikušajām informēt plašāku publiku. Tad neizpratu, kāpēc šie cilvēki tā baidās no mākslas? Tagad izprotu, ka dažkārt mākslas telpa ir par šauru, lai ar to dalītos un ne visiem patīk spēcīgas personības, kas nemaina savus uzskatus, ja arī mainās valsts vara un ideoloģija.

Jānis Brinkmanis bija latviešu gleznotājs, kurš gleznoja eļļas tehnikā, ievērojot latviešu vecmeistaru izcilākās mākslas tradīcijas. Brinkmanis dzimis 1909. gada 15. jūnijā Vecmīlgrāvī ostas strādnieka Jāņa Brinkmaņa un viņa sievas Almas ģimenē.

Zīmēt bijis viņa sirds aicinājums no bērnības. Zīmējis visu laiku un kur vien radis iespēju, ganu gaitās pat ar oglīti uz bērza tāss.

Mācījies mecenāta Augusta Dombrovska celtajā pamatskolā. Skolas laikā lūdzis padomu kādam vecākam paziņam, kas būtu jādara, lai mācītos zīmēt tā pa īstam. Ieteikts doties uz Mākslas akadēmiju, tajā arī iestājās 14 gadu vecumā, kad veiksmīgi nokārtojis eksāmenu zīmēšanā.

Būdams 2. kursa students, uzglezno iesvētībās uzdāvinātās rozes. Novērtējot studentu vasaras darbus, profesors Vilhelms Purvītis kā atzinību par gleznu “Rozes” ierosina Jānim Brinkmanim uz pusi samazināt maksu par mācībām, bet glezna “Galdiņš ar margrietām” vēlāk tiek iegādāta Latvijas Mākslas akadēmijas muzejam.

Pēc 4. kursa, vēlreiz kārtojot eksāmenus, no 14 pretendentiem profesors Jānis Roberts Tillbergs jauno talantu uzņem savu audzēkņu vidū un Jānis uzsāk studijas viņa vadītajā  figurālās glezniecības meistardarbnīcā (1921-1932). Profesors esot apbrīnojis audzēkņa spēju saskatīt un attēlot tik bezgala daudz krāsu pustoņus. J.R. Tillberga studentu vidū tobrīd vēl ir tikai Alise Zvirbule un Nikolajs Kūlainis. Diemžēl smags negadījums un slimība liek uz laiku pārtraukt studijas un J.Brinkmanis tās turpina, kad meistardarbnīcu jau vada Ģederts Eliass.

Akadēmiju beidz 1933. gadā ar diplomdarbu “Slīperu cirtēji”, iegūstot mākslinieka gleznotāja grādu. J. Brinkmaņa diplomdarba attēls redzams žurnāla “Atpūta” 482. numurā, kas izdots 1934. gada 26. janvārī un patlaban pieejams arī interneta vietnē www.periodika.lv. Diplomdarba glezna eksponēta arī šajā piemiņas izstādē.

Viena no retajām reizēm, kad atradu pieminam tēva vārdu, ir Genādija Perepjolkina 2006. gadā izdotajā grāmatā “Latviešu figurālā glezniecība” un tajā ievietota mākslinieka gleznas “Lauku muzikants” reprodukcija.

Pēc akadēmijas absolvēšanas J. Brinkmanis pārceļas uz dzīvi Elejā, kur Elejas vidusskolā strādā par zīmēšanas skolotāju, piedalījies arī novada izstādēs, bet no 1950. gada līdz pat aiziešanai pensijā – 1970. gadu sākumam – strādā kultūras namā “Ziemeļblāzma” gan kā mākslinieks, gan dekorators, gan arī kā krāsotājs, bet radošais darbs vienmēr viņa dzīvē ir galvenais. Savās gleznās visbiežāk attēlojis  dabu, Vecmīlgrāvja ainas – senās mājas, ieliņas, ziedošos dārzus.

Brinkmanis bija arī aizrautīgs dārzkopis un biškopis. Dārzā vienmēr ziedēja viņa iemīļotākie ziedi – rozes. Daudzi ir novērtējuši tieši mākslinieka gleznotos ziedus, jo viņš meistarīgi spēj atklāt katra niansēto raksturu, tie ir telpiski un, šķiet, pat sarunājas ar skatītāju. Latvijā līdzīga rokraksta gleznotāju nav nācies sastapt. Jāsecina, ka patlaban Latvijas Mākslas muzeja kolekcijā ziedu gleznojumu ir visai maz.

Pēc atmiņas J. Brinkmanis uzgleznoja bērnībā redzēto kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā – kā uz soliņa sēž un sarunājas Krišjānis Barons ar Augustu Dombrovski, kuram pie kājām sēž viņa uzticamais draugs – suns Kangars. Šo gleznu mākslinieks dāvinājis kultūras pils “Ziemeļblāzma” tēlotāja mākslas studijai.

Atzīmējot gleznotāja 105 gadu jubileju, 2014. gadā kultūras pilī “Ziemeļblāzma” tiek sarīkota viņa piemiņas izstāde un tā ir mākslinieka 11. personālizstāde. Privātās kolekcijās J.Brinkmaņa darbi atrodas Latvijā, bijušajā PSRS, ASV, Vācijā, Lielbritānijā, Austrālijā un Bulgārijā.

Šogad, atzīmējot gleznotāja 110 gadu jubileju, kultūras pilī “Ziemeļblāzma” viņa piemiņas izstādē redzami vairāki figurālās glezniecības darbi, kas ar meistara otu spilgti raksturo 20. gadsimta dzīvi un cilvēkus. Piemēram, glezna “Kuģa rūmē” nav tikai noskatīta aina no ostas strādnieku ikdienas, bet arī paša piedzīvotais, jo, pelnot līdzekļus, lai studētu, Jānis vasarās krāva kuģos kokmateriālus. Tas norūdīja raksturu un gribu.

Jānis Brinkmanis miris 1996. gada 21. jūlijā un apglabāts Vecmīlgrāvī Daugavgrīvas Baltās baznīcas kapos.

Pirms pieciem gadiem izstādes atsauksmju grāmatā īpaši piesaistīja divi ieraksti. Kāds bijušais vecmīlgrāvietis Andrejs Reinholds raksta: ”Žēl, ka tik lielu mākslinieku iespējams iepazīt tikai tagad. Pasaules klase!”

Elīna Stepanova un Nora Leonora novēl: “Lai Mākslinieks turpina iesākto darbu aizsaulē un iedvesmo jaunos talantus!”

  •  
    50
    Shares
  • 50
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
Tagged

1 thought on “Mākslinieks ar spēju redzēt bezgala daudz krāsu pustoņus

  1. Cienījamā Brinkmanes kundze, jums raksta Profesore Anita Ušacka. 2015. gadā beidzu savu darbu Starptautiskā Krimināltiesā. Ļoti gribu ar jums tikties. Mans LV tālrunis +37126138724

Tavs komentārs

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.