Coronavirus

Dzejas konkurss «Karantīnas līrika»

Dzeja Sleja
  • 24
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
    24
    Shares

Nolēmām sarīkot dzejas konkursu ar nosaukumu “Karantīnas līrika”.

Gaidām dzejoļus no Ulda un visiem pārējiem arī!

Ugis Rotbergs @urotbergs
Rokas mazgāju ar ziepēm,
Distancējos divus metrus,
Arī elkonī es šķaudu
Samazinot Covid jaudu.

Ko lai špricē smadzenēs,
Infodēmiju, kas likvidēs?

  •  
    24
    Shares
  • 24
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

3 thoughts on “Dzejas konkurss «Karantīnas līrika»

  1. Mušas šodien strikti ievēro teikto
    pulcējās saulē mājas dienvidu
    pusē pa pāriem un distance
    viņu mēros noteikti ir divi metri
    kaut manuprāt vien pāris centimetri

    un lidmašīnas lido pāros pāri
    zilajam debesu klajam viena otrai pretī
    pamājot vien ar spārnu un starp
    tām noteikti attālums ir divi metri
    vai pat divdesmit kilometri

    mēs ar tevi pārkāpjam distanci
    mums atļauts – esam pāris
    un tas jau būs skumji
    ja negribēšu būt Tev tik tuvu
    lai starp mums nav pat pāris milimetri 28/03/20

  2. Mēs nebijām tuvi jau tāpat,
    Nu divi metri- tuvāk nē,
    Mūsu attiecību zonā
    Tas lielu lomu nespēlē.
    Mums katram robežas savas,
    Kuras prātā ir jāievēro,
    Bet citādi mēs kā baktērijas,
    Un kāds mūs mikroskopā vēro.

  3. Kovidblūzs

    Man plauktos makaroni, rīsi,
    Bet apetītes nav nemaz,
    Jo ko tu tādam padarīsi,
    Kurš nomākts, pusdzīvs mētājas.

    Es ziņas skatos piecreiz dienā,
    Un tikpat bieži jūtos tā,
    It kā man plaušā vismaz vienā
    Jau kovids sēž kā plauktiņā.

    Ar lielu loku apkārt eju
    Vai katram, kurš man pretī nāk:
    Ir ieteikts, ka pat mīļu seju
    Ir labāk skatīt… ekrānā.

    Uz rokām reptiļāda klājas,
    Jo mazgāt, dezinficēt tās
    Tik vienreiz jau vairs nepieklājas:
    Tas tagad jāveic nonstopā.

    Es naktī slikti guļu, mostos,
    Un ciešāk tinos palagā,
    Jo sapnī redzētajā postā
    Man vieta masu kapsētā.

    Bet citā sapnī baltā telpā
    Uz galda guļu piesprādzēts.
    Man dakters saka vienā elpā:
    Tu pirmais tiksi vakcinēts.

    Liek skaitīt tad no viens līdz četri,
    Ir rokā dūriens jūtams jau,
    Bet slikti visi parametri,
    Un imunitātes man nav.

    Jau atkal rīts, ziedons aiz loga,
    Bet prātā man kā kāpurs kāds
    Tik vīruss vienīgais tur lodā,
    Nav vaļas dzeju izdomāt.

Leave a Reply to ZAne Cancel reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.