Pirmā atmiņa no bērnības man saistās ar tanti pie kuras biju atstāta. Toreiz lēju gaužas asaras, jo vecāku nebija blakus. Pat neatceros cik man bija gadu, varbūt trīs vai četri, bet tante teica: “Neraudi, meitiņ, neraudi, visas asaras izraudāsi.” Šis teiciens man sekojis līdzi visu bērnību, kas pavadīta alkoholiķu ģimenē. Esmu redzējusi tik daudz un […]
Lasīt tālāk
Kiras veikals ir iedzīvojies skaļas ielas malā. Pa bruģakmeņiem, rībinādams sliedes tur joņo nervozs tramvajs. Pa ietvi šaudās gājēji kā skudras ar dažādas krāsas sejas maskām uz deguniem. Cenšoties ieturēt 2 metru distanci uz 1,5 metrus platas ietves. Trotuārs ir slīps, nokarens. Pa to jāčāpo kājas ieliecot noteiktā leņķī, kas nav nedz ērti vai patīkami. […]
Lasīt tālāk
Cukurotās ogas brokastīs ir lieliskas. Tās izkūst mutē kā saldumu grēda, kurai klāt pievienots skābuma procents. Iesūcas cilvēkā kā saule vai gaiss. Vienvārdsakot- patīkami. Būtu labi piemalkot klāt vēl arī kafiju. Taču papīra krūzīte traucēs strādāt, jo šobrīd bija īstais laiks naudas pelnīšanai. Tāpēc Baiba turpināja sūkāt brūkleni brokastīs un raudzīties pēc nākošā laupījuma tukšām […]
Lasīt tālāk