* * *
Lina Evarte Pa durvju spraugu Kuru atvēris man Dievs Es augu Un tik tālu Cik vien acis sniedz Es redzu Dziļu gravu Un vēl tālu Viņpus tai Ar spaini rokā Soļo laime Pretī lielai Mainībai
Lasīt tālākLina Evarte Pa durvju spraugu Kuru atvēris man Dievs Es augu Un tik tālu Cik vien acis sniedz Es redzu Dziļu gravu Un vēl tālu Viņpus tai Ar spaini rokā Soļo laime Pretī lielai Mainībai
Lasīt tālākLina Evarte Grimuši dārzi Smaržo pēc Jāņiem Snaudoša saule Vakaru klāj Zaļi galdauti Noplīvo zālē Balta bize Bērzēnā stāv Kalmes nosmaržo Nātres nodzeļ Zvaigznes liesmojot Debesīs skrien Es tepatās Pavārtos zālē Noskatos kā zirgs Nātrpļavā brien
Lasīt tālākLina Evarte Diena Savrupi staigā Mans kaķis Plītspriekšā guļ Kāds laikam Velk deviņas ādas Un desmito Pats sev šuj Kāds laiku pārstiepj Un baida Cits laiku Čupiņā krauj Tiem garām slīd Plīsuši kāti Trīs karogmasti Un suns Kāds laiku ar laikiem Baida Cits laikam jau Nagus kaļ Turpat manu neprāta Dienu Svešs runcis Miltiņos maļ
Lasīt tālāk