Grīziņkalns

Par mīlestību!

  • 7
  •  
  •  
  •  
  •  

7    Vai tētis aizmiga? Paver, meitiņ, durtiņas! Paskaties! Klusītēm tikai – nepamodini! Šņāc, saki? Čuč? Nu ja, noguris mans vīriņš, visu dienu pie galda sēdēdams un 20 gadu kāzu jubileju svinēdams. Glāzīti jau arī pacilāja. Kā nu bez tā tādos svētkos! Eh, jūs, meitiņas, mani atkal visu dienu pratinājāt, pastāsti, kā iemīlējāties, pastāsti, kā iemīlējāties? Vai […]

Continue Reading
Vanšu tilts

Rudens

  • 17
  •  
  •  
  •  
  •  

17    Rīts – kā daudzi citi, kad maigi dūcošais un pagriezienos elektroniskas melodijas spēlējošais garais trolejbuss mani vizināja uz darbu. Savādi, ka lielpilsētā ar simtiem tūkstošu iedzīvotāju, braucot sabiedriskajā transportā ik dienu vienā laikā, tavu ceļabiedru sejas pamazām kļūst tik pazīstamas, ka, pamanot tās citur pilsētā, nevilšus pasveicini citādi pavisam svešo cilvēku. Par daudziem ceļabiedriem gan […]

Continue Reading
Zibens laiks

Zibens laiks

  • 46
  •  
  •  
  •  
  •  

46    Ir rudenīgs vakars Rīgā. Lietus dzen mani pa ielu uz priekšu, un, ieslēpjot nosalušās plaukstas kabatās, es uztraukti dodos pa kanālmalu vecpilsētas virzienā. Steidzīgi šķērsoju Kronvalda parku, jo mazliet baidos nokavēt izrādi, kuru esmu gaidījusi gadiem ilgi. Un ar gadiem ilgi es tik tiešām domāju gadiem ilgu gaidīšanu jau no bērnības, kad biju mammas vēderā un […]

Continue Reading