Agneta Švarce-Švampāne

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
Sievietes spēks

Tas spēks, kas sievietēs mīt,
Spēj pasauli pārmainīt.
Tās rokas, kas simtiem darbu dara,
Nav gatavotas no vara.
Tas prāts, kas debesskrāpjus ceļ
Un visus smagos akmeņu veļ.
Tā sirds, kas tik velnišķīgi pulsē, –
Tā nekad nesarūsē.
Tās sievietes, kas pasaulē rodas, –
Nekur citur tādas neatrodas.
Tikai šeit tās pasauli pārmaina uz labu
Un liek mums arvien vairāk iemīlēt to dabu.

 

Nebeidzamās vēlmes

Vai cilvēkam pietiek ar to, ko liktenis tam dod?
Vai tomēr tas prasa, lai arvien jaunu tam rod?
Cilvēka nebeidzamās vēlmes beigsies,
Kad izvadītājs uzbērt smilti tam steigsies.
Tikmēr cilvēks prasīs un prasīs,
Līdz atradīs, kas to kopā saistīs…

 

Krāšņs zieds

Kā vēl neatvēries zieds
Tava dzīve tev šķiet kā bieds.
Taču, atverot lapas, tu redzi,
Cik patiesībā maz tu dedzi…
Dedzi par sevi, par savu plaukumu,
Cerot tik uz lielāku laukumu.
Cerot tik uz lielāku laukumu,
Tu pazaudēsi savu plaukumu.

 

TAS taps

Kam jātop, tas taps.
Bet – cik tas būs labs?
To zinās tikai tas pats.

 

Naudas kāre

Kabatas tik pilnas naudas,
Bet no tā tik maz tās baudas,
Jo visu, ko rokās tversi,
Vēlāk ar kāju projām spersi.
Jo naudas kārei nav beigas,
Tikai milzīgas un lielas steigas.