Pamostos no kustības sev blakus. Vēl ir tumšs, visapkārt valda ierastais rīta klusums. Viņš pagriežas pret mani un sāk glāstīt manus matus. Istaba ir pieelpota silta. Zinu, ka viņam drīz jāceļas. Drīz viņš kāps ārā no gultas, izģērbies tepat pie galvgaļa, vilks darba drēbes, aiz sevis klusi pietaisīs durvis un uzliks tējkannu. Agrajos rītos viņš […]
Lasīt tālāk
Luksoforam tramīgi tikšķot, nomainās signalizējošās gaismas. Kamēr vienpus man, pamazām drūzmējas gaidītāju rinda, otrā pusē, kā no maisa izbērti zirņi, ripot sāk brīvlaistie četrriepaiņi. Esmu jau soli uz svītrotās pārejas, kad, no pagrieziena meistarīgi izlavierēdams, man pie paša degungala spēji piestāj un ausī skaļi iešņāc autobuss. Labi, ka bezvadu austiņās gana skaļi dārd Bon Jovi, […]
Lasīt tālāk
Iesākumā bija gaisma. Asa un nemīlīga, tā triecās redzokļos gluži tāpat kā toreiz. Kad tas bija? Cik sen? Pirms dienas, divām, varbūt nedēļas? Vājums locekļos liecināja, ka tas varēja būt vēl senāk. Viņš sarauca pieri. Ādai pieskārās kas raupjš – šī svešādā sajūta iestiepās dziļi nogurušajās smadzenēs, cenšoties atmodināt sen aizmirstus vārdus. Marle. Jā, tā […]
Lasīt tālāk