Vilku kalna jērs

Arvīds sēdēja uz bluķena tieši uz tās robežas, kur no loga plūstošā gaisma pazuda novembra naktī. Caur netīro, būvdarbu putekļiem noklāto, veco Adidas vamzi vējš dūra līdz kaulu smadzenēm. Arvīdam bija vienalga. Spītējot mainīgajām brāzmām, viņš aizsmēķēja cigareti ar pirmo piegājienu — it kā bez vismazākā satricinājuma. Apbružāto šķiltavu gaismā, viņš pamanīja, ka plaukstās uz […]

Lasīt tālāk