12 soļu programma anonīmajiem piesārņotājiem

Sleja

Dienas statistika –16 cigarešu izsmēķi, 3 samīti konfekšu papīri,5 pudeļu korķi,1 sakošļāts čupačupa kociņš,1 saspārdīta CocaCola bundžiņa un1 liela Jägermeister pudele… Tieši tik daudz atkritumu pinās pa manām kājām 200 metru garajā ceļā uz mājām.

Ik reiz, kad paveros pa sava dzīvokļa logu, redzu nelegālu atkritumu izgāztuvi pašā pilsētas centrā. Ik reiz, izejot ārā, redzu gružus renstelēs, patrepēs, šķērsielās un māju pievārtēs. Un, sperot soli pēc soļa, es domāju, kopš kura laika mūsu sabiedrībā ir pieņemts savu drazu atstāt visur, kur pagadās? Kopš kura laika gružošana kļuvusi par normu? Šādi turpinot, arī plūdi, viesuļvētras, meža ugunsgrēki un gaisa piesārņojums kļūs par pavisam ikdienišķu parādību mūsu platuma grādos. Vadoties pēc šī brīža sajūtām, aptuveni 90% cilvēku domā, ka klimata pārmaiņas uz viņiem neattiecas. Bet, vai tiešām viņi tā domā, vai arī vienkārši dzīvo noliegumā un nespēj pieņemt acīm redzamo?

Ideja par klimata pārmaiņām daudziem iedveš bailes un cilvēks uz bailēm reaģē dažādos veidos. Drosmīgākie skatās acīs patiesībai, mēģina mainīt pastāvošo lietu kārtību un dara visu iespējamo, lai zinātnieku baisie draudi tā arī nerealizētos. Kamēr citi vīpsnā, sakot, mēs tāpat agrāk vai vēlāk visi mirsim. Tas esot neizbēgami. Un tad, protams, ir arī trešā kategorija – konservatīvi noskaņota sabiedrības daļa, kas tā arī nespēj pieņemt faktu, ka cilvēces lielākais drauds ir dabas piesārņojums. Spilgts piemērs šai kategorijai ir varas vīri, kas ne acu galā nevar ciest mazo Grētu Tūnbergu. Ne reizi vien no varenu un ietekmīgu vīru mutēm, nesauksim viņus vārdā, izskanējis, ka Grēta nesaprot, par ko runā, jo ir tikai bērns. Vai absurdā teorija, ka kāds par šo visu lielo traci viņai maksā.

Jā, piekrītu! Grēta ir tikai bērns, un bērniem būtu jābauda bērnība, jāpavada laiks ar draugiem un jāiet skolā, nevis jācīnās ar vējdzirnavām – politiskiem uzskatiem, birokrātiju un naudas mašīnām. Grēta Tūnberga neprotestē, tādēļ, ka viņai nav ko darīt, un arī ne prieka pēc. Jo kāds gan pusaugu meitenei varētu būt prieks klausīties apvainojumus un naida runu visa gada griezumā.  Grēta protestē, tāpēc, ka citu izeju neredz. Un tas sabiedrību kaitina, jo jaunā aktīviste ar savu stingro nostāju, degsmi un gribasspēku ir neērta ikvienai instancei. Viņa rosina uz pārmaiņām. Rosina iet līdzi laikam un mainīt savus paradumus.

Bet cilvēks pēc dabas ir slinks un negrib mainīties. Mēs dzīvojam savā mākonītī ar zelta maliņu un nelūkojamies ne pa labi, ne pa kreisi, tā teikt, dzīvojam paši savā ideālajā pasaulē un nemaz nevēlamies saskatīt lielo bildi. Pirms kāda laika es šādu nostāju nesapratu un domāju, kā cilvēki var būt tik vienaldzīgi un ignoranti. Bet nu man ir skaidrs. Tā nav vienaldzība, tā nav arī ignorance, tā ir nolieguma fāze! Bailes atzīt patiesību, bailes paskatīties uz sevi spogulī un pateikt – mums ir problēma. Tas ir pirmais solis ceļā uz atlabšanu. Tad nu es piedāvāju 12 soļu programmu anonīmajiem piesārņotājiem ceļā uz atlabšanu un labāku saprašanu.

  1. Atzīsti, ka esi ierauts piesārņojuma kārdinājumā un Tava dzīve kļuvusi nevaldāma.
  2. Sāc ticēt, ka spēj atgūt spēku un veselo saprātu.
  3. Veic dziļu un bezbailīgu savu paradumu inventarizāciju.
  4. Atzīsti savu vainu un pieļautās kļūdas.
  5. Satuvinies ar dabu un lūdz piedošanu par savu pāri darījumu.
  6. Izveido pieļauto kļūdu sarakstu.
  7. Ievies veselīgus paradumus savā ikdienā.
  8. Turpini veikt savu paradumu inventarizāciju.
  9. Pilnveido sevi un veido saskarsmi ar zaļi domājošiem cilvēkiem.
  10. Sasniedz garīgo atmodu.
  11. Izplati zaļās domāšanas principus visiem pasīvajiem piesārņotājiem.
  12. Izmanto šos principus visās dzīves jomās.
Tagged

Tavs komentārs

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.