Kā “pelnot” pa ielām jeb latvieši un kremēšana

Mirst visi. Tas tā dabīgi ir un būs. No tā neviens nevar ne noslēpties, ne izbēgt. Un kad miris esi, tad kaut kur tevi ir jāliek. Jebšu latviski – jānorok. Mūsu laikos pat kapā aiziet ir dārgi, vismaz mana vecmamma to nebeidz skandināt. “Kad es nomiršu, mani sadedziniet,” – viņa ģimenei bieži piekodina. Jā, it […]

Lasīt tālāk

Purva takas valdzinājums

Ziema, pavasaris, vasara, rudens. Četri gadalaiki. Divpadsmit mēneši. Ik viens ar savu krāsu, smaržu, garšu un nevainīgo skaistuma noti. Ik katram ir dota šī košā krāsu gamma ik rītu, kad atveram acis. Kā mēs to pielietojam un izmantojam ir katra paša ziņā. Laiks un laikapstākļi, tie mums katram ir doti, lai tos pilnvērtīgi izmantotu. Saule, […]

Lasīt tālāk