Vasara ir klāt. Liepājas universitāte gaida jaunos studentus un nākamos Karakudas autorus Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātē. Tāpēc piedāvājam Jūsu uzmanībai interviju ar fakultātes dekāni, literatūrzinātnieci profesori Zandu Gūtmani.
- Kā koronas pašizolācijas laiks ietekmējis mācību procesu?
Zanda Gūtmane: Valstī izsludinātā ārkārtas situācija augstskolu darbību ietekmēja ļoti spēcīgi – pēkšņi vienā mirklī bijām spiesti pāriet uz attālināto studiju modeli. Iespējas, par kurām teorētiski bijām gadiem runājuši, pēkšņi nācās īstenot bez iepriekšējas sagatavošanās. Domāju, ka kopumā varējām pierādīt ievērojamu elastības pakāpi un gatavību apgūt jaunas tehnoloģiskās prasmes. Pārliecinājāmies, ka mēs labi spējam tikt galā ar pavisam neordināru situāciju, bet sapratām arī to, ka nepastarpināta cilvēciska komunikācija un dzīva saruna ir lielas vērtības.
- Kā reaģēja studenti? Kā Jūs paši?
Z. G.: Cilvēki ir dažādi un vienmēr arī reaģē ļoti atšķirīgi. Domāju, ka vislielākās problēmas sagādāja ārkārtas stāvokļa nenoteiktie termiņi un to pagarināšana, kā dēļ daļa docētāju un arī studentu gaidīja to brīdi, kad varēs atsākties klātienes studijas. Tiem, kas jau sākotnēji saprata, ka nevajag neko gaidīt, bet aktīvi strādāt esošajos apstākļos, problēmu nebija – tehnoloģiskie rīki tika ātri apgūti, notika regulāra un pavisam jēgpilna komunikācija ar studentiem. Šajā laikā pilnā mērā pārliecinājos par to, ka ieguvēji ir cilvēki ar elastīgu domāšanu un iekšēju spēju pārvarēt apstākļu noteiktās robežas, lai rīkotos atbilstoši situācijai. Skaidri izjutu arī to, cik ļoti studentiem nepieciešamas šajā izolācijas laikā bija tiešsaistes nodarbības. Visvairāk iepriecināja tas, ka, darbojoties šajā formā, visi mani studenti vienmēr bija labi sagatavojušies un varējām konstruktīvi strādāt! Bija iespēja sasaistīt literatūru ar to, kas notiek pašlaik. Bokačo „Dekamerons”, Kamī „Mēris”, Orvela „1984” – šie teksti tādā dimensijā man pašai atklājās kā pirmoreiz. Tas patiešām bija īpaši – sēdēt datora ekrāna priekšā un ar studentu grupu runāt par literatūru laikā, kad apkārt plosās tik daudz neziņas, cilvēcisku kaislību. Tik „dekameroniski”! Mēs jutāmies tā, ka tiekam galā ar situāciju vismaz iekšēji. Protams, daudz labāki rezultāti bija tajos gadījumos, kad kontakts ar studentiem bija jau iepriekš izveidots. Darbs ar jaunām grupām un neiepazītiem studentiem ritēja daudz lēnāk, atturīgāk un ne vienmēr deva gaidīto gandarījuma sajūtu.
- Kas un kā notiks tālāk? Vai augstskolās turpmāk strādāsim tieši tāpat kā agrāk, jeb kaut kas notiks citādi?
Z. G.: Domāju, ka to, kas notiks, mēs neviens nezinām, taču zinu vienu – iepriekšējais laiks mums deva ļoti vērtīgu grūdienu un iemeslu pārdomām par iepriekšējo darbību. Ideālais nākotnes darbības modelis manā skatījumā – iemācīties atteikties no liekā un aizstāt to ar jaunajām iespējām, tātad – nedaudz mainīt studiju formu, kaut vai nelielu daļu klātienes nodarbību aizstājot ar tiešsaistes tikšanās reizēm un patstāvīgajiem darbiem. Šādā sabalansētā klātienes un neklātienes studiju modelī nebūtu noguruma ne no vienas, ne otras formas. Mēs priecātos par klātienes tikšanos, bet reizēm būtu atviegloti, ja nebūtu jāmēro ceļš uz studiju vietu. Tādējādi arī paveras lielākas iespējas viesdocētāju piesaistē. Vairākās studiju jomās šāda sabalansēta studiju forma ir ļoti labi iespējama, bet, protams, vispārināt šo praksi arī nevar, ir jāņem vērā jomu specifika.
- Kuriem un kādiem jauniešiem būtu vērts uzsākt studijas jūsu vadībā?
Z. G.: Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātē vienmēr priecājamies par radošiem, neatkarīgi domājošiem cilvēkiem, kuri vēlas aktīvi iesaistīties studiju procesā – ir gatavi gan saņemt, gan arī piedāvāt savu redzējumu, idejas, lai mūsu visu kopējo dzīvi dažu gadu garumā padarītu piesātinātu un interesantu.
- Ko viņi iemācīsies?
Z. G.: Vispirms, es ceru, ka viņi turpinās mācīties patstāvīgi, kritiski un radoši domāt, un saprast, kur var izmantot augstskolā apgūto un kā to attīstīt tālāk. Tās ir visbūtiskākās prasmes jebkurā studiju jomā, jebkurā profesionālajā darbībā. Viens no lielākajiem ieguvumiem Rakstniecības studijās, arī bakalaura Baltu filoloģijas, kultūras un komunikācijas un Jauno mediju mākslas programmās ir saistīts ar studiju intensitāti – to vairākkārt atzinuši paši absolventi. Studiju gados nākas izlasīt un izdarīt tik daudz, ka pašiem brīnums. Pēc tam ir prieks par to, ka kādā profesionālās darbības posmā iegūtais izrādās ļoti noderīgs – atliek tikai paņemt vajadzīgo un pašam attīstīt to tālāk.
- Kas pie jums ir labāk nekā citur?
Z. G.: Mēs esam neliela augstskola un neliela fakultāte, līdz ar to katrs students pie mums var justies diezgan priviliģēti. Viņš noteikti nepazudīs citu vidū, viņu pazīs gan docētāji, gan arī fakultātes dekāne. Šaurākā lokā dzīvojot, katram tiek pievērsta lielāka uzmanība, bet tas nebūt nenozīmē to, ka prasības būtu atvieglinātas. Gluži otrādi – man ir aizdomas, ka individuāla, personiska attieksme pret studentu vienmēr aktivizē lielāku atbildības sajūtu, bet uzticēšanās attīsta pārliecību par savām spējām. Manuprāt, labvēlīgas un draudzīgas studentu un docētāju attiecības ir liela vērtība. Nenoliedzami, mājīgai pilsētvidei arī ir liela nozīme. Un, protams, mums ir arī patiešām unikālas studiju programmas, kuru analogus Latvijā neatrast – Rakstniecības studijas un Jauno mediju māksla – tās ir programmas, kuras raksturo sava neatkārtojama aura. Arī citās mūsu programmās ir daudz īpaša. Baltu filoloģijas programmā ir iespējams apgūt lietuviešu valodu lietuviešu docētāju vadībā, kā arī iemantot tiešām plašu redzesloku, kas noderēs visa mūža garumā, darbojoties jebkurā jomā. Eiropas valodu programmā joprojām ir iespēja apgūt divas svešvalodas un to kultūru, Dizaina programmā – praktiskas produktu, interjera, datordizaina un mākslas fotogrāfa prasmes, ar RISEBA kopīgajā maģistra programmā „Jaunie mediji un audiovizuālā māksla” – turpināt attīstīt radošo pašizpausmi ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību.
- Kā izdevās pabeigt studiju gadu?
Z. G.: Neraugoties uz šī studiju gada īpatnībām, viss tomēr paveikts godam. Ir programmas, kuru darbs ir bijis apgrūtināts – piemēram, dizaina un aktiermākslas programmas, kurās klātienes darbošanās ir primāri svarīga. Ceram uz nokavētā atgūšanas iespējām.
Ārkārtas situācija īpaši ietekmēja noslēguma darbu sagatavošanu. Bakalaura un maģistra darbu izstrādi ievērojami apgrūtināja tas, ka ilgstoši bija slēgtas bibliotēkas vai nevarēja notikt radošajam un pētniecības darbam nepieciešamās darbības. Neraugoties uz to, studenti kopā ar darbu vadītājiem lielākoties atrada atbilstošus risinājumus. Daļai studentu tomēr nedaudz nācās atlikt noslēguma darbu aizstāvēšanu, jo, galu galā, primāri svarīga ir tieši darba kvalitāte – ne studentiem, ne darbu vadītājiem nav gandarījuma par nepilnīgi īstenotu ieceri. Labāk to izdarīt nedaudz vēlāk, bet labi, nevis sasteigti un nekvalitatīvi.
- Kādi bija spēcīgākie absolventu darbi šovasar?
Z. G.: Daudzi bakalaura un maģistra darbi iepriecināja ar to, ka studenti bija centušies tos sasaistīt ar savu radošo vai profesionālo darbību. Piemēram, Baltu filoloģijas, kultūras un komunikācijas programmas absolventa Roberta Džeriņa pētījums „„Rietumu radio” arhīvs kā informācijas avots kultūrpētniecībā” bija balstīts šīs radio stacijas veidotāju intervijās ar Liepājas kultūras personībām. Bakalaura programmas „Eiropas valodu un kultūras studijas” absolventes Lauras Līgas Strelicas darbs veltīts Kūrmājas prospekta kultūrvēsturiskajai nozīmei (jāpiebilst, ka mūsu fakultātes ēka atrodas vienā Kūrmājas prospekta kultūrvēsturiski nozīmīgajām ēkām). Jauno mediju un audiovizuālās mākslas maģistra programmas absolventes Andras Strautiņas darbā pievērsta uzmanība tādai šķietami marginālai, bet ļoti īpašai Liepājas pilsētas daļai kā suņu kapu teritorija. Kā vienmēr, iepriecina pētnieciski dziļi un pamatīgi, kā arī radoši darbi – Rakstniecības absolventu uzrakstīta pasaka vai luga. Iepriecina arī tas, ka šis bija pirmais gads, kad savus bakalaura darbus pārliecinoši aizstāvēja spāņu valodas novirziena studenti.
- Kādi ir nākotnes plāni?
Z. G.: Nākamajā studiju gadā turpināsim iesākto – būsim gandarīti visās savās studiju programmās satikt atkal jaunus studentus un kopā ar viņiem labi pavadīt mums paredzēto laiku! Priecāsimies, ja pamatā varēsim strādāt klātienē, bet tajos gadījumos, kad tas ir produktīvi, laiku pa laikam esam gatavi arī turpināt izmantot šajā pusgadā apgūtās attālināto studiju prasmes.
Lai veicas!
