Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle ir viena no Liepājas apskates objektiem, kura ir ļoti grezna un jau ilgus gadus nebeidz sevi atjaunot un uzlabot.
Katedrāles vēsture:
Celtniecības darbus sāka 1900. gada jūnijā. Katedrāles iesvētīšana notika 1903. gadā caram Nikolajam II un viņa ģimenei klātesot. Slavenais Pēterburgas arhitekts Vasīlijs Kasjakovs izstrādāja projektu un vadīja vispārējos celtniecības darbus. Katedrāli ir cēluši Krievijas jūras militārie spēki. Tika vākti arī ziedojumi. Galvenais ziedotājs bija imperators Nikolajs II un viņa ģimene. Dievnams iesvētīts par godu jūrnieku aizstāvim svētajam Nikolajam.
Par katedrāles ēku:
Katedrāle stāv uz augstiem betona pamatiem, tā ir apšūta ar granītu un smilšakmeni. Sienas mūrētas no sarkana ķieģeļa un apdarinātas ar dzelteno ķieģeli, kas izveido interesantus rakstus. Centrālo kupolu aptver četri mazāki kupoli un virs galvenās ieejas atrodas augstais zvanu tornis. Katedrāles iekšiene ir apbrīnojama lieluma ziņā. Tā ir piepildīta ar gaismu. Iekšējais izkārtojums: ikonas zeltītos ietvaros, trīs divrindu svētbilžu sienas.
Katedrāles izpostīšana:
Pirmā pasaules kara laikā interjērs tika sabojāts, tomēr katedrālē notika dievkalpojumi. Pirms izpostīšanas daļu ikonu un baznīcas inventāra aizveda uz citiem pareizticīgo dievnamiem. Otrā pasaules kara laikā to izmantoja vācu armija kā aizsardzības punktu. Tika noņemti visi bronzas zvani. Pēc padomju armijas atgriešanās katedrālē ierīkoja jūrnieku klubu. Astoņdesmito gadu beigās pastiprinājās vēlme atgūt katedrāli pareizticīgo baznīcai. Pēc ilgstošas pretošanās 1991. gada septembrī militārie spēki atstāja katedrāli.
Katedrāles atjaunošana:
Pašreiz katedrālē turpinās atjaunošanas darbi pateicoties ziedojumiem. Tagad virs katedrāles kupoliem atkal var redzēt krustus, kurus izgatavoja un uzstādīja rūpnīca “Tosmare”. Gandrīz pilnībā ir nomainīts skārda jumts, atjaunots centrālais altārs ar unikāliem gleznojumiem, marmora kāpnes, kuru ziedoja Andra Kokina firma. Katedrāles teritoriju apņem skaists, ornamentāls žogs, kuru ir uzdāvinājusi akciju sabiedrība “Liepājas Metalurgs”. Moisejevu ģimene uzdāvināja katedrālei brīnišķīgas lustras.
Nav iespējams uzskaitīt visus, kuri ir devuši savu ieguldījumu katedrāles atjaunošanā. Apbrīnojami ir tas, ka katedrāle veic savus remonta darbus no ziedojumiem vien. Remonta darbi notiek pamazām un jau ilgus gadus. Jācer, ka kādu dienu šis process būs pabeigts un mēs, paši liepājnieki, un pilsētas viesi varēsim skatīties uz šo vēsturisko, ēku bez koka stalažām. Kāpēc katedrāle atrodas tur, kur viņa ir? Tāpēc, ka Krievijas impērijas ķeizara Aleksandra III valdīšanas laikā tur nolēma ierīkot kara pilsētu. Tajā laikā karostā atradās arī Jūras virsnieku saieta nams, kurš sākotnēji kalpoja kā flotes aristokrātijas saieta nams krievu flotes vajadzībām, bet padomju gados namā atradās kara hospitālis. Jau iepriekš ir minēts – katedrāle padomju jūrniekiem bija matrožu klubs, sporta zāle un kinoteātris.
Prieks apzināties, ka šī katedrāle ir lielākā un greznākā visā Latvijā. Prieks redzēt, ka tūristiem šī vieta ir viena no apskates objektiem, jo redzēt šo vareno būvi dzīvē un tuvumā ir kaut kas vienreizējs.
magro_kr fotogrāfija “Maritime Orthodox cathedral of St. Nicholas” ir licencēta saskaņā ar CC BY 2.0
