Neesmu liels peldētājs, kāda ir mana sieva un meita, taču pāris reižu vasarā es ūdenī ielienu. Vistuvākā man ir jūra, varbūt viļņu, varbūt klusuma dēļ, bet visticamāk – tāluma dēļ. Tālums man ir patvērums. Varu stundām staigāt pa kāpām, atnest kādu atrastu zalkti vai glodeni, ar ko nobiedēt sievas draudzeni, ja esam kādreiz uz jūru […]
Lasīt tālāk
Otrā stāva dzīvokļa guļamistabā, īpaši naktīs dzirdams, kā ar blīkšķi aizkrīt lejas stāva smagās ieejas durvis. Viņš nekad nav jaudājis pieturēt durvis. Andžāns. Andžuha. Kad bija maziņš, tad Andrītis. Lai kā saukts, visi zina, ka runa ir par muižas pirmā stāva Andri – garu, kalsnu stāvu ar zemē iedurtu skatienu. Kā tādu sērkociņu, kam nekad […]
Lasīt tālāk
Graudaina, pelēka masa stiepjas līdz melnā plastmasas spaiņa lūpai. Uldonkulis, cimdotām rokām, piesmeļ pilnu lāpstiņu betona putras un uzkleksē to uz maigi rozāto, kā šo krāsu sauc Bernānīte, flīžu mugurām. Soli pa solim vannasistabas siena aizaug rozā klucīšiem, bet uz grīdas nevērīgi ceļas atgriezumu kaudze, atgādinot Lego klucīšu būvi. Bernānīte, kura uzvārda dēļ kaimiņu starpā […]
Lasīt tālāk