„Iesist nagliņu”
1. Priesteris klusējot, rokas salicis uz taukā vēdera, sēdēja nobružātajā ādas zvilnī, caururbjoši veroties Pēterī. „Nu?!” viņš sasita klusumu, un, izvilcis no sutanas kabatas cigarešu paciņu, pastiepa to uz Pētera pusi. Vecais noplātīja rokas un, žmurdzīdams naģeni, vien noteica: „Viss skaidrs!” „Kas tev, Pēter, ir skaidrs?” priesteris pajautāja kā mazam bērnam – mierīgi. „Pīpē, pīpē, […]
Lasīt tālāk