Lauma vērās uguns liesmās un gaidīja. Vējš saudzīgi purināja lapām noaugušos krūmus un kokus. Netālu ieūjinājās pūce, bet meitene pat nesatrūkās, tikai sakrustotām kājām sēdēja ugunskura priekšā, lūkodamās tā radītajā pasaulē – karstu, sarkandzeltenu liesmu pasaulē. Uz mirkli Lauma jutās kā fēnikss, kam drīz būs jātop pelnos. Tomēr viņa vēl gaidīja. Lauma aizvēra plakstus, tad […]
Lasīt tālāk
„Džuljeta vēl nav iemīlējusies,” Sofija rakstīja kladē. Mazliet spītīgi klusēdama, viņa pārskatīja tikko uzrakstīto stāstu, kam it kā vajadzēja būt Šekspīra „Romeo un Džuljetas” fanfikam vai kam tamlīdzīgam. Lēni savilkdama lūpas smaidā, meitene ar pildspalvas galu notrauca no lapas biezu, blondu matušķipsnu. Tagad varēja uzrakstīt turpinājumu. „Džuljeta vēl nav iemīlējusies, jo…” Kam tas bija vajadzīgs? […]
Lasīt tālāk
Agri no rīta Veldzes saldo miegu iztraucēja mūzika, kas pildīja visu istabu. Jauniete atvēra acis, izberzēja tās. Pārāk smeldzīgā popa dziesma durstīja bungādiņas. Kur telefons? Veldze iztrausās no gultas, beidzot satvēra ierīci, kas gulēja plauktā, un vēl samiegtām acīm lūkojās spožajā ekrānā. Balta gaisma spīdēja viņai pretī, ko pāršķēla ieslīpa švīka stiklā. Plaisas aizsargstikliņa stūros […]
Lasīt tālāk