kalējs

Čiks

Impulsi Sleja

13. Saeimas vēlēšanas ir noslēgušās. Fakts, ka Latvijas parlamentu ieņems daļa deputātu bez kompetences valsts politiskajā pārvaldīšanā, turklāt saņemot algu par darbu, kuru neprot, man atgādināja kādu latviešu sadzīves pasaku, ko vēlos atgādināt arī jums. Tikai šajā gadījumā nevis vēlētāji paši savā valstī iecēluši āzi par dārznieku, bet gan kungs ir tas, kurš ieceļ sevi par kalēju, jo no skata darbs taču tāds nieks vien ir un par to var saņemt labu algu.

Otrā dienā atnāk no kaimiņu pagasta viens kroņa saimnieks ar lielu dzelzs gabalu lemešus kalt. Kungs tūliņ itin lepni paņem dzelzi, ieliek ugunī un kaļ, un kaļ, ko spēj, līdz nosaka: „Tava dzelzs nenieka neder: te jau lemeši neiznāk – kalšu labāk cirvi.”

Kalējs

„Nu kaliet cirvi, cirvis mājā arī noder.”

Dedzina atkal un kaļ, un kaļ, ko spēj. Pēc kāda laika kungs redz: dzelzs nav vairs daudz.

„Vadzi, saimniek, cirvis te arī netiek – kalšu nazi.”

„Kaliet nazi, nazis mājā arī noder.”

Dedzina atkal un kaļ, un kaļ, ko spēj. Pēc kāda laika kungs redz: dzelzs pavisam maz.

„Vadzi, saimniek, nazis te arī netiek – kalšu īlenu.”

„Kaliet īlenu, īlens mājā arī noder.”

Dedzina atkal un kaļ, un kaļ, ko spēj. Pēc kāda laika kungs redz: dzelzs gandrīz nemaz vairs nav – mazs, mazs nieciņš.

„Vadzi, saimniek, īlens te arī netiek – kalšu čiku.”

To sacījis, kungs paņem vēl to, kas bija palicis, nokarsē baltu un iemet ūdenī. Čiks! Mazais nieciņš nospurkšķ ūdenī, un nu bija čiks gatavs.

Tā vēstīts pasakā, arī Latvijas parlamentā jaunie kalēji ir stājušies darbā. Kaut Latvijai pietiktu dzelzs krājumi turpmākajiem 4 gadiem, lai tāds „Čiks” vien beigās nesanāk.


*Rakstā izmantots Sandras Veinbergas raksts „No Kremļa un suņu būdas līdz Saeimai” un latviešu sadzīves pasaka.



Kurš vēl no latviešu autoriem rakstījis par Čiku?

Ļauj Karakudai minēt pirmajai!

Tad abrā vietas trūkst. Es mīcu, es kaļu, Es ūdenī grūžu, No desmitiem viens iznāk — čiks ((Imants Ziedonis dzejoļu krājumā Es ieeju sevī”, 1968.)), Bet deviņi skatās Ar aci drošu Un mierā jau nepaliks. Ar vienu aci Puikas es kaļu, Bet otra vēro un redz, Lai rudzu miltos Nav kukurūzas daļa Un garoza neatlec, Un, kad es kādu redzu, Kas sevi žēlo Un pats nezina, kā viņam trūkst, …

Ja zini vēl kādu autoru, komentāros ieraksti, lūdzu!

Tagged
Ance Saldeniece
Liepājas Universitātes studente

Tavs komentārs

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.