Gadam paredzētie Zemes resursi šogad beidzās ātrāk kā jebkad – 29. jūlijā. Vai tiešām mēs iznīcinām pasauli? Kāpēc miljoniem jauniešu dodas ielās, lai streikotu? Vai ir pamats satraukumam? Par globālo sasilšanu runā jau sen, bet nekas īpašs taču nemainās. Pagaidām.
„Skolu streiki klimatam” jeb „Piektdienas nākotnei” ir starptautiska skolēnu un studentu kustība, kas paredz neierašanos mācību iestādē, lai piedalītos demonstrācijās, kuru mērķis ir panākt uzmanību un rīcību no amatpersonām, lai novērstu turpmāku globālo sasilšanu un klimata pārmaiņas. Nedēļas laikā no 20. līdz 27. septembrim sešos kontinentos, 185 valstīs norisinājās vairāki tūkstoši klimata streiku, kuri uz ielām pulcēja 7,6 miljonus cilvēku.
Protestus sāka Austrālijas un Jaunzēlandes iedzīvotāji. Sidnejā, Domēna parkā demonstrācijā pulcējušies 50 000 cilvēku. Skolēni kavēja skolu, lai piedalītos globālajā kustībā un darba devēji aicināja savus darbiniekus paņemt brīvdienu, lai piedalītos. Ielās izgāja arī citu Klusā okeāna salu iedzīvotāji, kurus klimata pārmaiņas apdraud visstraujāk un var pat pilnībā iznīcināt augošā jūras līmeņa dēļ. Piemēram, Māršala salas ir izsludinājušas nacionālo klimata krīzi, jo salu teritorija atrodas mazāk nekā divus metrus virs jūras līmeņa (salīdzinājumam – Latvijas vidējais augstums virs jūras līmeņa ir 87 metri). Katru gadu ūdens līmenis ceļas par 3 mm (visātrāk 3000 gados), jo kūst ledāji un sasilst okeāni. Indonēzija plāno pārcelt galvaspilsētu Džakartu, jo pilsēta katru gadu slīkst par 25 cm vairāk ūdenī. Ja izkustu Antarktika un Grenlande, pasaules ūdens līmenis paceltos par 65 metriem.
Arī Rīgā 20. septembrī norisinājās klimata aktīvistu akcija “Gājiens nākotnei”.
Cilvēki pulcējās Vērmanes dārzā pie brīvdabas skatuves un pēc tam devās gājienā uz Vecrīgu. Sanākušo vidū bija galvenokārt gados jauni cilvēki, un vismaz puse jauniešu, kas piedalījās, nāk no lauku skolām. Daudzos plakātos jaunieši vērsās tieši pie politiķiem – pieņemt lēmumus, domājot par vidi, kā arī ieklausīties zinātniekos.
Latvijas valdība pēdējā laikā publiski paudusi gatavību kļūt par līderiem klimata krīzes novēršanā, taču pagaidām nekas neliecina, ka šie solījumi tiks pildīti. Piemēram, Latvijā tiek plānots turpināt intensīvu mežu ciršanu, kas neatbilst ne dabas aizsardzības, ne klimata mērķiem.
Manuprāt, ir ļoti pozitīvi, ka ir tik daudz cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir pusaudži, kas veido kustību „Piektdienas nākotnei”. Mūsdienās, kad daudzi jaunieši aizraujas ar sociālajiem portāliem, videospēlēm, virtuālajām realitātēm un tamlīdzīgām lietām, ir patīkami redzēt, ka tomēr ir miljoni, kas domā par nopietnākām lietām, miljoni, kam rūp mūsu planēta, daba, dzīvnieki un ne tikai pašu nākotne, bet arī nākamo paaudžu nākotnes. Šo kustību aizsāka 16 gadus vecā Grēta Tūnberga 2018. gada augustā, kura protestēja pie Zviedrijas parlamenta, rokās turot plakātu ar uzrakstu „Skolas streiks klimatam”. Kopš klimatu streiku sākuma meitene ir saņēmusi dažādus apbalvojumus, taču pēdējo – Ziemeļu Padomes vides balvu meitene atteikusies saņemt, kas, manuprāt, ir pareizi, jo reģiona valdība tāpat neko nedara klimata pārmaiņu labā. Arī Grēta apgalvo, ka klimata kustībai nav vajadzīgs vairāk balvu, bet ir vajadzīga mūsu politiķu un cilvēku pie varas ieklausīšanās pašreizējā pieejamajā zinātnē. Ir nepatīkami, ka cilvēki, kuri spētu kaut ko mainīt, par to neuztraucas, jo pasaule attīstās ļoti strauji, un galveno lomu cilvēku dzīvēs ieņem bizness un nauda. Kamēr nauda nodrošina labklājību un nekas cits viņu dzīvēs nemainās, tikmēr tam var nepievērst uzmanību. Arī Krievijas prezidents V. Putins klimata pārmaiņas kā īpašu problēmu neuztver, apgalvojot, ka mūsdienu pasaule ir sarežģīta un dažāda, ātri attīstās, un cilvēki Āfrikā un daudzās Āzijas valstīs vēlas dzīvot tādā pašā labklājības līmenī kā Zviedrijā.
Beidzamo 50 gadu laikā oglekļa dioksīda koncentrācija atmosfērā ir palielinājusies par 30%, pateicoties fosilā kurināmā sadedzināšanai un siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tas nozīmē, ka šobrīd atmosfērā ir visvairāk oglekļa dioksīda nekā jebkad ir bijis. 1200 km2 tropisko mežu tika iznīcināti 2018. gadā, lai audzētu liellopus un nodarbotos ar lauksaimniecību, piemēram, eļļas palmu audzēšanu, savukārt no tām tiek ražota palmu eļļa, kas ir neveselīga cilvēkam, bet tiek izmantota dažādos produktos, jo tā ir lētāka par saulespuķu eļļu, līdz ar to produkta gala cena ir lētāka un vairāk cilvēku to pērk – tā mēs atkal atgriežamies pie biznesa un naudas. Savukārt mežu izciršana veicina oglekļa samazināšanos pasaulē, jo koki, dabiski augot, aiztur to.
Kaut arī es atbalstu klimata streikus un klimata saglabāšanas veicināšanu, es apzinos, ka šobrīd vienam cilvēkam īsti nav iespējams dzīvot, neradot pilnīgi nekādu kaitējumu dabai, jo mājas ir jākurina, un veikalos gandrīz katrai precei nāk līdzi iepakojums, kas agri vai vēli nonāk atkritumos, savukārt bez iepakojumu veikali nav attīstījušies tik tālu, lai nodrošinātu visu sabiedrību. Tāpat es apzinos, ka nav iespējams visiem pēkšņi ierobežot fosilo kurināmo – naftas, oglekļa un dabasgāzes – izmantošanu un aizstāt tos ar atjaunojamiem enerģijas avotiem. Es apzinos, ka nav iespējams pilnīgi atteikties no plastmasas precēm un iepakojumiem un citām dabai nedraudzīgām lietām, taču laika gaitā tas viss varētu tikt mainīts, un tieši par to cīnās miljoniem jauniešu visā pasaulē. Es zinu, ka pasaule attīstās tik strauji, ka visam var izgudrot alternatīvas, un gan jau dzīvība uz Zemes turpināsies vēl ilgi, taču es, tāpat kā daudzi citi, nevēlos, lai pasaule mainītos, nevēlos, lai izmirst augi, dzīvnieki vai pat veselas ekosistēmas, jo ceļas kopējā gaisa temperatūra, šobrīd tā ir paaugstinājusies par apmēram 1°C, savukārt maigām ziemām ir kaitīga ietekme uz zīdītājiem, gājputniem un augiem. Es vēlos, lai mani bērni, mazbērni un nākamās paaudzes varētu uzaugt tādā pašā klimatā kā es, iepazīt, izbaudīt un apbrīnot tikpat dažādas augu un dzīvnieku valstis, kādas tās ir šobrīd.
