Nolēmām sarīkot dzejas konkursu ar nosaukumu “Karantīnas līrika”.
Gaidām dzejoļus no Ulda un visiem pārējiem arī!
Ugis Rotbergs @urotbergs
Rokas mazgāju ar ziepēm,
Distancējos divus metrus,
Arī elkonī es šķaudu
Samazinot Covid jaudu.
Ko lai špricē smadzenēs,
Infodēmiju, kas likvidēs?
Mušas šodien strikti ievēro teikto
pulcējās saulē mājas dienvidu
pusē pa pāriem un distance
viņu mēros noteikti ir divi metri
kaut manuprāt vien pāris centimetri
un lidmašīnas lido pāros pāri
zilajam debesu klajam viena otrai pretī
pamājot vien ar spārnu un starp
tām noteikti attālums ir divi metri
vai pat divdesmit kilometri
mēs ar tevi pārkāpjam distanci
mums atļauts – esam pāris
un tas jau būs skumji
ja negribēšu būt Tev tik tuvu
lai starp mums nav pat pāris milimetri 28/03/20
Mēs nebijām tuvi jau tāpat,
Nu divi metri- tuvāk nē,
Mūsu attiecību zonā
Tas lielu lomu nespēlē.
Mums katram robežas savas,
Kuras prātā ir jāievēro,
Bet citādi mēs kā baktērijas,
Un kāds mūs mikroskopā vēro.
Kovidblūzs
Man plauktos makaroni, rīsi,
Bet apetītes nav nemaz,
Jo ko tu tādam padarīsi,
Kurš nomākts, pusdzīvs mētājas.
Es ziņas skatos piecreiz dienā,
Un tikpat bieži jūtos tā,
It kā man plaušā vismaz vienā
Jau kovids sēž kā plauktiņā.
Ar lielu loku apkārt eju
Vai katram, kurš man pretī nāk:
Ir ieteikts, ka pat mīļu seju
Ir labāk skatīt… ekrānā.
Uz rokām reptiļāda klājas,
Jo mazgāt, dezinficēt tās
Tik vienreiz jau vairs nepieklājas:
Tas tagad jāveic nonstopā.
Es naktī slikti guļu, mostos,
Un ciešāk tinos palagā,
Jo sapnī redzētajā postā
Man vieta masu kapsētā.
Bet citā sapnī baltā telpā
Uz galda guļu piesprādzēts.
Man dakters saka vienā elpā:
Tu pirmais tiksi vakcinēts.
Liek skaitīt tad no viens līdz četri,
Ir rokā dūriens jūtams jau,
Bet slikti visi parametri,
Un imunitātes man nav.
Jau atkal rīts, ziedons aiz loga,
Bet prātā man kā kāpurs kāds
Tik vīruss vienīgais tur lodā,
Nav vaļas dzeju izdomāt.