Baltos naktskreklos tērpti vīri spēlē futbolu televizorā. Valsts galvenais kanāls rāda Āzijas spēles no Taizemes. Pirms tam bija MTV variants ar populārmūziku no Indijas. Piedalījās Kuveita, Omāna, Baltāra, Saūda Arābija un vēl daži. Esam lielākajā musulmaņu valstī, kas atguvusi neatkarību tikai 1945. gada. Pēc otrā pasaules kara. Laikā, ka Latvija savu neatkarību tieši pazaudēja. Vienam liktenis dod, bet otram atņem.
Ekrānā turpinās seriāls, kura saturu nevaru saprast. Kaut kāds „Sinepju karalis“ un melodramatiskas ainas. Smarža iespraucas pa logu pirmā un neļauj skatīties televizoru.
Zied krūmi un koki. Dzelteni – sarkaniem ziediem. Apģērbtas akmens skulptūras un dieviņi. Visur upurtrauki. Dūmaka un vīraka smarža. Balī reliģija ir goda vietā. Joprojām.
Vispār mēs ielidojām agri no rīta. Lietus gāza kā ar spaiņiem. Nebija patīkami, jo pēc 14 stundu lidojuma lietus neder. Lietus strūklas te tik intensīvas, ka pielīp pie rūtīm. Aizmigt tagad nedrīkst, lai gan briesmīgi gribas gulēt. Ir jāaklimatizējas. Indonēzijā.
Pēc tam tikai vakarā iekļuvām viesnīcā un nokritām gultās kā miega maisi.
Pamodāmies. Ir 23. decembris, ļoti karsti. Aivis pēc brokastīm iet uz interneta punktu pie datora, taču uzreiz nāk atpakaļ. Pirmo reizi viņš atgriezās atpakaļ tāpēc, ka bija aizmirsis cepuri. Otro reizi tāpēc, ka vajag kreklu ar piedurknēm, trešo reizi, lai pateiktu, ak ārā ir ļoooti karsti. Beidzot vairs nelīst. Saule spīd un tropi rāda ko prot.
Apskatīsim tempļus un ūdenskritumus. Ubudā visi nopirkām sarongus un tempļu jostas, lai nav problēmas tempļu apmeklējumam. Tagad esam pareizi, tautiski, pēc vietējām manierēm ekipēti un visi izskatāmies lieliski. Puiši mācās staigāt svārkos. Uzzināju kā var „pārsvīst“. Tas ir tad, kad blūze slapja no augšas līdz apakšai un jāpērk jauna – sausa. Tā arī izdarīju – nopirku jaunu. Pārsvīšana notiek zibenīgi. No tās jāuzmanās.
Šodien apturējām „tuk-tuku“, lai aizved uz skaistu pludmali, kur izrādījās bēguma posts. Zied ziedi, čiepst putni. Tarkšķina ķirzakas. Aiz augsta bambusa žoga klusi sarunājas cilvēki.
Ēdu rambutānu. Augli kā mazu sarkanu ezi. Ēst negribas. Pulkstenis jau rāda pēcpusdienu.
Atkal līst. Noskatīju eļļas gleznu. Cilvēki lietū un cilvēki saulē. Maksā 30 eiro. Nopirkšu.
Sāpīgi noliecas zāle
Zem lietuslāses cirtiena
Raugās augšup
Zīlējot
Pelēko debesu vienmuļībā
Jo liekas neiespējami
Ka aiz tām
Varētu slēpties
Saule
"Kertha Gosa Pavilion of Klungkung Palace, Bali, Indonesia" by Ray in Manila is licensed under CC BY 2.0.
