Pilsēta – ir kustība, steiga, ātrums, apjoms, pūlis. Lauki – pavisam kas cits: miers, klusums, skaistums, svaigs gaiss, daba.
Man patīk dzīvot pilsētā. Taču, kad esmu no tās nogurusi, nekur nevar tik labi atpūsties kā laukos. Nevajag jau braukt nekur tālu. Nedaudz ārpus pilsētas un jau jūtu – ir tas ko vajag! Ir brīvība, miers, plašums, klusums. Zūd steiga, sirds kļūst mierīgāka un var lēni ieelpot svaigo gaisu un klausīties putnu dziesmās.
Dzīvojot pilsētā, ir jāpieņem tās ritms, jāaug tai līdzi, jāatrodas nebeidzamā kustībā. Cilvēki, pārņemti ar darbu, kļūst arvien vienaldzīgāki pret sevi un citiem. Tāpēc man patīk atrasties laukos, jo tur cilvēki, kaut arī viņiem ir ļoti daudz jāstrādā, ir sirsnīgāki, patiesāki, nesteidzīgāki. Viņi pēc grūtas darba dienas var iziet ārā, pasēdēt uz soliņa, priecāties par skaisto dabu un visu pārdomāt. Tieši tāpēc es lauku cilvēkus pat nedaudz apskaužu pašreiz. Man pietrūkst manas lielās mājas, kas celta pašu rokām, dārzu, kurā viss stādīts un izveidots pēc pašu vēlmēm. Tam visam, ja tas ir manis paša radīts, tam ir daudz lielāka vērtība.
Dzīvojot pilsētā, vienā no neskaitāmajām piecstāvu mājām, šādas sajūtas īsti vairs nav.
Pilsētā ir daudz dažādu iespēju, cilvēks var attīstīt savas spējas, mācīties, strādāt labu darbu, apmeklēt pasākumus, izklaidēties. Pilsēta domāta aktīvai dzīvei. Man lauki vairāk ir dvēselei.
Vissāpīgāk ir dzirdēt pilsētnieku viedokli, ka laukos jau neviens nedzīvo, visi pārvācas uz pilsētu, bet tā nav! Patiesībā viss notiek otrādāk. Es ar prieku saku, ka es dzīvoju savā lauku ciematā, kurš nākotnē vairāk nebūs tik mazs, jo pandēmijas dēļ un daudzu cilvēku dēļ, cilvēki labprāt pārceļas uz laukiem. Šī gada laikā mana ciematā ir tik daudz jauni cilvēki pārvākušies un braukājot pa ciematu var redzēt, ka cilvēki pērk zemes gabalus un ceļ jaunas mājās. Es vienmēr esmu teikusi, viss iet uz apli, gan mode, gan mūzika, gan dzīves stils, tādēļ es nebrīnīšos, kad lauki drīz būs apdzīvotāki nekā pilsētas. Cilvēkiem pietrūkst tas, kas ir savs un savām rokām taisīts.
Lauki un pilsēta – divas dažādas vietas, katrai ir savi trūkumi un priekšrocības. Ir cilvēki, kuri nespēj dzīvot laukos- viņiem liekas, ka tur nav ko darīt, tur nekas nenotiek, un ir cilvēki, kuri nevar dzīvot pilsētā, jo tur ir pārāk daudz cilvēku, nemitīga steiga. Es nevaru 365 dienas gadā dzīvot tikai pilsētā vai laukos. Man vajadzīgas abas vietas. Viena, lai aktīvi darbotos, otra- lai baudītu brīvību un dabu.
"Plaši lauki" by Gatis Gribusts is marked with CC BY-NC 2.0.
