Keitija Grende – lektore un “Audiovizuālās mediju mākslas” bakalaura studiju programmas direktore biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā RISEBA. Strādā ar studentiem, veido programmas un vērtē dzīvi un pasauli.
Kā vērtējams aizvadītais gads?
Keitija Grende: Aizvadītais gads profesionālajā jomā ir bijis intensīvs un radošs. Septembrī tika uzņemts liels jauno studentu skaits pilna laika klātienes grupās – atvērti, zinātkāri un iedvesmojoši studenti pievienojās mediju un radošo tehnoloģiju fakultātes studentu pulkam, par to liels prieks.
Kā plānojas nākošais mācību gads?
K. G.: Nākamajā studiju gadā esmu sev uzstādījusi vairākus mērķus, lai, galvenokārt, studenti būtu apmierināti ar mācību procesu un, lai īpaši tiktu veicināta pētniecība un uz zinātni balstīta izglītība. Plānots palielināt mācībspēku skaitu, kuri ir uzsākuši studijas vai jau ieguvuši doktora grādu.
Turklāt, liels prieks, ka jau nākamajā mācību gadā studentiem būs iespēja, papildu esošajām specializācijām – “Kino producents”, “Kino operators” un “Kino režisors”, apgūt pavisam nesen akreditēto specializāciju – “Audiovizuālais žurnālists”. Līdz ar to programmā tiks realizēti vairāki jauni studiju kursi, piemēram, “Mākslīgais intelekts žurnālistikā un mākslā”, “Analītiskā un pētnieciskā žurnālistika”, “Foto žurnālistika” u.c.
Vai studentu kontingents mainās?
K. G.: Ja pirms gada teiktu, ka īpašas izmaiņas neesmu novērojusi, tad – atskatoties uz aizvadīto studiju gadu, pavisam noteiktu varu teikt, ka kontingents ir mainījies.
Ja mainās, tad kāds tas tagad ir?
K. G.: Iespējams, tas ir saistīts ar “Zoom” jauniešiem – tiem, kuri lielu daļu no vidusskolas laika pavadīja mācoties attālināti. Tagad daudzi no viņiem ir augstskolā, studē klātienē un “no jauna” mācās sadarboties un strādāt komandā, kas ir īpaši svarīgi audiovizuālās mediju mākslas jomā.
Vai turpinās tendence – „studēt ārzemēs“?
K. G: Jā, vēljoprojām liela daļa jauniešu izvēlas studēt ārpus Latvijas.
Jeb tomēr jūtama gatavība studēt tepat Rīgā?
K. G.: Uzņemšanas rezultātos uzskatāmi redzams, ka ir liels studentu skaits, kuri izvēlas augstāko izglītību iegūt Latvijā. Es uzskatu, ka studijas ārzemēs ir ļoti saprotama un vērtīga izvēle, kas paplašina redzesloku un izmet no ierastās “ligzdiņas”. Pieredzi studēt ārpus Latvijas var iegūt arī uzsākot studijas Latvijā, izmantojot Erasmus+ sniegtās mobilitātes iespējas.
“Audiovizuālas mediju mākslas” studenti aktīvi izmanto iespēju 1 vai 2 semestrus (pēc izvēles) studēt kādā no partneraugstskolām – Kiprā, Horvātijā, Čehijā vai citur Eiropā, par to saņemot stipendiju un iegūstot atmiņā paliekošu pieredzi, turklāt – apgūstot audiovizuālajai jomai pielāgotus studiju priekšmetus, kas pēc atgriešanās no mobilitātes, tiek pielīdzināti studiju kursiem augstskolā “RISEBA”.
Kādas būtiskākās izmaiņas būs novērojamas pēc audiovizuālās žurnālistikas ieviešanas apmācībā?
K. G.: Nozari papildinās augsti kvalificēti žurnālistikas speciālisti, kuriem īpaši attīstītas būs prasmes komunikācijas zinātnē un profesionālās iemaņas ekrānžurnālista un scenārista darbā. “Audiovizuālā žurnālista” specializācija izstrādāta tā, lai absolventi varētu attīstīt profesionālus projektus, kurus bez priekšzināšanām modernajā mediju mākslā nav iespējams realizēt informatīvajā vai analītiskajā žurnālistikā.
Šajā specializācijā studenti ne tikai attīstīs akadēmiskās zināšanas informācijas iegūšanā, intervēšanā, analizēšanā un gala materiāla sagatavošanā, bet arī lielu nozīmi pievērsīs mūsdienām un nākotnei pielāgotam satura atspoguļošanas veidam, izmantojot audiovizuālo formātu un medijus.
Kas ir pats galvenais, kas atšķir studijas RISEBA no mācībām citās augstskolās?
K. G.: Šobrīd Latvijā esam vienīgā augstākās izglītības iestāde, kas nodrošina “Audiovizuālās mediju mākslas” bakalaura līmeņa studijas ne tikai valsts valodā, bet arī angļu valodā. Studijas angļu valodā palielina jauno speciālistu fleksibilitāti un konkurētspēju darba tirgū, kā arī palīdz veidot veiksmīgu profesionālo karjeru ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā vidē.
Studiju procesā īpaša uzmanība tiek pievērsta jaunajām tehnoloģijām, realizējot tādus studiju kursus kā “Televīzijas un kino operatora darbs IV” (dronu kinematogrāfija), “Multimediji un imersīvās tehnoloģijas”, “360 grādu vizualizācija” u.c.
Ar ko jaunais gads atšķirsies no iepriekšējā?
K. G.: Īsumā – jauni studenti un jaunas specializācijas realizēšana. Taču noteikti liela daļa ikdienas būs līdzīga šim studiju gadam – turpināsim virzīties uz fakultātē izvirzītajiem mērķiem, tāpat arī ikdienas darbs ar studentiem un sadarbība ar lektoriem būs ikdienas sastāvdaļa.
Kādi ir jūsu privātie plāni nākamajam gadam?
K. G.: Vēlos turpināt būt balansā. Neskatoties uz profesionālās jomas nemitīgo attīstību, turpināšu strādāt ar savu mentālo un fizisko ķermeni, lai varu būt sevis labākā versija, galvenokārt, pati priekš sevis.
Kā uzrunāsim nākamos reflektantus?
K. G.: Darbs pie jaunu reflektantu uzņemšanas notiek visu gadu. Augstskolas mārketinga un pārdošanas komanda organizē dažādas aktivitātes, piemēram, augstskolas pārstāvju viesošanos vidusskolās, dalību izstādēs, atvērto durvju dienu organizēšanu u.c. Uzskatu, ka vērtīgākā reklāma ir tā, kas pie reflektantiem nonāk no absolventiem vai esošajiem studentiem.
Kādiem vidusskolu absolventiem vajadzētu nākt pie mums studēt?
K. G.: Tiekamies vienā no programmas iestājpārbaudījumiem – kolokvijā jeb pārrunās un mēs noteikti nonāksim pie šī secinājuma ar katru topošo studentu individuāli.
Liels paldies par interviju!
