Nodarbības laikā tika nolemts aprakstīt savu dzīves vietu ar fotogrāfijām un tekstu. Visi nedzīvo Ņujorkā vai Rīgā, Barselonā vai Jūrmalā. Šajā gadījumā autore mitinās mazā ciemā, netālu no Liepājas. Piedāvām šādu redzējumu:
Mani kursa biedri staigā un vēro Liepāju vai kādu citu lielāku un pazīstamu pilsētu. Taču es nē. Šoreiz izvēlējos pastaigu cauri mazam Grobiņas novada ciematam ar nosaukumu “Dubeņi”. Jau divus gadus esmu šī mazā ciemata iedzīvotāja. Kāpēc? Tāpēc, ka izlēmu doties prom no vecāku mājām un sākt pati savu dzīvi kopā ar savu draugu. Tagad esmu šeit.
Mana pastaiga sākās aptuveni plkst. 15:30. Tobrīd tiko biju atbraukusi no universitātes. Ejot uz mājām, vispirms mēdzu ārbaudīt paskastīti. Atvēru un – ir. Paciņas saņemšanu es vienmēr asociēju ar mazajiem ziemassvētkiem, jo nekad jau nevar zināt, kas tieši ir atnācis.
Vienmēr, kad izeju no mājas, pirmais ko es redzu ir: zaļa pļava ar smilšu kasti, šūpolēm, bērnu laukumu, veļas žāvēšanas nojumi un atkritumu konteinera sekciju. Parasti, pa dienu šis laukums ir pilns ar bērniem, kuri savā starpā spēlē dažādas spēles. Fonā uz soliņiem parasti sēž bērnu vecāki un kaut kur pie balkoniem sauļojas kaķi. Taču tā nav šodien. Laukums ir pilnīgi tukšs. Pat kaķi kaut kur noslēpušies.
Dodoties tālāk, kaķus tomēr satieku pa ceļam. Šo cēlo mājdzīvnieku sastapšana nav nekas neparasts Dubeņos. Ļoti daudzi kaķu īpašnieki laiž savus mājdzīvniekus laukā pastaigāties. Prieks, ka dzīvnieku īpašnieki ir atbildīgi. Kaķi nevairojas nekontrolēti, netiek radīti dzīvnieki, kuriem pēc tam nebūs mājas. Tas labi.
Dubeņi ir ļoti zaļa pilsētiņa. Iedzīvotāji neaizraujas ar koku nociršanu, ar betona stāvlaukumu veidošanu, nevajadzīgu ēku celšanu un citām lietām, kas samazinātu zaļās zonas mazajā ciematā. Iedzīvotāji ir ļoti iecienījuši mazdārziņu iekopšanu un savu dārzeņu audzēšanu, kas uzreiz parāda, ka Dubeņi ir zaļš ciemats.
Lai gan esmu staigājusi daudz un bieži pa Dubeņiem, nekad es nebiju pamanījusi, ka mani kaimiņi dzīvo ar ļoti zaļu un krāšņu balkonu. Ļoti daudz ziedu atrodas un šī kaimiņa balkona. Manuprāt, izskatās ļoti amizanti un interesanti.
Kaut kādu iemeslu dēļ, vienmēr, kad es dodos pastaigās, viena no lietām, kas vienmēr pievērš manu uzmanību, ir automašīnas. Laikam jau tāpēc, ka draugs man ir iemācījis mīlestību pret automašīnām. Tādēļ arī šajā pastaigā aplūkoju savu automašīnu no attāluma.
Viena no interesantākajām lietām ir bibliotēka uz riteņiem. Autobuss, kurā ir ierīkoti grāmatu plaukti un skaisti saliktas grāmatas.
Dubeņos ir arī viena daudzdzīvokļu māja, kura nav apdzīvota. Mājai nav ne aizveramu logu, ne durvju. Tai nav nekā. Toties šai mājā ir ļoti interesanti iemītnieki. Tie ir baloži.
Tā kā Dubeņi ir neliels ciemats, tad ļoti grūti atrast daudzas interesantas lietas, kā tas būtu pamanāmas, piemēram, Liepājā, Rīgā vai kādā citā lielākā pilsētā. Taču tas kurš meklē, tas arī atrod. Divu gadu laikā, kopš es dzīvoju Dubeņos, nekad nebiju pamanījusi, ka uz šī torņa, kuru varu daļēji redzēt arī pa savu logu, ir rakstīts “1971”.
Iesaku jebkuram iziet pastaigāt mazā ciematiņā un atrast burvību pavisam vienkāršās lietās.
