Video

Daniels Orlovs ir nākamais kinooperators un viņa ieguldījums filmā „Kaija“ ir interesants un savdabīgs.

Indras Ārentes mūzikas video notiek mežā, pavasarī. Pašlaik – pašā ziemas tumsas vidū, ir patīkami paskatīties šo 2017. gadā izveidoto un aizstāvēto videoklipu. Jauku skatīšanos!

„Aizver acis“ ir šausmu filma par nākotni, kas var mūs piemeklēt diktatūras un terora apstākļos. Orvela stilā. Vietumis saprotama sižeta loģika, taču reizēm tā nav tik labi izprotama. Autore – Linda Anna Silavniece.

Jāņa Vidovska un Jura Vaņkova filma par vientuļu cilvēku, kas meklē laimi un patiesību. Palēnināta, iedziļinoša pieeja. Taktisks novērojums.

Saruna ar tēti par karadienestu

Alkoholisms 18 gadu vecumā. Par to šī intervija ar Rafaelu un Ralfu

Sergejs Sergejevs piedāvā Polijā filmētu mūzikas videoklipu, kas veltīts aborta aizlieguma kritikai. Mūzikas video ir ļoti dramatisks un jau uzrunājis Polijas skatītājus. Ceram, ka tas ieinteresēs arī jūs.

Eduarda Laķa maģistratūras nobeiguma darbs “Human reflections” piedāvā portretu galeriju. Viņu nodarbina cilvēka portrets fotogrāfijā. Kā fotografēt cilvēku, lai studijā nepazustu personības emocionālās pievilcības spriedze? Kā parādīt dvēseli vizuāli? Vai tas vispār ir iespējams?

Režisore Anna Ramane ir filmas “Sirdsapziņa” autore. Filmā tiek apskatīts bērnu un vecāku attiecību jautājums un psiholoģiskās traumas, kas seko cilvēkam visu mūžu no bērnības pārdzīvojumu zonas. Labs Aleksandras Zverevas operatora darbs. Saistošas mizanscēnas un gaumīgs Kārļa Butina radītās skaņas izmantojums.

Vilnis Kalniņš piedāvā sižetus par Aizputes vīna darītavu. Viņam šķiet, ka vislabākā reklāma ir audiovizuāls, aizraujošs stāsts. Mūsuprāt, šo ideju viņam ir izdevies realizēt. Patīkamu skatīšanos!    

Režisore Aelita Stepiņa un producente Vanesa Jaunbrāle piedāvā noskatīties filmu “Prágmati”, kas veltīta cilvēka pēcnāves dzīves ekranizācijai. Sarežģīta tēma un liela varonība uzņemties filmēt to, ko neviens dzīvs cilvēks nav reāli redzējis. Šī ir radošās grupas versija par to, kā tas varētu būt un izskatīties paradīzē. Domājam, ka filmā ir daudz atradumu un drosmīgu versiju […]

Edgars Utkins un Patriks Spruģevics ir filmas “Caur sevi” autori ar Niklāvu Kurpnieku galvenajā lomā. Filma stāsta par depresijā slīgstoša jaunieša apmeklējumu pie psihoterapeita, kas viņu finālā … tālāk nestāstīsim. Labāk noskatieties paši.

Kādi ir skolotāji. Fizikas skolotāji? Kārlis to mēģina noskaidrot šajā intervijā

Kārlis Paegle kopā ar Rūdolfu Penderu izveidojuši savu versiju par reklāmu 3D animācijas formā. Jogurts, cepumi, kūkas un saldi dzērieni bija viņus uzrunājuši, un iespējams, ka iepatiksies arī skatītājiem.

Timurs Šiškins ir īsfilmas “Laika atbalss” (Echo of Time) autors. Filmas sižets stāsta par sarunu pirms traģiskiem notikumiem, kas seko aizkadra telpā. Nākošajā dienā. Tas ir stāsts par ceļojumu uz aizas malu. Labi parādīta vide, dialogi un detaļas, kas prognozē tālāko, traģisko notikumu attīstību. Pašnāvības priekšvakars kā uvertīra neprognozējamiem notikumiem. Iesakām noskatīties.

Mūzikas video grupai “Zakroyyy” ar nosaukumu “Ķeru suņus”. Autori: Aleksejs Volkobojs un Daniella Leonidova. Mūzikas video veidots askētiskā stilā, ar dokumentāliem skaņu efektiem ievadā. Sižeta pamatā – skrējiens cauri problēmām ar mūziku fonā. Nosaukums uzskrāpēts uz ķieģeļa un galvenie varoņi apdzīvo nolietotas un pamestas betona celtnes. Roka ekranizācija – diezgan tradicionālā versijā. Iesakām noskatīties!

“Izmanto brīdi” (Seize the moment) ir deju filma, kuru veidojuši RISEBA audiovizuālās mediju mākslas nodaļas absolventi Olivija Badajeva un Daņils Pjanihs. Tātad – dejas video, kura autori stāsta par savām ikdienas izjūtām dejas ekranizācijas formā. Cik labi ir būt kopā ar draugiem un domubiedriem; cik lieliski, ja ir tuvi līdzcilvēki ar kuriem kopā pavadīt laiku. […]

Gājiens cauri daiļām telpām Rīgā. Vesels piedzīvojums šajā reportāžā.

Aleksis un Elmārs stāsta par mūzikas lomu savā dzīvē.

Šajā intervijā Reinis izjautā kursa biedru Elmāru. Par dzīvi un jēgu un visu pārējo.

Kā cilvēki skatās kino un kas viņiem šajā mākslā šķiet vajadzīgs? Atpūta vai propaganda, ierosme vai atpūta?

Mūzikas loma cilvēka dzīvē. Cik svarīga tā ir katram no mums? Par to šī intervija.

Cik vecs cilvēks drīkst vadīt automašīnu? Vai seniori ir bīstami satiksmē? Geoff Henson fotogrāfija “Elsie” ir licencēta saskaņā ar CC BY 2.0

Ko nozīmē nodarboties ar mūziku? Par to šī intervija.

Ekskursija muzejā, kopā ar studiju biedriem. Atklājumu daudz.

Cik ilgi jauni cilvēki lasa sociālos medijus? Par to šī intervija.

Eduarda saruna ar mākslinieci Dinu Ābeli ir rosinoša un izaicinoša. Ko nozīmē māksla un kā tā palīdz cilvēcei? Par to šī saruna.

Renārs Spūlis vadā Jēkabpils iedzīvotājus. No punkta A un punktu B. Iesakām iepazīsties ar interesantu taksometra vadītāju.

Angļu valodas pasniedzējs stāsta intervijā par savu dzīvi Latvijā. Rīgā var iztikt arī bez latviešu valodas prasmes.

Videospēles studenta dzīvē. Par to tiek runāts šajā intervijā. “エアバスター (Airbuster)” by Brick.Ninja is licensed under CC BY-SA 2.0.

Kā jūtas šodienas skolotājs? Lai to noskaidrotu, Evelīna intervē divas skolotājas Lieni un Lauru.

Saruna ar autobraucēju Reini Nitišu ir Evijas darbs. Latvijas rallijkrosa autobraucējs. 2014. gada FIA pasaules rallijkrosa čempionāta 3. vietas ieguvējs un viens no Latvijas populārākajiem sportistiem ir interesants sarunas partneris. Vai slava nav traucējusi atgriezties normālajā dzīvē? Par to šī saruna. Iesakām noskatīties.

Šis ir Marinas videostāsts par muzeju. Patīkamu noskatīšanos!

Diānai ir liela ģimene un daudz plānu. Par to arī šī intervija.

Reinis stāsta par savu dzīves filozofiju. Par pasauli un dzīvi. Par kārdinājumiem, līdzsvaru un domāšanu.

Arturs Jekovičs intervē savus kursa biedrus par mūzikas klausīšanos un gaumi. Viņi klausās mūziku austiņās vairās stundas dienā. Katru dienu. Maksā par to. Var klausīties visu dienu vienu dziesmu. Arī tā gadās. Bez mūzikas mēs vispār te nebūtu. Arī tā var būt.

Ir brīži, kad cilvēkus šī tēma ļoti interesē. Tā ir svarīga arī Aleksandram, Ļikai un Samantai. Par jēgu, mērķtiecību, motivāciju un visu pārējo. Iesakām noskatīties.

Kādas filmas man patīk un kādas nē. Katram par to ir savs viedoklis.

Kristaps un Arturs diskutē par sapņiem. Par to vai sapņi ir labi vai slikti, vai tos redzēt ir patīkami, jeb tomēr labāk ātrāk tos aizmirst. Interesanti, ka viņi redz filmas. Varbūt tāpēc, ka studē audiovizuālo mediju mākslu?

Atrast savējo profesiju nav viegli. Daži to izdara ātri, citi meklē visu mūžu. Juris savējo ir atradis, un tā būs televīzija.

Ziemasvētki nāk ar joni un visi mēs to gaidām savā veidā. Atklāti, slēpti vai nemanāmi. Par to Diāna šajā sarunā runā ar savām kursa biedrenēm.



Ar prieku iepazīstinām lasītājus un skatītājus ar RISEBA studentu reportāžu no Ķemeru dabas parka. Šis sižets ir filmēts ar jauno 360° kameru. Tas nozīmē, ka kadrējums ir palēnināts un jūs varat paši pārbīdīt ekrānā telpu to griežot ar savu „peli” datorā pa labi vai pa kreisi. Piemēram, Beates balss (aiz kadra) stāsta par soliņu, taču […]

Piedāvājam jūsu uzmanībai RISEBA studentu reportāžu no Alfas centra Rīgā. Sižets ir filmēts ar jauno 360° kameru. Tas nozīmē, ka kadrējums ir palēnināts un jūs varat paši pārbīdīt ekrānā telpu to griežot ar savu „peli” datorā pa labi vai pa kreisi.  Sižeti, kas filmēti ar 360° kameru pieprasa skatītāju aktivitāti skatīšanās laikā. Pagriežot ekrānu varēsiet […]

  Šonedēļ piedāvājam RISEBA studentu reportāžu no pamestās Mežezera bāzes. Arī šis sižets ir filmēts ar jauno 360° kameru. Tas nozīmē, ka kadrējums ir palēnināts un jūs varat paši pārbīdīt ekrānā telpu to griežot ar savu „peli” datorā pa labi vai pa kreisi.  Sižeti, kas filmēti ar 360° kameru pieprasa skatītāju aktivitāti skatīšanās laikā. Filmēt […]

Piedāvājam jūsu uzmanībai deju. Danča zālē. Sižets „Mana elpa” ir filmēts ar jauno 360° kameru. Kamera piedalās dejā. Kadrējums ir palēnināts un tāpēc varat paši pārbīdīt ekrānā telpu to griežot ar savu „peli” datorā pa labi vai pa kreisi. Sižeti, kas filmēti ar 360° kameru pieprasa skatītāju aktivitāti skatīšanās laikā. Pagriežot ekrānu varēsiet redzēt citus […]

Mūzikas video

Mūzikas video

Mūzikas video

Par karu un bēgļiem var stāstīt dažādi. Šī ir Alīnas versija.

Violetas darbs ir par spēļu industrijas ietekmi uz kinomākslu. Iespējams, ka viņa ir uzminējusi nākotnes tendenci – iedzīvoties spēļu vidē, kas notiek kinofilmā.

Mēs visi nākam no savas bērnības. Katram šis laiks ir bijis savādāks. Vēl atšķirīgāka bērnība ir bijusi dažādu paaudžu cilvēkiem. Par to arī ir šis videostāsts.

Pandēmijas laiks atstājis dažādus nospiedumus mūsu apziņā. Igors šim laikam veltījis savu mūzikas video. Pludmale kā brīvība un ieslodzījums dzīvoklī – kā ikdiena. Vai jums bija tāpat? Pandēmijas laikā?

Elīna ir lieliska raidījumu vadītāja un labi apguvusi TikTok filmēšanas loģiku. Piedāvājam vienu no viņas darbiem Tet ekrānam.

Par latviešu valodas statusa paaugstināšanu šodien runā daudzi. Arī šīs filmas autors Niklāvs Rubenis. Kā panākt, lai Latvijā visi runātu latviešu valodā? Par to šī filma.

Iespējas un risinājumi TV šova parodija Televīzijas ekrāns šodien pārblīvēts ar šoviem. Viena daļa no tiem ir ārišķīgi un pavirši. Šī iemesla dēļ divi studenti – Arturs un Ņikita nolēma izveidot parodiju par TV šovu. Pavērojiet kā viņiem tas ir vai nav izdevies.

30. gados Ernests Itens cēla šo namu dzejniekam Jānim Akurateram. To piemēroja dzejnieka plašā draugu loka vajadzībām. Kāds tas šodien izskatās? Par to – šī filma.

Operatora darbs nav viegls, taču aizraujošs. Par to šī filma.

Ienākot muzejā, mūs sagaida pakaramais. Pirms 100 gadiem «Sukubā» mākslinieki uz šī pakaramā uzkāra savas virsdrēbes. Tagad to pašu darām mēs. Kādi bija abi mākslinieki, kuri šeit dzīvoja? Par to šī filma.

Kā dzīvoja un strādāja rakstnieks pirms 100 gadiem? Šajā videosižetā par to stāsta Valters.

Kādi bija divu mākslinieku darbi un kā viņi strādāja? Šajā videoreportāžā to cenšas noskaidrot Valters.

Ēka uzkalnā, to ieskauj pavasara ziedi. Akuraters šeit sāka dzīvot pirms apmēram 100 gadiem. Kāpēc tieši šeit un kas viņam šķita svarīgi? Par to šajā videosižetā stāsta divi studenti – Katrīna un Pēteris.

Divi mākslinieki dzīvo un glezno kopā. Kā tas notiek? Par to šī filma.

Haralds Ķemerus redz citādāk, nekā viņa kursa biedri. Tur drūzmējas tualetes un suņu izkārnījumi, smejas un uzbrūk pīles un seno laiku dāmas ieziežas ar dubļiem un spēj stāvēt vienlaicīgi divās vannās.

Haraldam ir lieliska humora izjūta, to var pamanīt arī reportāžā. Tajā autors apskata kā senlatvieši „pielūdza kaijas“ un „pavadīja visu savu dzīvi ūdenī“. Viņš kritizē tualetes, iešanu mežā, citē Aspaziju un ir norūpējies par āpšiem, kurus „cilvēki atstāj mežā“.

Šis ir savāds stāsts par spoka medībām muzejā. Iesakām noskatīties.

Kārļa un Mareka apraksts par Ķemeru parku ir eleganti filmēts ar taktisku montāžu, respektējot celtņu cēlumu un rudenīgās dabas krāšņumu Jūrmalā.

Lielupes jūrniecības muzeja stāsts vēsta par lietām, mantām un priekšmetiem, kuri liek atcerēties vecos laikus. Par senām fotogrāfijām, goda un darba tērpiem. Arī mīnām un dziļumbumbām, ar kurām zvejnieki ikdienā sastapās savā darbā. Labs operatora (Kārļa) darbs un taktisks skaņas izmantojums.

Par Ķemeriem un skaistumu ir šī Marijas un Anastasijas filma. Vērts noskatīties.

Autorēm tīk detaļas un dubultās ekspozīcijas. Viņas brien ar melnu lietussargu rokās dziļi jūrā un dimdina āfrikāņu bungas sinhronu interviju vietā. Vai šādi drīkst eksperimentēt? Jā, protams. Mākslā vajag meklēt ko jaunu.

Par Ķemeru sanatoriju autores stāsta bažīgi, mēģinot saprast, vai balto kuģi kāds izglābs no sabrukšanas, vai arī nē. Kamera filmē pati, reizēm nefokusā, un aizmirstot koncentrēties uz vēstījuma objektu. Klaviermūzika fonā ir mierinoša un aizved pa taciņām tēlu projām no problēmām un ikdienas. Vai vērts salauzto salabot? Kā jums šķiet?

Kāda Lielupes jūrmala bija agrāk un kādu to redzam šodien. Tieši par to stāsta šī reportāža.

Reportāža no Jūrmalas brīvdabas muzeja saulainā rudens dienā.

Ķemeru parks, Bigauņciema zvejnieki, sēravoti un mēs. Par šo visu stāsta Alekša un Elvina filma.

Portreta intervija ir audiovizuālās žurnālistikas žanrs, kurā autors portretē personības. Šajā gadījumā Viktorija izjautā Līgu un izveido interesantu personības vizītkarti.

Brīvdabas muzejs ar laivām un kuģiem interesē Ralfu un Paulu. Viņi pēta eksponātus, detaļas un ainavas. Kāpēc visas laivas ir melnas, ko nozīmē darvot? Kāpēc šeit vispār ir muzejs, un kā ar to saistīti lībieši? Par to uzzināsiet šajā reportāžā.

Filma stāsta par Ķemeru pagātni un šodien. Par cerībām atjaunot visu grandiozo sanatorijas un viesnīcas kompleksu. Autori pauž viedokli, ka viss var vēl noderēt.

Ko par sevi, laiku un mākslu domā 21 gadu veca studente, mūsu laikabiedre? Par to arī šī intervija.

Kas ir mīlestība? Jautājums, kuram vienmēr pietrūkst atbilžu. Šoreiz savu versiju piedāvā Viktorija.

Reportāža ir vērtējoša un cenšas noskaidrot, vai ir vērts doties no Rīgas uz šo Lielupes muzeju. Sintija izglīto par apstākļiem, bet Aleksandra filmē detaļas un kopplānus. Vienīgais, kas slikti, ka ir aizmirsti subtitri cilvēkiem, kas filmā piedalās. Sintija spēlē muzejā savādu mūzikas instrumentu, kas izdodas labi. Laba ir ideja par QR kodiem. Iespējams, ka nākotnē […]

Šausmu filma „Dark house“ ir Vladimira Tiličenko darbs.

Alina Popa ir interesantas animācijas filmas autore. Filma „Bez nožēlas“ ir improvizācija par japāņu animāciju un veidota kiberpanka stilā.

Stāsts ir par neredzīgu sievieti. Karakuda iesaka noskatīties „Pasaule tumsā“ (Мир в темноте).

Nikolajs Vasiļonoks ir aizrāvies ar detektīviem un viņa filma „Глоток Бренди“ (A sip of Brandy) to pierāda. Tonis tumšs, liktenīgā sieviete un brendija smarža.

Jūlija Sapeļa raksta mūziku un pati arī to izpilda. Viņa spēlē galveno lomu savā darbā „Swipe“ un mēģina pastāstīt par mīlestības nepastāvību un dvēseles meklējumiem arī tad, kad līdzās ir tuvs cilvēks.

Valērija Dozorceva ir mēģinājusi parādīt mūzikas video tiešraides stilā. Ļoti lakoniski un atturīgi, minimālisms kā pašmērķis.

Darja Serdjukova ir animācijas filmas „Dārgums“ (Его сокровище) autore un ar šo piesaka sevi kā ļoti interesanta stila (stimpank) piekritēju. Filma stāsta par jaunu meiteni, kura nonāk nepatīkamās atkarības saistībās ar savu mīļoto cilvēku. Tas ir stāsts par varmācību tuvu cilvēku attiecibās.

Mihails Matvejenko piedāvā audiovizuālo performanci, kas demonstrē smadzeņu viļņu izmantošanu audiovizuālajā mākslā.

Vitālija Zagdaja īsfilma „Viņš ved viņus līdz vājprātam“ ir interesants vizuāls darbs kurā par pamatu izmantots amerikāņu īsfilmu scenārijs. Tas ir emocionāli spraigs, nedaudz nomācošs, taču vienlaikus pārdomas rosinošs.

„Lost” ir Sandra Saulīša veidots mūzikas videoklips. Viņš ir gan mūzikas, režijas un specefektu izmantojuma autors. Patīkamu skatīšanos!

„Nulle grādu“ ir Valta Rinalda Bergmaņa videoklips, kurā autors veido paraugdemonstrāciju vizuālo efektu izmantojumā.

TV seriāla „Ierāmēts“ pirmā sērija

Mūzikas video „Neatrodi mani“ ir mēģinājums atrast jaunus elementus audiovizuālajā izteiksmē.

„Viņa“ ir mūzikas video, kura autores ir Amanda Rudzīte un Lāsma Lazdāne. Ļoti īpatnējs tautiskuma jēdziena skaidrojums un parodija par tuviem un tāliem cilvēkiem, kas mēdz iekļauties mūsu dzīvē pavisam negaidot.

Filma „Ģimenes lieta“ ir ieguvusi Karakudas 2022. sezonas augstāko novērtējumu. Tas ir stāsts par māsu un brāli, kuri satiekas pratināšanas laikā. Iesakām. Autores: Aleksandra Gogoļa un Karīna Freija.

Īsfilma „Kandavas dēli“ ir Kārļa Kristapa Šteinberga detektīvstāsts par bandītiem Kandavā un viņu dzīves loģiku.

„Aizputes graustu miljonāri“ ir interesanta Kitijas Blūmas filma par jauniešu grupu, kas iegādājas un pēc tam remontē vecas un pussagruvušas ēkas Aizputē, atgriežot pilsētiņai šarmu un pievilcību. Iespējams, ka filma ir mazliet par „pozitīvu“ pret varoņiem, taču cerams, ka režisore turpinās filmēt šo cilvēkus un pēc gadiem redzēsim jaunu un vēl interesantāku viņu darbu un […]

Neuralposesis: Singing the Bees | The Aesthetics of Visual memory | Practice and Experimental Documentary in the Age of Human-AI Artistic Collaboration. 3D Immersive Installation Using Augmented Reality. Voyce Sabrina Durling-Jones (USA) ir strādājusi ar mākslīgo intelektu, kuram ievadījusi savas mammas bildes un atmiņas. Rezultāts ir tas ko redzam. Vizuālās atmiņas estētiskā prakse un eksperimentālā […]

„Antoška“ ir stāsts par neredzīgu jaunieti. Tas aizkustina un ir smeldzīgi skaudrs. RISEBA eksaminācijas komisija izvirzīja šo filmu īpašam apbalvojumam kā ļoti patiesu un veiksmīgu audiovizuālo darbu. Autores ir Valentīna Mihailova un Darja Jevgeņjeva.

„Četri melni kaķi“ īsfilma, kuras autori ir Kristers Hartmanis un Marks Landmanis. Melnais humors un asprātīgs operatora darbs.

„Nepazīstamā pasaule“ ir mūzikas video, kuras autors ir Ņikita Šorskins. Autors veidojis šo filmu fantastikas žanra ietvaros un centies saprast vai šāda pieeja audiovizuālajai mākslai ir autora pūļu vērta.

„Zinošais zaķis“ veidota kā animācijas filma ar mērķi iepazīstināt bērnus un pieaugušos ar amerikāņu TV staciju CNN. Interesanta ideja šādi iepazīstināt sabiedrību ar masu medijiem. Filmas autore un režisore ir Anastasija Patijčuka.

Intervija ar aktrisi Antu Krūmiņu par svaigākajām norisēm kinomākslā un teātros varētu interesēt ikvienu no mums. Intervē Ģirts Upenieks.

Mangaļsala jaunā skatījumā nozīmē grafiti darbu izstādi. Kārlis izstāstīs un Dāniels parādīs. Uz priekšu!

Liepājas iela Kuldīgā šodien zilām vizbulītēm klāta un pie tās atrodas kapi, pieminekļi, kafejnīcas un daudzi citi brīnumi. Par šo arī šis Arno Ķikura videoapraksts.

Mangaļsalas vraks interesē daudzus. Tāpēc uz Daugavas grīvu devās Dāniels Ķīkulis un Kārlis Preiss. Iesakām noskatīties.

Savas idejas par reklāmu ar šo izsaka Auhustsina un Anora. Spēles, tērpu dizains vai praktiskas skandas. Kurš kuram labāk patīk?    

Rīgas parki ir maģiski, Vērmanes dārzs – vien no tādiem. Rudenī gleznains, ziemā mīklains un vasarā – trauksmains. Par to arī šis Patrika, Kārļa un Rūdolfa videostāsts.

Jaunā dziesmu svētku estrāde ir daiļa, taču būvniecība izmaksāja daudz vairāk, nekā sākumā tika plānots. Vai bija vērts to celt? Ar šo jautājumu nodarbojas autori aprakstā, kuru iesakām noskatīties ikvienam.

Barikāžu dienas saglabājas tautas atmiņā. Šis sižets to pierāda.

Roadgames klips nr. 2. Šis ir nākamais reklāmas klips, kas piedāvā saprast uzņēmuma piedāvātās izklaides specifiku. Dāvim ir interesanta pieeja. Iesakām noskatīties!

Roadgames klips nr. 1. Reklāmas jomā mēģina ar šo iesoļot Dāvis Fišers. Šādi viņš piedāvā iepazīties ar kāda uzņēmuma darbiniekiem.

Mūzikas videoklips „3A.M.“ veidots repa stilā. Lokācijas vieta – Rīgas centrs „Bermuda trīsstūrī“ un stils – tradicionālais.

Way back home Artilērijas iela Rīgā sākas pie Brīvības ielas. Tā dzimusi 1844. gadā un tur esot bijušas atslēgu darbnīcas. Nosaukums radies no šķūņiem, smilšu kalniem un kazarmām. Kā tur izskatās šodien?

Kristers sāk stāstīt par Skolas ielu epizodēs: no kartes pie ielas. Tur steidzas ātrā palīdzība uz slimnīcu un tauta rāda ar pirkstu uz baznīcu. Slimnīcas un baznīcas iela?

Ir ielas, kurām politika maina nosaukumus. Parasti tās ir centrālās ielas. Šajā reportāžā Nils stāsta par Jelgavas Lielo ielu, kura ir bijusi gan Staļina, gan Gēringa iela.

Nils staigāja pa Brīvdabas muzeju 2 stundas. Kopā ar grupas biedriem. Šīs ir viņa fotopārdomas.

Majoros ir autores bērnības iela. Pa to daudz staigāts, te malkota kafija un iepazīti cilvēki. Kāda Jomas iela bija agrāk? Kā ir tagad? Par to šī filma.

Reizēm ieplānotais neizdodas. Tomasam un Kristeram šāds bija brauciens uz muzeju. Sākumā laba mūzika automašīnā, bet pēc tam nekas nenotiek kā vajag: kafiju nevar nopirkt, ragaviņu karuselī reibst galva un ponija nav. Slīd kājas, ķērc vārnas un forna kāds runā krievu valodā. Tomass mēģina grābt sniegu ar grābekli un salabot žogu. Neveiksmīgi.

Dzīve sastāv no laimes epizodēm. No epizožu epizodēm. Ar katru tā ir bijis.

Katrs pierod pie savas adreses. Ja Rīga sāk mainīt namu adreses, tad sašutums nav tālu jāmeklē. Par šo arī šī filma.

HOW IT STARTED, HOW IT’S GOING Staigājot pa muzeju var apskatīt un salīdzināt. Kā bija agrāk un kā ir tagad.

No ciemiņa uz ciemiņu – Metenīšan vakarā? Nē, šoreiz dzied meteņu masku koris Brīvdabas muzejā.

Novembris bija tumšs mēnesis. Alīna mēģināja 18.novembri nosvinēt kā nākas. Taču tumsa paliek tumsa un tāpēc viņas filma ir nedaudz apcerīga.

Edmunda Lukaševica filma sākas ar braucienu pa balto Latvijas lielceļu, kas šoreiz neput. Kamera kustas lēni un uzmanīgi vēro cilvēkus, kas vēl palikuši uz vietas un atceras visu. Cerams, ka viss neieaugs zālē un cilvēki te būs un dzīvos. Tās ir vēstules no pagātnes. No laika, kas aiztecējis un neatgriezīsies.

Iesakām Toma Ezerieša un Edgara Baloža īsfilmu par velobūvētājiem un entuziastiem. Tā aizstāvēta RISEBA pirms 7 gadiem, bet lieliski noder šodien, kad gandrīz visi pārsēžas uz velosipēdiem.

Šīs filmas autors ir absolvents Daniels Joffe un tā stāsta par dzīvi, sportu un prasmi uzvarēt bailes. To izdarīt nav viegli – nedz dzīvē, nedz sportā. En Garde! (2017) from RP on Vimeo.

Kristiānas Ozoliņas filma ir neparasta. Pārliecinieties paši:

Ja jums patīk parodijas, tad noteikti noskatieties šo filmu par latgaliešu kontrabandistiem. Latgaļu mūzika, manuprāt, šeit ir pats spēcīgākais skatītāju savaldzināšanas ierocis. Interesants studentu darbs.

Kristaps Mozgirs savā bakalaura darbā pievērsies e-sportam. Jaunai jomai, kas pašlaik populāra un moderna. Tiešraide notika trīs dienas un šo pūļu rezultātu varat redzēt šajā filmā. Mūsuprāt turnīrs „pa distanci“ ir izdevies un vizuālā atskaite par to – arī.

Katram cilvēkam ir savs stāsts un sava liktenīgā mīlestība. Anastasija šo stāstu redz šādā audiovizuālā versijā.

Vadims Ivanovs un Marks Sidorovs nopietni strādājuši pie sava bakalaura darba par studenta dzīvi audiovizuālās mākslas nodaļā. „Pasaki beidzot patiesību“. Teorētiskajā daļā Vadims centies noskaidrot japāņu animācijas režijas noslēpumus, bet Marks iedziļinājies Rodžera Aleksandra Dikinsa kinooperatora darbā, analizējot krāsu un kameras kustības izmantojumu filmās „Kur sirmgalvjiem nav vietas“ un „Pa asmeni skrejošais 2049“. Abu veidotās bakalaura […]

Jānis Vidavskis ir aizrāvies ar psiho maģijas dekodējumu Alehandro Hodorovska filmās. Arī savā bakalaura darba filmā „Tukšuma meklējumā“ viņš turpina eksperimentēt šajā virzienā. 

Savā filmā Milana cenšas izmantot dažādu mūzikas video ierakstu tehnoloģiju iespējas analogajā un digitālajā uzņemšanas tehnikā. Kā tas ir izdevies, to varat novērtēt noskatoties šīs dziesmas ekranizāciju.

Katram mums ir sava iela. Tā, kurā esam dzimuši. Tā, kurā dzīvojuši, Tā, kurā apstājušies uz laiku, lai dotos vēlāk tālāk. Lācplēša iela ir svarīga Mārtiņam un Ivaram. Viņi tur dzīvo un jūt šo asfaltēto stīgu kā maģisku kulta zonu. Tāpat kā briti savu Stounhendžu (Stonehenge). Stounhendža, pēc zinātnieku un astronomu domām, ir veidota kā […]

Olga Kozlovskaja ciena arhitektūru un viņai izdodas ieraudzīt daiļumu telpās un to detaļās. Viņas reportāža no Dauderiem to pierāda.

Āgenskalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā. Pa to pastaigājās un filmēja Olga Kozlovskaja.

Brīvības iela ir Rīgas galvenā iela. Tā ir 12 km gara, taču Annija Muceniece pa to pastaigājās tikai mazliet.

Annijas Mucenieces reportāža no Dauderiem. Sarkandaugavā.

Šī ir Toma Paipala pastaiga pa Dauderiem Sarkandaugavā. Impulsa reportāža.

  Kalnciema iela ar savām koka mājām ir Rīgas vārti. Pa to galvaspilsētā iebrauc viesi no lidostas un kurzemnieki. Markam, Rihardam un Gustam patīk Kalnciema iela. Viņi pa to braukā ar savu automašīnu un ārā nekāpj. Šī ir Marka Landmaņa, Riharda Dīča un Gusta Mateviča versija par Kalnciema ielu Pārdaugavā.

Šo pārdomu filmu veidoja Olga Bogdanovs un Antra Salmgrieze

  Kā jau novērojāt, visas otrā kursa studentu grupas gatavoja reportāžas no Ziemeļblāzmas krāšņās pils. Katrs par redzēto vizuāli stāsta citādi. Vieniem patīk arhitektūra, citiem dibinātājs un entuziasts, mecenāts un ģēnijs Augusts Dombrovskis. Šo darbu veidoja studenti: Marks Landmanis, Rihards Dīcis, Gusts Matevičs, Arvis Šķirus.

Šo filmu par Candera ielu Rīgā veidojuši studenti: Arvis Šķirus, Kristers Hartmanis, Valts Bergmanis. Bērnības ielas ir būtiskas, taču dažādas. Iespējams, ka autori vizuālajām stāstām piedomā klāt ainas, kuru filmā nav. Var gadīties ka Arvim izdosies verbāli piemontēt klāt sniegu Candera ielā un nākotni Pārdaugavai. Var gadīties, ka jūs to saskatīsiet.

Šo filmu reportāžu veidoja: Amanda Rudzīte, Lāsma Lazdāne, Anna Terēze Lase, Linda Anna Silavniece

Šis ir Kārļa Kristapa Šteinberga reportāžas stāsts par braucienu uz tālo Vecmilgrāvi Rīgā.

Miera ielas festivāli un vide rosina sajūtām, piedzīvojumiem un idejām. Piedāvājam šo Aleksandras Reisneres un Alda Bičevska filmu kā lielisku garšas un prieka sajūtu ievadu 2020. gada sākumam.





Vienreizēja iespēja sekot līdzi jauno tehnoloģiju īsfilmu festivāla atklāšanai, “Riga Digital Forum” Pre-festam, 360° grādu tiešraidē! Streaming: 11:00 – 17:00 Tiešraidi nodrošina festivāla ģenerālsponsors TELIA Latvija.

Katram mums ir sava iela. Tā, kurā esam dzimuši. Tā, kurā dzīvojuši, Tā, kurā apstājušies uz laiku, lai dotos vēlāk tālāk. Lācplēša iela ir svarīga Mārtiņam un Ivaram. Viņi tur dzīvo un jūt šo asfaltēto stīgu kā maģisku kulta zonu. Tāpat kā briti savu Stounhendžu (Stonehenge). Stounhendža, pēc zinātnieku un astronomu domām, ir veidota kā […]

Katram mums ir sava iela. Tā, kurā esam dzimuši. Tā, kurā dzīvojuši, Tā, kurā apstājušies uz laiku, lai dotos vēlāk tālāk. Lācplēša iela ir svarīga Mārtiņam un Ivaram. Viņi tur dzīvo un jūt šo asfaltēto stīgu kā maģisku kulta zonu. Tāpat kā briti savu Stounhendžu (Stonehenge). Stounhendža, pēc zinātnieku un astronomu domām, ir veidota kā […]

Muzikāls videoklips Boys Will be Boys“ F. Pirogs (RISEBA, 2. kurss, bakalauri, 2017.)

Video eseja Ūdens radīts A. Rudavs (RISEBA, 2. kurss, bakalauri, 2015.)

Dokumentāla filma Pagalmu Rīga L. Ābele (RISEBA, 2. kurss, maģistratūra, 2015.)

Inscenēta īsfilma „Gribi būt aktrise?“ L. Kacena, J. Einmane, P. Cīrulis, A. Šulcs (RISEBA, 2. kurss, bakalauri, 2016.)

Video eseja  par Ž. Bizē operas „Karmena“ tēmu Karmena A. Gūtmane, K. Kambaris, L. Sproģe, L. Rošāne (RISEBA, 3. kurss, bakalauri, 2017.)

Režija: Elvīra Blumfelde Režisora Labā Roka: Marija Migliniece Montāža: Marija Migliniece Music video by E. Blumfelde and M. Migliniece, second year RISEBA students at the time of the video’s release. Published on Feb 19, 2015

Video režisore, scenārija autore: Marija Migliniece Published on Oct 17, 2017

Miera iela Mārtiņš Labāns

Miera iela Agneta Švarce–Švampāne & Viola Lapa

Miera iela kā mūzika Žanete Spale

Vilnis Kalniņš un Mārtiņš Kivlinieks

Short film by A. Rudavs, second year student at the time of the video’s release. Published on Sep 5, 2017

Miera iela | No cita skatu punkta Kristiāna Ozoliņa