– Tu man neatbildēji!
– Mammu, izbeidz!
– Tad atbildi uz jautājumu!
– Tu neuzdevi jautājumu.
– Kas tas par putnu?
– Vienkārši putns.
– Vienkārši putns?
– Parasts putns.
– Parasts putns?
– Putniņš.
– Putniņš?
– Mam, tu tagad visu pārvērtīsi par jautājumu?
– Tad atbildi!
– Ko tad?
– Ar kuru galu tu domāji?
– Es domāju, ka ar galu nevar domāt. Var domāt par galu.
– Tu saprati, ko es ar to domāju!
– Ar ko?
– Ar to!
– Es negribu par to vairs runāt.
– Tas tev tagad paliks uz visu dzīvi!
– Es zinu.
– Tu to saproti?
– Man šķiet, ka jā.
– Ko tu darīsi, kad tev tas apniks?
– Man neapniks.
– Apniks gan! Tu redzēsi!
– Kā tu zini?
– Tetovējums ir nopietna lieta!
– Tā nav lieta.
– Kas tad tas ir?
– Tas ir kaut kas uz manas ādas, kā dzimumzīme, piemēram.
– To nevar salīdzināt!
– Dzimumzīmes taču arī ir uz ādas!
– Dzimumzīmes esi tu, bet šis ir kaut kāds putns bez nosaukuma!
– Dzimumzīmes ir dzimumzīmes. Es esmu es. Putns ir putns. Visam ir nosaukums.
– Visam nav!
– Kam nav?
– Tavam putnam!
– Par ko tu dusmojies?
– Par to, ka nepateici par savu plānu kaut ko ķēpāt uz savas ādas!
– Labāk, ka kaut kas ir uz ādas, nevis zem tās.
– Tev liekas, ka tas bija prāta darbs?
– Tas bija tetovēšanas salona meistara darbs.
– Es ceru, ka tev tas nebūs jānožēlo.
– Ja būs, tad es nožēlošu pati. Tev tas nav jādara manā vietā.
– Tad tu man neatbildēsi ?
– Uz ko?
– Kāpēc putns?
– Es mīlu tevi, mam!
– Kāds tam ir sakars ar putnu?
– Tam nekad nav bijis sakars ar putnu. Es mīlu Tevi!
