Laulība kā vērtība, jeb aizejošā laikmeta liecība?
Uzdrošinos aicināt uz diskusiju un vēlos paust viedokli kā cilvēks, kurš ir lasījis un rakstījis par problēmām sabiedrībā, kas skar seksualitāti un ģimeni. Laulība ietver gan divu cilvēku attiecības, gan kopēju ietekmi vai “ēnu” pār sabiedrību, jo mēs nedzīvojam nošķirtu individuālu dzīvi. Vēlētos skatīt uzstādījumu, kur tiek mudināts sabiedrībai pieaugt. Tātad ar domu, ka pieaugšana […]
Aleksandra Čaka 120. dzimšanas diena
Ir pienākusi Aleksandra Čaka 120. dzimšanas diena. Karakuda to vēlas atzīmēt ar akcentu uz dzejnieka kinokritiķa darbu. Čaks ir viens no ļoti produktīviem un interesantiem latviešu kinokritiķiem starpkaru periodā Latvijā. Piedāvājam vienu no Aleksandra kinokritikām pirms otrā pasaules kara (Domas, Nr.5 (01.05.1931). Uzskatām šo tekstu par ļoti pravietisku sava laika un kinomākslas vērtējumu. Esam pārliecināti, […]
Sakārtoti īpašumi valstij nav vajadzīgi
Ap un par nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību sen ir valdījušas asas un vētrainas diskusijas, jo no šīs vērtības ir atkarīgs tas cik maksāsim dažādas ar nekustamo īpašumu saistītas nodevas, īpaši nekustamā īpašuma nodokli. Diemžēl pēdējā laikā šīs sarunas ir nepamatoti noklusušas. Tā ir ļoti satraucoša tendence, ņemot vērā briestošo problēmu akūtumu un tūlītējā risinājuma nepieciešamību. […]
Pārdevējs nav vainīgs, ja jums kaut kas nav pa prātam
Strādājot klientu apkalpošanas sfērā, starptautiskā uzņēmumā gandrīz 2 gadus, ir interesanti vērot cik dažādi klienti iegriežas veikalā. Neatkarīgi no cilvēku skaita veikalā un no tā, kurā vietā atrodas pārdevējs, klients var uzbrukt darbiniekam par to, ka nodaļā neviena nav. Pat tad, ja esmu otrpus stendam. Protams, nedēļas nogalēs, kad cilvēku skaits ir lielāks un darbinieku […]
Vai valstī viss ir kārtībā?
Latvijā vienmēr bijis augsts bezdarba līmenis, kas ietekmē valsts demogrāfisko stāvokli. Tāpēc daļa valsts iedzīvotāju ir spiesta valsti pamest un doties uz ārzemēm peļņas nolūkos. Šādus lēmumus, par aizbraukšanu visbiežāk pieņem vīrieši, kas nespēj ar Latvijā nopelnīto apgādāt sevi vai savu ģimeni. Jauniešu aizbraukšana ietekmē valsts politikas veidošanos. Šobrīd valsti vada personas, kas no sava […]
Es tev SIRDI, tu man SIRDSMIERU
Latvijā orgānu ziedošana, savas dzīves laikā un pēc tās, vēljoprojām ir viena no tabu tēmām. Bailes vai neizpratne ir vairāk kā pusei valstpiederīgo. Kāpēc par to netiek runāts? Kāpēc persona visbiežāk pateiks „NĒ”, lai izglābtu kāda dzīvību? Ģimenes lokā reti, kad dzirdēsi kādu sarunu par ziedošanu, pat mazāk par kāda orgāna ziedošanu, tā teikt, uzupurēšanos […]
Iemīdītā dvēsele
Esmu liepājniece un dzīvoju šajā pilsētā jau 22 gadus. Liepāja ir ļoti skaista pilsēta. Ar katru gadu tā kļūst modernāka un attīstītāka. Viens no mīļākajiem rajoniem ir centrs, jo šeit ir viss, kas nepieciešams katram liepājniekam. Liepājas centrā ir daudz pārtikas un apģērbu veikalu, dažādas kafejnīcas, bāri un restorāni, sporta zāles un darba biroji, parki […]
Plastmasas logs uz Eiropu
Acis ir kā logs uz cilvēka dvēseli. Pilsētas acis ir tās namu logi. Acis par dvēseli stāsta klusējot. Tā pat par Liepāju un tās iedzīvotājiem bez vārdiem var pastāstīt seno namu logi. Dodoties pastaigā un vērojot liepājnieku logus daudzos gadījumos atklājas tāds dvēseles stāvoklis, kas liecina par mūsu laikmetam tik raksturīgo identitātes krīzi. Liepājas […]
Noklusētais Covid-19 uzliesmojums Kuldīgā
Pēdējo nedēļu laikā lielu satraukumu radījis ar Covid–19 saslimušo skaits Kuldīgā. Mediji visu nedēļu informēja tikai par tekstilrūpnīcā saslimušajiem, lai gan situācija izskatās daudz traģiskāka. Saslimušas ir vairāku veikalu pārdevējas, kuras jau labu laiku strādāja ar paaugstinātu temperatūru un tikai tagad atrodas karantīnā. Slimo sociālā dienesta darbinieki un vairāki bērni, kopā ar vecākiem. Vai mēs […]
Errare humanum est jeb orhideju stādīšana Rīgas kanālmalā
Kļūdīties esot cilvēcīgi, apgalvoja senie romieši. Laikam jau cilvēcīgi ir atkārtot vienu un to pašu kļūdu vairākas reizes, jo citādi nebūtu radies sakāmvārds par kāpšanu uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem. Diemžēl situācija mūsu sabiedriskajos medijos šobrīd ir nonākusi pie punkta, kurā beidzot Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) ir skaidri jāpasaka: „Stop! Pietiks nejēdzīgi […]
Kas ir laikmetīgā māksla?
Klasiskā mākslas vēsture ir pieradinājusi domāt, ka vislielākā vērtība ir daiļiem mākslas darbiem. Tiem pašiem uz kuriem ir patīkami skatīties un kurus mākslinieks ir tehniski perfekti izveidojis. Agrāk bija pieņemts ilustrēt apkārt esošas realitātes skaistās puses. Ja nekā daiļa nebija, tad arī neglīto (savā apkārtnē) varēja padarīt skaistu gleznā vai mūzikā. Visos gadījumos šeit bija […]
Tilts uz vēsturi
Senā, pasaules slavenā grupa Kad pagājušā gada nogalē kinoteātros savu pirmizrādi piedzīvoja biogrāfiskā drāma „Bohēmista rapsodija”, manī nebija nekādas emocijas. Vienkārša filma par kādu pasaules slavenu grupu, par kuru jaunieši ir dzirdējuši, bet uzmanību, visticamāk, nav pievērsuši. Izņemot tos, kuri dažādu apstākļu un sakritību dēļ ir izrādījuši interesi. Tiem, kuri nav dzīvojuši grupas ziedu laikos, […]
Tukšā kultūrtelpa
Vai „draugu būšana” nosaka līdzstrādnieku atlasi? Vairums liepājnieku zina, ka pēc 21 gada Domes priekšsēdētāja amatā ir atkāpies „Liepājas partijas” līderis Uldis Sesks. Varas maiņa notika 22. novembrī, kad ārkārtas Domes sēdē par jauno domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Latvijas reģionu apvienības pārstāvis Jānis Vilnītis. Līdz ar viņa stāšanos amatā, birojs tiek veidots citā sastāvā. Nevis […]
#MeToo grēksūdze
Pirmo reizi izdzirdot MeToo, mani pārņēma žēlums pret populārajiem vīriešiem ASV, tādiem kā: Hārvijs Vainšteins (Harvey Weinstein), Kevins Speisijs (Kevin Spacey), Džeimss Tobaks (James Toback), Bens Afleks (Ben Affleck), kuri visi kā viens minēti CNN rakstā „Ietekmīgu vīriešu saraksts, kuri apsūdzēti seksuālos uzbrukumos pēc Hārvija Vainšteina” (The (incomplete) list of powerful men accused of sexual […]
Radiofons – pilsoniskās ideoloģijas kancele
Piedāvājam lasītājiem kārtējo vēstures liecinieku: autora Antenas kritisko apceri par radio satura kvalitāti 1931. gadā. Interesanti un zīmīgi, ka daudzas no tā laika problēmām saglabājušās mūsu radio ēterā joprojām. Visu rakstu var izlasīt šeit. Kā norādīts šajā žurnāla „Domas” publikācijā ((Daiļliteratūras, zinātnes un mākslas mēnešraksts DOMAS, Nr. 5, 1931, 408.–410. lpp.)) 1931. gadā, Rīgas radiofonam tobrīd esot bijuši […]
KĀ KINO GATAVO KARU
KĀ KINO GATAVO KARU Lasi tālāk… Karakudas redakcijas viedoklis var atšķirties no rakstā paustās nostājas. “Es nepiekrītu, taču esmu gatavs mirt par tavām tiesībām paust savus uzskatus” (Volters) Aleksandrs Čaks ir izmantojis dažādus pseidonīmus, publicējoties periodikā. AČ ir viens no viņa pseidonīmiem.
Priekšvārds diskusijai par to, kā kino gatavo mūs karam
Priekšvārds diskusijai par to, kā kino gatavo mūs karam Interesanti salīdzināt situāciju ekrāna mākslā šodien un 1931. gadā. Tagad, 2018. gadā, otrā kursa Rīgas studentei šķiet, ka mūsu kinotelpā nevajadzīgi pieaug kara filmu apjomi. Dzejniekam un publicistam Aleksandram Čakam 1931. gadā ir pārliecība par to pašu. Negribas ticēt, ka pašlaik no jauna esam nonākuši uz […]
VAI SKAŅU FILMAS NORIETS
VAI SKAŅU FILMAS NORIETS Lasi tālāk… A. Č. Karakudas redakcijas viedoklis var atšķirties no rakstā paustās nostājas. “Es nepiekrītu, taču esmu gatavs mirt par tavām tiesībām paust savus uzskatus” (Volters) Autors parakstījies kā AČ. Aleksandrs Čaks ir izmantojis dažādus pseidonīmus, publicējoties periodikā. AČ ir viens no viņa pseidonīmiem.