Pēdējo trīs gadu laikā beziepakojuma produktu veikali ir iekarojuši pircēju uzmanību ne vien Rīgā, bet arī citur Latvijā. Vai tad tagad plastikāta maisiņam – čaukstonim tiek pateikts „Nē“? Vai visi ir gatavi ķešā, kulē, azotē mantas stiept uz mājām?
Runā, ka viss labākais esot aizmirsts vecais. Šoreiz ne teika, ne nostāsti, bet kādam jauns gudrojums nav vajadzīgs, lai cilvēks būtu moderns. Tagad visiem jāatceras kā bija agrāk, kad vecā labā papīra turza, ķeselīte un stikla burciņa vienmēr uzturējās līdzi somā, lai būtu iespējams iepirkt labumus, kas nav reizes desmit ievīstīti plastmasas vīstoklī. Preces bez iepakojuma daudziem var šķist dīvaina lieta. Vēl pirms gadiem 30, 40 esot bijis tieši tāpat. Piens esot liets stikla pudelēs, kuras pēc tam atkal uzpildāmas. Desu tinuši papīrā pēc bodes apmeklējuma, un katrai lauku dāmai uz tirgu līdzi bijušas elegantās un caurumainās „makramē“ somas. Kā tautā saka – caurredzamās ķeseles. Jā, plastmasa ir tik ļoti iekļāvusies mūsu ikdienā, ka pat papīra izskata krūzīte satur šo nedabisko briesmoni. Jāsāk domāt citādi.
Vai no plastmasas var izvairīties? Domāju, ka nē, tomēr ar gaišāku skatu uz nākotni šie veikaliņi mūs iedrošina. Domāju, ka tie lēnām var panākt plastmasas maisu bubuļa samazināšanos. Šajos veikaliņos var sastapties arī ar fasētu preci, bet tur iepakojums daudz mazāk traumē dabu, nekā parastais maximas maisiņš.
Kas vēl varētu būt savādāk? Piemēram, lietas, kas varētu kalpot daudz ilgāk. Tie paši metāla skuvekļi, kas kalpos pašam un vēl arī mazbērniem. Ai, arī ziepes! Ar tām var māju, vīru, bērnus un suni no galvas līdz kājām nomazgāt. Tāpat bišu vasks! Noderēs ne tikai svecītēs, bet arī drāniņās, lūpu balzamos, un pat roku sviestā. Varētu teikt – tādas pārpasaulīgas lietas, kuras nerada postu nevienam.
Gandrīz katram latvietim mājās ir maisiņš maisiņā: auduma maisiņš, papīra maisiņš, redeļu maisiņš? Visiem viss ir. Mēs varam sākt saudzēt dabu.
Kā saka – viss notiks ar laiku. Tad katram būs „kulīt azotē“. Par to mums katram ir jāpadomā. Ik dienu.
