Šobrīd piedzīvojam globalizācijas otro, visstraujāk attīstošo vilni. No vienas puses, šī situācija sniedz iespēju popularizēt kādas tautas kultūras elementus visā pasaulē, bet no otras puses – populārākās starptautiskās kultūras norises var ieņemt nozīmīgu vietu katras tautas kultūrā, tādējādi pakļaujot iznīcībai vietējās tradīcijas vai arī pārvēršot tās par internacionālām tradīcijām. Tādēļ ir ļoti svarīgi saglabāt, attīstīt un turpināt strādāt pie latviešu kultūras un tās popularizēšanas.
Teātris ir viens no svarīgākajiem tautas kultūras elementiem, kurš arī tiek ļoti strauji ietekmēts globalizācijas kontekstā. Sākot no dažādu ārvalstu aktieru ienākšanas latviešu teātrī, līdz izrādēm svešvalodās ar dažādām ārvalstu ideoloģijām, uzskatiem un idejām. Globalizācijas dēļ sabiedrībai ir lielāka iespēja uzzināt par citu tautu pieredzi kādā jautājumā, šajā gadījumā – teātru kultūru un to izpausmi. Veidojas kopīgi pasaules ideāli un kultūrvaroņi, kas var veidot spēcīgāku vienotību starp kultūrām, tomēr pazūd un saplūst individuālās tautas vērtības.
Liepājas teātra tradīciju aizsākumi tiek saistīti ar vācu kultūru, līdz beidzot pirmā teātra izrāde tiek sarīkota latviešu valodā 1877. gadā pirmās latviešu tautas atmodas beigās. Pirmās atmodas laikā latviešu tauta vēlējās būt neatkarīga ar savām kultūras iezīmēm un ideoloģijām, gribēja veidot un kopt savu nacionālo kultūru. Toties šobrīd latviešu tautā vairums sabiedrības meklē piederību ārvalstu vērtībām, ideoloģijām un tradīcijām, piemēram, iemainot latviešu Mārtiņdienu pret savienoto valstu helovīnu.
Man šķiet, ka pirmā globalizācijas viļņa laikā, kurš aizsākās pirmās atmodas otrajā pusē, bija daudz lielāka un pozitīvāka ietekme uz latviešu kultūru nekā otrā. Toreiz Liepājas teātris tika apvienots ar operu un profesionālu baleta trupu, līdz 1934. gadā tas tika pārdēvēts par Liepājas pilsētas drāmu un operu. Liepājas teātris tobrīd bija vienīgā ēka zem kuras jumta dzīvoja visas teātra mākslas mūzas kopā. Manuprāt, skatuves mākslas pārstāvjiem tas palīdzēja. Deva iespēju smelties uzskatus, metodes, pieredzes un rast jaunas, radošas idejas visiem kopā, lai palīdzētu savstarpēji attīstīties kā mākslas pārstāvjiem.
Šādu skatuves mākslu un dažādu kultūras elementu apvienošana rada arī jaunus konceptus gadsimta otrajā pusē, kad tiek izmantoti jauni un radoši paņēmieni, Tiek veidoti rokoperu iestudējumi, dzejas izrādes, kā arī iestudējumos piedalās populāras rokgrupas, un reizē ar latviešu teātra popularitāti tiek modināta nacionālā pašapziņa
Globalizācija un kultūra iet roku rokā. Ietekmē viena otru vairāk, nekā mēs spējam to pamanīt. Tehnoloģiju un cilvēku komunikācijas attīstība pasaulē šobrīd ir straujāka, nekā tā ir bijusi jebkad iepriekš, taču tas ne vienmēr nozīmē, ka tā atstāj pozitīvu iespaidu uz individuālajām tautas kultūras iezīmēm. Te var būt runa par dažādu svešvārdu ienākšanu dzimtajā valodā, vai tradīciju izkropļošanu.
Manuprāt ir svarīgi turpināt veidot, attīstīt un strādāt pie jaunam idejām latviešu kultūras attīstībā, lai mēs nepazaudētu mūsu nacionālo pašapziņu. Kritiski jāseko dažādu svešvārdu ienākšanu dzimtajā valodā, vai tradīciju izkropļošanai. Viss nav jāpieņem un visam nav akli jāseko. Ir svarīgi turpināt veidot, attīstīt un strādāt pie jaunam idejām latviešu kultūras attīstībā, lai mēs nepazaudētu mūsu nacionālo pašapziņu pavisam. Tā arī turpināsim.
