Ekrāna monitorings. Trīs un vairāk rokas, katra no sava stūra, sāna, augšas un apakšas rādās stiepienā un nelielā, bet lielā attālumā no Zemes lodes. Tā virzās lēni. Šobrīd. Cenšos apstādināt laiku. Mūzika alfa viļņu frekvencēs palēninās to Zirgu manī, kas auļo nerimšus, sākot no saules stara vai vēja klauvēm pie loga ap 7:30 no rīta līdz pat ātram un smagam kritienam siltajā čūsku midzenim līdzvērtīgajā vietā, ko par guļvietu sauc. Un es nesaku ‘gulta’, jo reizēm tas ir matracis, dīvāns, ērtāks vai neērtāks krēsls, galda, datora klaviatūras vai kāda cita virsma, vai paklājs, pat grīda, kuras caurumu ieskauto brīzi sejā dīvainā kārtā spēju asociēt ar mātes maigo un silto glāstu. Laikam vairāk laika nav. Un laikam tāda ir dzīve, kurā pietrūkst laika, tā Paula un Rača dziesmai pārņemot manas visas smadzeņu daivas, iepludinot arvien vairāk vispasaules un kosmisku mērogu, ārpus un iekšpus monitoringu datu plūsmas.
Čau. Vēlos Tev piedāvāt uzstāties pirms Kiviča cīņas ar pāris dziesmām 9. marta koncertzālē Godvil. Ko saki?
Kāda vella pēc esmu ielūgta uz (izdzied) „Kad Tevis nav, pasaulei nav krāsu” manas mīļās dziesmas autora Kiviča un Nika Endziņa – „viltus ziņu tēva” kā prese to dēvē, dueli ringā, sieviešu dienas atskaņās š.g. 9. martā koncerta zālē kā nosaukums sevī ietver sakni no vārda dievs. Ak, vai velnu nomaina dievs vai otrādi dievu velns. Vai „Rampas ugunis” izdzisušas un karsēties jāiet citur?!
Toreiz. Es aizmigu skatoties vakara pasaciņu „Miedziņš nāk”! Toreiz. Kad tas bija vienīgais, ko vēl, saulei norietot, gaidi. Tagad… iespējams tu, tu un tu, un rūķu draugi no Miedziņa laikiem, dosimies uz „skandalozāko cīņu” Latvijas izklaides industrijā, kur galvenajās lomās būs pēdējo mēnešu apspriestākais cilvēks Latvijā – Andris Kivičs, kā arī bēdīgi slavenais viltus ziņu „tēvs” Neids.
Tad, nu, novēlu Jums un mums patīkamu skatīšanos un klausīšanos!
Bet pēc šīs cīņas, ieteiktu puikām kaut ko no toreiz: Kad bērni mammai vārīja pārsteiguma putru, kamēr šī aizķērusies pie kaimiņienes. Tikai likt aiz auss, ka: Ar sērkociņiem spēlēties mazākajiem gan nedod!