Laiks ir vienīgais, kas mums pieder un vienlaicīgi nepieder. Katrs piedzimstam ar konkrēti, tikai mums atvēlētu laika limitu. Šī realitāte mūs iespiež laika telpā. Laiks ir šīs pasaules pavēlnieks.
Zemes laiks ir tik nepielūdzams un steidzīgs. Mūs nomoka mūžīgais laika jautājums, kas tas vispār ir, kur un kā mēs lietojam savu laiku, kā mēs to izmantojam, vai tērējam. Mēs nepārtraukti varam par to prātot, bet tik maz to racionāli apvienot ar pašu darbību. Cilvēks tik daudz prāto, ka nepamana to, cik daudz viņš varētu izdarīt un patiešām daudz paveikt savā dzīvē, jo prāta maldināts viņš pieļauj vienu nozīmīgu kļūdu – viņš domā, ka viņa rīcībā ir bezgala daudz laika. Par mūsu vislielāko, slēpto ienaidnieku kļūst neticība tam, ka notiekošais ar mums, notiek pilnā patiesībā un nopietnībā. Kad mēs visbeidzot apzināmies notiekošo, dažkārt jau ir pārāk vēlu. Tieši mūsu prāts pataisa mūs par muļķiem, šķietami bezspēcīgus, apmāna mūs, tāpēc, ka prāts ir pirmais, kas saņemot trauksmes signālu, sāk ar to izklaidēties, spēlēties, tādējādi apzogot mūs un tai vietā, lai mēs sāktu nekavējoties rīkoties, tikai zaudējam tik dārgo un neatgūstamo laiku.
Bezjēdzīgi tērējot tik dārgās minūtes, mēs neapzināti notrulinām savas sajūtas un izvēlamies sevi apmānīt, ieņemot savam prātam tik tīkamo neitrālo pozīciju. Tā mēs šķietami radām ap sevi drošības sajūtu, iedomu, ka mēs tādējādi visu kontrolējam un nodrošinām savu turpmāko eksistenci.
Tomēr vai tā nav slēpšanās savā čaulā. Pasaule griežas, laiks nestāv uz vietas, arī tavējais cilvēka laiks ir atvēlēts pa minūtēm. Cilvēk attopies, ko tu dari! Negaidi rītdienu, negaidi pirmdienu, tā pienāks arī bez tevis, ķer savas dārgās sekundes te un tagad. Nedzīvo sapņos un ilūzijās par to ko tu izdarīsi, kad pienāks „īstais laiks”, tas ir pašapmāns, netērē laiku domājot par nākotni, jo tādas nebūs, ja tu neieguldīsi savu laiku tagadnē. Laiks ir tavs vienīgais vērtīgais resurss. Tikai, pareizi investējot savu laiku, un meistarīgi to izmantojot, tu vari integrēt savas vēlmes realitātē, un gūt patiesu baudu un gandarījumu. Sapnis ir tikai doma prātā, bet kad atveras realitāte tā ir pilnīgi cita, tā ir daudz košāka un skaistāka par izsapņotu ilūziju, kas paņem tik pat daudz laika un spēka, kā reāla darbība, tikai šajā gadījumā cilvēks neko neiegūst.
Netērējiet veltīgi savu laiku sapņiem, staigājiet pa zemi, esiet savā ķermenī, atklājiet savas sajūtas, piepildiet savas dzīves ar nepārtrauktu kustību, nevis strausam līdzīgo paralīzi, iebāžot galvu smiltīs.
Atcerieties, šeit laiks ir viss, kas cilvēkam ir dots, un tas cik prasmīgi un bijīgi mēs ar to apiesimies, skaudri un patiesi atspoguļosies mūsu pašu realitātē. Tikai cilvēka laiks ir vienīgā valūta, kuru var iemainīt pret skaistu un laimīgu dzīvi, savukārt devalvējot savu laiku, mēs automātiski un truli eksistējam, kļūstam nelaimīgi un vīlušies paši savas vieglprātības dēļ.
