Pienāca mana kārta. Tāpēc devos iekšā. Laiks šeit ir dārgā vērtē. Nedrīkst tūļāties – nākamais, uz priekšu! Kā paklausīt gatava teicamniece jau stāvu. Noģērbusies. Pirms melnmatainā mediķe paspēj ar cimdotu roku norādīt uz plastmasas krēslu, kur apsēsties. Laicīgi esmu sagatavojusi apdrošināšanas polisi, ID karti un maksājumu karti. Secīgi saliekot tās starp steigā trīcošajiem pirkstiem. Taču man misējas – maciņš izsprūk no rokām kā līksms speķa gabals un karšu jūklis vēdekļveidā izslīd kur kura. Klusajā, pēc spirta smaržojošajā telpā, mēmi izskan māsiņas pārgriezto acu skatiens un tam seko smagas nopūtas duets. Iekšēji pamirdama metos ceļos sagrābstīt izkritušo bagātību. Līdz ar uzvarošu žestu lieku galdā iepriekš pieprasīto ID karti. Uz mirkli aizgriezos, lai diskrēti atgūtu elpu. Taču jūtu pakausī urbjamies mēma pārmetuma bultu. Māsiņas skatiens stingi piekalts galdam. Tad (caur pieri) pievēršas man. Pēc tam dodas atpakaļ uz galdu. Spriedze kāpj kalnā. Visbeidzot atklāsme iebliež man pa pieri. No galda virsmas pretī ķēmīgi smaida mans foto no bibliotēkas lasītāja kartes. Klusumā laboju kļūdu.
No kabineta ārā izšāvos steidzīgi. Rokās auklēju slapjo jakas piedurkni un kaklā jutu kāpjam nelabumu. Jānoiet līdz mērķim bija tikai nepilnas 10 minūtes, taču tas ir pilnīgi pietiekams laiks, lai cilvēks noasiņojis paģībtu ceļmalā. Ja nav kam piezvanīt, lai aizved.
Asinis tekot nepārtraukti no vaļējas brūces. Pat veselas 4 minūtes, ja netiek apstādinātas ar vates pikuci un plāksteri. Par to tiku nelaipni informēta. Tagad man slapja roka ar savām asinīm. Domāju, ka tās būs karstas, siltas, biezas un spilgtas, bet nē. Pa sīksīko dūrumu tās tecēja pārsteidzoši šķidras un aukstas, vieglas kā gaiss, un samērcēja jakas audumu neticamā ātrumā. Laiks uz mirkli apstājās un varēju tikai noskatīties kā ķermenis sarūk šķidrā substancē. Pēc tam to nosaitēja. Straume apstājās.
Paēdusi gardāko pusdienu piedāvājumu visā Rīgā, ļāvos, lai miegaina labsajūta pārņem prātu un ķermeni. Saulei spēlējot ķerenes uz aplupušā koka galda. Biju paņēmusi līdzi grāmatu. Atšķirot pirmo lapu ieraudzīju, ka pie blakus galdiņa sēž meitene melnā beretē un lasa to pašu. Kāpēc šajā skaistajā dienā cilvēki vienlaicīgi lasa lasītu tādu bēdu ieleju kā “Lolita”?
Pēc brītiņa attapos iegrimusi dzīvīgā sarunā ar svešinieci. Noskaidroju, ka viņai bija tāds pats lasāmā izvēles attaisnojums kā man – piespiedu literatūra skolā. Vienojāmies kopīgās vēdersāpēs, kas visticamāk pārņem katru sievieti, lasot par pieauguša vīrieša apsēstību ar mazu meiteni. Filozofējām par potenciālo Humberta Humberta realitātes paraugu dzīves bezjēdzību. Viņu ģimeņu, viņu vecāku dzīves bezjēdzību. Ko līdz uzcelt lielāko un skaistāko māju visā pilsētā, ja tavs dēls ir pedofils? Līdztekus sarunām sajutu, ka manas grūti sagremojamās literatūras vēdersāpes ir kļuvušas stiprākas un nu jau pavisam noteikti liecināja par kaut ko citu. Sāpēm pieņemoties spēkā, par sevi arvien vairāk lika manīt arī jau no rīta puses kaklā iesprūdušais nelabuma kamols, kas grūdās rīkles augšdaļas virzienā un nepārprotami prasījās ārā. Ko tālāk?
Sēžot „Degunradža” pustumšajā tualetē uz grīdas, neticībā taustu slapjo pieri. Es taču piederu pie tiem cilvēkiem, kuri nekad neslimo. Kas ar mani notiek? Cītīgi mazgāju muti un pretīgi apvemtās rokas. Tad iedegamas telefona ekrāns, kas līksmi ziņo par asinsanalīžu rezultātu saņemšanu. No tabulā uzrādītajiem cipariņiem saprotu maz. Bla-bla-bla, samazināts D vitamīns, cukura līmenis par augstu, leikocīti, trombocīti… Meklēju e-pastu ar skaidrojumu saprotamākā valodā, lai saprastu kas ar mani notiek?
Visticamāk – mazs iekaisums. Tikko iegūtā draudzene klusi pieklauvēja pie kabīnes durvīm un jautāja, vai man viss ir kārtībā. Skaisti. Še tev, atstāju lielisku iespaidu par sevi cilvēkam, kas iespējams varētu būt mana jaunā labākā draudzene. Atbildu, ka man viss labi, drīz atgriezīšos. Atveru ziņu no ārstes. Analīzēs atrastais liecina, ka esat stāvoklī. Apsveicu un iesaku steidzami pierakstīties pie ģimenes ārsta!
"Doctor's Office, Waiting Room" by Consumerist Dot Comis licensed under CC BY 2.0.
