Intervija ar Karakudas radošās grupas locekli, RISEBA absolventi Jutu Beigarti.
Ar ko nodarbojies pēc augstskolas beigšanas? Kas Tu tagad esi?
Varētu teikt, ka es esmu producente ar vidējā lieluma burtu P. Kāpēc tik pieticīgi? Tāpēc, ka daudz ir jau sasniegts, bet vēl vairāk jāsasniedz. Šobrīd aktīvi strādāju divos virzienos – RISEBA Production departamenta vadīšana tā saucamajā – audiovizuālā projektu producēšanā. Nodarbojos arī komiķa Jāņa Skuteļa brendinga virzīšanu digitālajā vidē.
Kā gāja ar bakalaura darbu? Ko no tā iemācījies?
Mans bakalaura darbs nebija pats vienkāršākais studiju darbs. Man šis process bija smags. Pirms ķēros darbam klāt, izvirzīju sev ļoti augstus mērķus, kurus apzinīguma un perfekcionista aizrautības dēļ nevarēju nesasniegt! 🙂 RISEBĀ AVMM nodaļā bakalaura darbs dalās divās daļās – teorētiskajā un praktiskajā. Pirmajā daļā tas nozīmē teorijas izpēti un pētniecisko daļu, bet praktiskajā darbā jāveic kāds reāli izvēlēts audiovizuāls darbs. Parasti „bakalaurniekiem“ lielākais pārbaudījums ir teorētiskās daļas uzrakstīšana, jo esam trenēti galvenokārt praktiska darba izpildei. Man šis darbs bija pietiekami viegls, jo jau iepriekš izvēlējos sev zināmu tēmu un tāpēc problēmu nebija. Praktiskajā daļa izvēlējos kā jaunu projektu veidot RISEBAS jauno tehnoloģiju īsfilmu festivālu Riga Digital Forum. Pati šo ideju uzbūvēju no nulles. Šī gada oktobrī pasākums beidzot „ies gaisā“. Lai izveidotu tik apjomīgu praktisko darbu, pie bakalaura darba izstrādēs ķēros klāt ļoti laicīgi, t. i. – sāku strādāt jau gadu pirms aizstāvēšanas. Šī darba gada laikā (veidojot RDF) sastapos ar ļoti daudz problēmām un lietām, kas nebija prognozētas. Rezultātā ieguvu jaunas zināšanas un profesionālās iemaņas. Mans bakalaura darbs tāpēc sniedza man reālu un lielisku iespēju izmēģināt visu studiju procesā „kladē” sarakstīto teoriju praksē. Pat vēl vairāk – rezultātā es sapratu, kas darbojas tikai uz papīra un kas no tā funkcionē vai nefunkcionē dzīvē. Protams, nepaglābos no stresa un kļūdu pieļaušanas, bet, pateicoties sava darba vadītāja profesionalitātei un labestīgai attieksmei, viss tika atrisināts un paveikts ar atzīmi – teicami!
Kādi ir Tavi nākotnes plāni?
Daudzi, pabeidzot augstskolu, ar diplomu azotē strauji dodas savas ideālās procesijas meklējumos. Taču es sāku to pašu darīt jau no otrā kursa. Uzreiz strādāju sevis izvēlētajā virzienā pati. Laicīgi un apdomīgi. Praktiskās iemaņas attīstījās katru dienu. Tāpēc arī mans nākotnes plāns būs turpināt strādāt, nepazaudēt savu enerģiju jeb motivāciju un attīstīt savas profesionālās iemaņas vairāk un vairāk, lai es varētu sevi beidzot nosaukt par Producentu ar lielo sākumburtu P.
Man šķiet, ka Tev tas izdosies!
Kādas ir iespējas cilvēkiem ar Tavu izglītību Latvijā strādāt dziļi, daudz un radoši?
Uzskatu, ka, pabeidzot jebkuru augstskolas programmu, ikvienam pastāv tālākās darba iespējas Latvijā. Ir svarīgi izvēlēties to, kas Tev pašam patiešām patīk, kas padodas un ko tu patiesi vēlies. Tad arī radīsies šīs darba iespējas. Tāpat ir arī mums – iegūstot audiovizuālā mediju mākslas specialitāti, varam sākt strādāt jebkurā no četrām piedāvātajām kvalifikācijām.
Es pati ieguvu kino un TV producenta kvalifikāciju. Parasti, iegūstot šo kvalifikāciju, absolventi sāk darbu televīzijā, kur veic gan asistenta, gan producenta pienākumus, vai arī strādā pie filmu ražošanas. Pateicoties iegūtajām zināšanām, producents spēj pildīt menedžera pienākumus, kā arī darboties reklāmā un mārketinga virzienā. Producents var arī visu dienu sēdēt pie datora un sastādīt tāmes vai koordinēt transporta loģistiku, kā arī darboties filmēšanas laukumā, rūpējoties par ēdināšanu vai laika plāna ievērošanu. Tā rezultātā, atrodot savu īsto virzienu, nedaudz attīstot sevi, tu vari būt gan menedžeris, gan mārketinga speciālists, gan pasākuma organizators/koordinators vai arī sava unikāla, jauna projekta producents, kur tu būsi priekšnieks pats sev.
Kādi ir Tavi iespaidi pēc pēdējā Tava festivāla? Vai šo līniju turpināsi?
Pārfrāzēšu jautājumu: kādi ir mani iespaidi pēc festivāla ievada jeb atklāšanas pasākumu rīkošanas? Vai turpināšu darbu ar festivālu?
Jā, protams, Tā kā pati uzbūvēju festivālu no A līdz Z un pre-fest bija pirmais manis organizētais šāda veida publisks pasākums, tad iespaidi joprojām ir ļoti emocionāli. Visumā biju priecīga par to, kas man izdevās. Protams, bēdājos par to, kas īsti nesanāca. Tā kā mani spilgti raksturo vārds „perfekcioniste”, tad laikam visgrūtāk bija pieņemt situāciju, ka viss nekad neiet tik gludi, kā bija cerēts. Šis atklājums nepatīkami pārsteidza un emocionāli „grauza”. Taču tā tas ir, un es no visa joprojām mācos. Tā kā pats festivāla finālam punkts tiks pielikts tikai oktobrī, tad tikai rudenī varēšu pati sev piešķirt fināla lielo atzīmi par paveikto darbu.
Gan viss izdosies!
Tagad par labākajām filmām šogad?
Šogad noteikti vēlos izcelt Oskara Rupenheita filmu „Kriminālas ekselences fonds”, kura ir arī izvirzīta balvai „Kilograms Kultūras” kategorijā „Pārsteigums”. Tas nu gan ir patīkams prieks par latviešu kino! Šis notikums pierāda, ka budžets nav noteicošais, bet gan ideja un lieliskās komandas sinerģija ir pats svarīgākais lieliska audiovizuāla darba rezultāta priekšnoteikums. Filma vēl joprojām ir skatāma kinoteātros. Ja nav redzēta, tad patiesi iesaku doties uz kino un noskatīties.
No ārzemju kino varu ieteikt Stīvena Spīlberga filmu „Slēptie dokumenti” (The Post), kas lieliski parādīja medija iekšējo cīņu pirms politisku, slepenu dokumentu publicēšanas.
Kā plāno savu nākotni?
Savu nākotni plānoju gada griezumā. Zinu, ko gribu sasniegt līdz nākamajam gadam. Pieredze rāda, ka gada laikā viss var samainīties tik ļoti un pamatīgi, ka desmit gadu plāni apmet kūleni un aiziet citā virzienā. Vienīgais, ko šobrīd varu plānot pavisam droši ir vēlme iegūt maģistra grādu tuvāko piecu gadu laikā. Tas ir viss! ????
Ko novēli Karakudai?
Karakudai novēlu strauju attīstību un prasmi nekad nepazaudēt savu lielisko neatkarību!
