Nedroši un bailīgi kļuvis dzīvot. Iestājies mirklis, kad paša un citu izdzīvošana kļūst par vienu no galvenajiem ikdienas dzīves jautājumiem. Sanāk uzskatīt, ka mentālās veselības aprūpe var pagaidīt. Tagad pūliņiem jābūt vērstiem uz dzīvības saglabāšanu. Vai tā patiešām tā ir? Nevajadzētu izslēgt, ka tieši garīgā veselība ir viena no atslēgām, kas palīdz šo visu pārvarēt. Nebūs prātiņa, nebūs arī veselības visās nozīmēs.
Tagad bieži jānoklausās runas par to, ka agrāk par to nerunājām, jeb agrāk tādu slimību vispār nebija. Lai gan patiesība ir tā, ka bija gan. Tikai runāt par to nebija pieņemts. Pats svarīgākais – jumts virs galvas, ēdiens, darbs un ģimene.
Zīmīgi, ka mentālās veselības problēmas ir krietni aktualizējušās tagad. Laikā – kad pandēmija mūs nošķir vienu no otra. Kad tā ierobežo cilvēkus visos iespējamajos veidos. Tā teikt – ieliek pasauli un cilvēkus pauzē. Pārvarēt šos šķēršļus palīdz personības atšķirības. Tās palīdz tikt ar visu galā. Piemēram, enerģiskie ekstraverti var vairāk cīnīties ar vientulības jūtām, ko rada izolācija. Viņiem tas nav viegli. Turpretī cilvēki, kuriem ir vairāk intravertu iezīmju, mēdz pat izbaudīt šo pašizolācijas izraisīto vientulību. Tāpēc viņiem var būt vieglāks šis laiks, strādājot mājās.
Ir jāreaģē uz pandēmiju un tās izraisītajiem efektiem. Lai nodrošinātu garīgās veselības atbalstu katra cilvēka dzīves laikā. Lai to nodrošinātu ir jāmaina viss – uzskati, redzējums un pieņemtās normas. Domāju, ka sākt vajadzētu ar kultūru. Ar ikvienu no mums.
Slikta garīgā veselība ir sensitīvs un komplicēts jautājums ikvienam, jo krīzes brīžos spēj radīt biedējošus efektus un nereti spēj novest cilvēku pat līdz nāvei.
Pandēmijā laikā psihiskās veselības trauslums kļūst īpaši uzkrītošs. Tāpēc cilvēkiem šajā laikā ir vēl aktīvāk jāsargā pašiem sevi un līdzcilvēki. Nereti noder pats vienkāršākais – saruna. Var pajautāt: „Kā jūties?“ jeb „vai nevēlies parunāt“? Protams, ka daudzi no jums brīnīsies, kāpēc gan viņiem šajā skarbajā laikā, būtu jādomā par kādu citu. Ja pašiem dzīve nervoza un skarba. Tas būtu jādara tāpēc, ka sabiedrība esam mēs visi kopā. Arī šajā pandēmijas bedrē esam kopā. Tā nu tas ir. Ja rūpēsimies par apkārtējiem, tad saglabāsim līdzsvara saliņu kā balstu.
Ir jāturpina paplašināt piekļuvi pakalpojumiem, kas ļauj cilvēkiem pārvaldīt pašreizējo krīzi. un risināt nākamās problēmas. Ikvienam no mums ir jāsaglabā sava psihiskā veselība un daudzos gadījumos tā kļūst par prioritāti. Neaizmirstot arī kaimiņu, draugus un ģimeni. Jo kā man, tā arī Tev, ir jādzīvo šajā pandēmijas radītajā pasaulē. Jāiztur visi pārbaudījumi un jāsasniedz gaisma tuneļa galā.
"File:Mental Health Message.jpg" by Wokandapix at Pixabay is licensed under CC0 1.0
