Rudenīgās piektdienas pastaiga Liepājā bija piedzīvojuma vērta. Apskatījām dažādas kultūras vietas, neredzētas ēkas. Uzzinājām kas gards un patīkams. Izvērsām plašas sarunas, analizējām daudzveidīgus jautājumus. Piedzīvojām šo dienu kopā un tas ir lieliski.
Spīdēja spoža un silta saule. Agrā rudens sajūtu nedaudz traucēja vējš, kas stipri iepūta laukumā pie Liepājas universitātes galvenās ieejas. Radot šaubas studentu acīs. Tā tas vējš dara – iepūš un sadrebina. Taču nenobijāmies. Uzsākām kustību pirmā apskates objekta virzienā. Kā jau dzīvē ierasts, mums katram ir svarīgas lietas. Šis nams bija viena no tādām. Te var nobaudīt kafiju, ar skatu uz čalojošo strūklaku, kas mēdz ap sevi pulcēt vietējos putnus. Ne tikai “Romas beķereja” bet arī pati viesnīca vienmēr raisa siltas sajūtas. Devāmies caur slepeno ieeju, lai apskatītu “Art Hotel Roma” gaiteņos izvietotās gleznas. Sajutām gan mazu izstādes apciemojumu, gan interjera novērtējumu šajā viesnīcā. Labi, ka šādas lietas dzīvē notiek.
Ejot cauri, vienmēr rosīgajai Liepājas gājēju ieliņai, apstājāmies pie ēkas, kur kādreiz dzīvojuši Liepājas ebreji, bet tagad ir skaisti iemitinājušās dažādas kafejnīcas. Parunājām par bēgošiem un vajātiem cilvēkiem. Par mūsu attieksmi pret šīm lietām. Varbūt labi, ka tā, jo vasaras burvībā, skats aizklīst arī līdz plāksnei, kas apstiprina – šī ēka Liepājai ir nozīmīga.
Kad māksla un arhitektūra apskatīta, dodamies uz Liepājas Pētertirgus pusi, kur notiek ikdienišķā rosība. Ārpusē, zem krāsainiem karodziņiem, dāmas andelējas pēc pilnas programmas. Iekšpusē, pateicoties lielajam sortimentam, visi pērk un pērk. Ar tukšu maisiņu ārā, iespējams, neviens nedodas. Tālāk ejam uz kādu noslēpumainu namu, baudot līdzpaņemtās kafijas no papīra tasēm un Kurzemes tradicionālos gardumus.
Kurš to būtu domājis, ka Kuršu ielas mājā, kas no ārpuses, izskatā diezgan parasta, iekšpusē slēpj skaistus un senus grieztu un sienu zīmējumu? Garāmgājējs to pat nespēj iedomāties. Šādā kāpņutelpā būtu laime dzīvot! Turpat, pāri ielai, iepazinām jauno Liepājas kultūras vietu – pagalmu “Pegaz”, kas tikai tikko esot atvērts. Aprunājoties ar tā pārstāvi. Vareni. Jau jūtami apgriezieni šīs skatuves un ideju attīstībā. Skaista vieta, kur apsolījām nākamvasar atgriezties, lai baudītu sniegtos pasākumus un pagalma atmosfēru.
Turpinājām pastaigu pa Liepājas ielām, ielūkojāmies dažos māju pagalmos, par kuriem tā ikdienā ejot garām nemaz nezinājām. Bija arī diskusijas un domu apmaiņa par gaidāmajām vēlēšanām. Cik patiesībā daudz šajā pasaulē ir iekārtots tā, lai tas strādātu un pievērstu iedzīvotāju uzmanību.
Sasmējāmies par biežo zvanu saņemšanu, jo kā nerakstīts likums, protams, mūs traucēja telefona zvani, īsziņas un tajā mirklī risināmi jautājumi. Paralēli sakārtojot neatliekamas lietas, devāmies uz Liepājas pludmales pusi, kur pa ceļam diskutējām par dažādām tēmām. Viena no pēdējām diskusijām bija par koncertzāles “Pūt vējiņi” jumta segumu. Cik patiesībā interesanti ir tā iet pa pilsētu un saskatīt mazas problēmas vai jautājumus, kuriem ikdienā nepievēršam uzmanību.
Mazliet pasēdējām uz “Red Sun Buffet” jumta. Aplūkojām jūru un pabaudījām vēju, kas nu jau bija norimies un pat diezgan patīkams. Vēl mazliet pastaigas un sarunas gar jūras krastu un tad devāmies atpakaļceļā par Kūrmājas prospekta ielu, līdz nogriezāmies šķērsieliņā, lai dotos Spīķera rajonu. tur nogājām garām gan restorāniem un viesnīcām, gan kultūras vietai “Siļķu brāķis” un militārajai ostas zonai. Visbeidzot, iegriezāmies Juliannas pagalmā, kur to apskatījām un novērtējām dienas gaismā.
Tāds labs process piektdienas iesākumam, lai diena izvērstos piepildīta un rosīga. Kā arī paraugs, ka, iespējams, mums studentiem ir vairāk jāpievērš uzmanība apkārtējajai videi, ēkām, reklāmām un cilvēkiem ko sastopam savā ikdienā. Cik daudz steidzoties mēs novērtējam ikdienas ritmu un visu ar to saistīto pilsētvidē?
Tā nu tas ir. Taču diena izvērtās jauka. Iesaku pastaigāt pa mūsu maršrutu Liepājā. Nenožēlosiet!
