Tehnoloģijām mūsdienās esot ļoti liela nozīme un milzīga ietekme visās jomās. Ak tu, dieniņ! Visi baksta ritināmos ekrānus, kas sēž katram kabatā. Vēl cilvēkam pieder dators, planšetdators un citas ierīces bez kurām nevar iztikt un kas ir svarīgākas pat par pusdienu ieturēšanu.
Bērni un jaunieši šīs ierīces izmanto daudz vairāk nekā pieauguši cilvēki. Lai gan nav dižas atšķirības. Daži pieauguši ir aizrāvušies ar ekrāniem trakāk nekā bērni. Nav jau brīnums – kādi bērni, tādi vecāki. Telefoni un datori spēlē nozīmīgu lomu arī bērnu un vecāku attiecībās. Domāju, ka būsiet to pamanījuši – līdz ko bērns raud, niķojas, viņam tiek iedots telefons, lai nomierinātos. „Ai, mīlulīt, neraudi taču, še, paspēlē spēlītes,“– saka mamma un iedod ekrānu. Vai tas ir pareizi? Kāds teiks, ka jā. Tas ir ērti. Taču kādam citam šis liksies absolūti aplami. Tas ir aplami!
„Jā, jā!“ – te spiegs tie vecāki, kuri uzskata, ka spožais ekrāns bērnus izglīto. Muļķības. Vairums bērnu nesēž pie ekrāna, lai kaut ko iemācītos. Tikai retais saprot kā pareizi izmantot ekrāna informatīvo piedāvājumu. Bērni izmanto ekrānu lai izklaidētos. Tā ir pārāk liela visatļautība. Pie ekrāniem tiek nosēdētas vairākas stundas, spēlējot dažādas spēlītes, skatoties multfilmas, video un darot citas lietas, kas jautras un izklaidē. Ja telefons vai dators tiek bērnam atņemts, tad sākas histērija. Ak, nabadziņš! Kas par ciešanām! Domāju, ka vecākiem būtu jākontrolē laiks, kuru bērni pavada pie ekrāna. Lielais vairums to nespēj paveikt.
Jaunieši lieto viedierīces ne tikai mājās. To redzu skolās, kafejnīcās, uz ielas un arī citviet. Bērni skatās ekrānā pat ejot pa ielu un reizēm neredz stabu acu priekšā. Kā ir brīvs brīdis, tā rokās tas bleķis. Neteiksim, ka vienmēr šīs ierīces tiek izmantotas bezjēdzīgi. Protams, ka ir brīži un situācijas, kad laiks pie ekrāniem tiek pavadīts lietderīgi. Taču vairumā gadījumu tā nav. Turot rokās telefonu vai kādu citu ierīci, bieži vien jaunieši to skatās bez iemesla, vienkārši „skrollē“ jeb tin uz leju dažādas bildītes, lai kavētu sev laiku. Tā mēdz paiet pat vairākas stundas. Tie, kuri šādi rīkojās nav sapratuši cik laiks ir dārgs.
Protams, ka reizēm šie ekrāni palīdz atrisināt problēmas un var būt kā risinājums kādai situācijai. Taču tam nevajadzētu kļūt par normu. Tāpēc likšu tev, mīļais lasītājs, saprast, ka ir jāmēģina atrast līdzsvars starp iespējām un riskiem, kurus rada tehnoloģijas. Šīs ierīces nav ne labas, ne sliktas, taču ir jāprot tās izmantot saprātīgi.
Jā, mūsu ikdiena vairs nav iedomājama bez spīdīgajiem ekrāniem. Tajās mēs varam atrast gandrīz visu, jo tā „vella ierīce“ ir traki gudra. Protams, ka ekrānus varam izmantot produktīvi, taču ja sāksim tos lietot pārāk daudz, tas var sākt kļūt bīstami katram atsevišķi un mums visiem kopā.
"looking at computer screen 01" by Robin Hutton is licensed under CC BY 2.0
