Misija pastkastītē
Ik pa laikam medijos uzpeld kāda ziņa par Eiropas Parlamenta vēlēšanām š.g. 25. maijā. Pirmo reizi šogad par tām dzirdēju, pateicoties slavenajam Nilam Ušakovam. Saistībā ar viņa bēgšanu no savārītās putras Rīgas Domē. Vismaz tā tas tika atspoguļots masu medijos.
Pavisam nesen saņēmu sev adresētu vēstuli ar informāciju, ka esmu reģistrēta 2019. gada 25. maija Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Sapratu, ka šo misiju vajadzētu izpildīt, tikai – par ko balsot? Šīs būs manas pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, tāpēc atbildība gana liela.
Ikdienā nesekoju līdzi politiskajai dzīvei, jo man tā šķiet tik milzīga putra, kuru vāra kungi smalkos uzvalkos. Katrs meklē lielāko karoti, lai varētu sev iebāzt mutē tikai garšīgāko daļiņu no putras, bet pārējo uzgāzt sabiedrībai, lai tā strebj tālāk pati.
Sabiedrības iesaistīšana
Pirmo reizi es savu pilsoņa pienākumu izpildīju 13. Saeimas vēlēšanās. Vai izdarīju pareizu izvēli? Nezinu. Vai mana izvēle ko ietekmēja? Neesmu pārliecināta.
Daudzi: gan veci, gan jauni, bieži izvēlas nepildīt savu pilsoņa pienākumu. Viņiem ir pārliecība, ka viņu balss neko ietekmēs. Proti – tā netiks sadzirdēta.
Pirmsvēlēšanu periodā informācijas par partiju kandidātiem ir tik daudz, ka tā kārtīgi neko īsti nevar saprast. Kurš tad būtu tas labākais? Nereti „siltā krēsla“ tīkotājiem izdodas sabiedrības smadzenes saskalot tā, ka vēlētāji akli notic solījumiem, un beigu beigās saprot, ka Saeima ir cirks.
Pirms 13. Saeimas vēlēšanām dažādi sabiedrībā zināmi jaunieši aicināja citus jauniešus iesaistīties vēlēšanās. Pierunāja iet balsot. Manuprāt, tas ir koks ar diviem galiem. No vienas puses labi, ka mudina jauniešus celties un iesaistīties, bet no otras puses – katram pilsonim būtu jābūt vēlmei brīvprātīgi, bez mudinājuma, iet un izdarīt izvēli.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas nav izņēmums. Ir izveidota vēlēšanu platforma soreizesbalsosu.eu ar aicinājumu reģistrēties, iesaistīties un aicināt savus draugus iesaistīties vēlēšanās. Kā tāda sekta.
Tulks
Manuprāt, būtu nepieciešams tulkošanas darbs. Tā, lai 12. klašu skolēniem, augstskolu studentiem jeb vienkāršiem vārdiem sakot – balsstiesīgiem jauniešiem, vienkāršā valodā tiktu pastāstīts par vēlēšanām. Pamācīts kā izdarīt pareizo izvēli. Izskaidrots ko var ietekmēt viņu balss. Izstāstīts kā pareizi aizpildīt vēlēšanu biļetenu.
Protams, pirms vēlēšanām ir dažādas infografikas, īsfilmiņas. Taču daudz efektīvāk viss notiek tad, ja jaunietis pats spēj filtrēt informāciju, kas iegūta no no masu medijiem. Svarīgi, lai viņš vai viņa prot aizpildīt vēlēšanu biļetenu un neapjūk vēlēšanu iecirknī.
Nereti apjūk arī „vēlētāji ar pieredzi” un pat izvairās interesēties par politiku. Vakaros pie televizora ekrāna, kad ir ziņu laiks, bieži vien nākas dzirdēt – slēdz ārā, apnicis to klausīties!
Vai arī vienkārši nevar neko saprast. Kā zināms, politiķiem ir prasme runāt riņķī un apkārt. Tā īsti neko nepasakot. Cilvēki tikmēr sēž pie TV ekrāniem, iepletuši acis kā pūces, bet neko nesaprot.
Kā izdarīt pareizo izvēli?
Eiropas Parlamentā no Latvijas tiks ievēlēti 8 deputāti. Vēlēšanās tiks pārstāvētas 16 partijas. Kandidātu skaits, kuri pretendē uz Eiropas Parlamenta deputātu amatiem – 246.
anadorei fotogrāfija “European Parliament” ir licencēta saskaņā ar CC BY-NC-ND 2.0
Tiek piedāvāta tik plaša izvēle, bet kā izvēlēties pareizos cilvēkus? Šķiet, ka tādas formulas nav. Manuprāt, pareizākā rīcība būtu šāda – pirms vēlēšanām iepazīties ar kandidātiem (to var izdarīt portālā „Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019”). Pārskatīt partiju plānoto programmu un tad izvēlēties atbilstošāko kandidātu.
Katram pašam ir jāizvērtē, kurš būtu spējīgs objektīvi paust savu viedokli un pārstāvēt Latviju Eiropā. Aizstāvēt Latvijas intereses. Rūpēties par Latvijas tautu. Nevienu citu.
European Parliament fotogrāfija “Journalists are following the vote on TTIP in the Plenary chamber of the European Parliament” ir licencēta saskaņā ar CC BY-NC-ND 2.0
Svarīgi ņemt vērā kandidāta pieredzi, izglītības līmeni, kā arī valodas zināšanas. Kaut arī Eiropas Parlamentā valda daudzvalodība un atbalstot katras valodas unikalitāti, deputāti drīkst runāt savā valodā, uzskatu, ka svešvalodu zināšanas palīdz pārvarēt barjeras.
Kandidāti
Pārskatot kandidātu vārdus un uzvārdus, amatus, rodas jautājums – kādēļ viņi ir izvirzīti ? Vai viņi ir spējīgi saprast tur, Eiropā, apspriestos jautājumus un problēmas? Vai kandidāta mērķis ir pārstāvēt Latvijas intereses, ņemot vērā viņa pilsonību un darba vietu? Jeb tomēr ērti pavadīt laiku Briselē un Strasbūrā?
Mani kā jaunu cilvēku, kurš ar politiku ir uz „Jūs”, piesaistīja kāds kandidāts – Vācijas pilsonis, darba vieta – Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāgs, deputāts. Kādēļ šai personai būtu jākandidē EP vēlēšanās no Latvijas? Tikai dzīvesvietas dēļ (norādīts – Jaunjelgavas novads)? Kāpēc viņš piedalīsies? Savādi.
Vai šajās vēlēšanās būtu jākandidē personām, kuras sasniegušas 70 gadu vecumu? Uzskatu, ka jauni un vidēja vecuma cilvēki labāk izprot mūsdienās notiekošo un saskata labākus risinājumus problēmām.
Jāņem vērā arī kandidātu aktivitātes Latvijā. Vai ir kādas negatīvas iezīmes, aktivitātes. Ja jā – kādēļ tāds pasīvs un nerunīgs cilvēks būtu jāievēlē Eiropas Parlamentā? Skaisto acu dēļ, kuras labi izceltos reklāmas stendos? Domāju, ka nē…
Būt vai nebūt?
Pavisam maz atlicis laika līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Pietiekams laiks, lai izlemtu, par ko balsot un vai vispār balsot. Tomēr labāk to izdarīt, nekā neizdarīt.
Ko darīt? Par ko balsot?
Cik viegli ir pieņemt pareizo lēmumu un nepakļauties tukšu solījumu rozā brillēm?
Domāju, ka grūti.
Taču vēl grūtāk ir pretoties domai galvā – tāpat es neko nevaru ietekmēt, jo visi ir uzpirkti, un pēc „siltā krēsla“ tīko ikviens.
Tik daudz jautājumu, bet tik maz atbilžu publiskajā telpā. Iespējams, vēlētāji nemaz nepievērš kādiem sīkumiem uzmanību, bet galu galā tie „sīkumi” izrādās ļoti svarīgi, lai izdarītu pareizo izvēli.
Ja ikviens no mums, Latvijas pilsoņiem, atvēlētu laiku, lai iepazītos ar kandidātiem, mēs noteikti būtu spējīgi izdarīt pareizo izvēli attiecībā uz astoņiem „izredzētajiem”.
Rīgas 6. vidusskolas fotogrāfija “IMG_4958” ir licencēta saskaņā ar CC BY-NC 2.0
