Deviņus mēnešus pēc tam, kad stājušies spēkā Iepakojuma likuma grozījumi, kas paredz aizliegt plastmasas maisiņu bezmaksas izsniegšanu tirdzniecības vietās, es dodos Liepājas ielās, lai noskaidrotu, vai mēs joprojām esam plastmasas cilvēki.
Laikā kad ne tikai Green Peace un Pasaules Dabas fonds, bet nu jau arī porno platformas mudina sabiedrību mainīt savus ikdienas paradumus, gribot negribot sanāk aizdomāties par to, ko mēs kā vienots veselums, Latvijas valsts, darām lietas labā. Pirmais, kas man nāk prātā, ir 2019. gada Iepakojuma likuma grozījumi, kas stājās spēkā 1. janvārī un paredz bezmaksas plastmasas maisiņu izsniegšanas aizliegšanu tirdzniecības vietās, tādējādi radinot mūs uz veikalu doties ar savu iepirkuma maisiņu. Vides draugi un aktīvisti uz šiem likuma grozījumiem raugās visai skeptiski, jo uzskata, ka pieņemtie grozījumi, kas atļauj bez maksas izsniegt mazos caurspīdīgos maisiņus dārzeņu, augļu, ogu, cepumu un citu sveramu pārtikas produktu iesaiņošanai, būtisku ietekmi uz plastmasas maisiņu patēriņu neatstās. Es esmu nolēmusi doties ielās un izdarīt pati savus secinājumus.
Pirmais pieturas punkts – Liepājas Pētertirgus
Kas gan varētu būt piemērotāka pirmā pieturvieta par tirgus placi ražas sezonas karstumā, kad zemnieku un tirgotāju galdi teju vai lūst no dabas labumiem. Ņemot vērā, ka tirgus ir tirdzniecības vieta, kur praktiski visas preces iespējams iegādāties uz svara, dodoties turp, jau zinu, ko sagaidīt. Taču varbūt man palaimēsies redzēt vismaz pāris pircējus izmantojam savus traukus un auduma maisiņus. Diemžēl nekā. Pusstundas laikā nemanu nevienu līdzpaņemtu maisiņu, un ir skaidri redzams kāpēc. Likuma robs! Pircēji ar lielāko prieku izmanto pārdevēju piedāvātos ļoti vieglās plastmasas maisiņus un iepērkas bez raizēm.
„Sarunā ar tirgotāju Aiju Kopštālu uzzinu, ka dienā gadās tikai daži pircēji, kas uz tirgu nāk ar saviem traukiem. Aija tāpat kā daudzi tirgotāji cerēja, ka jaunais Iepakojumu likums situāciju uzlabos un tirgošanās noritēs tāpat kā senāk – visu varēja ietīt avīzē, krējumu ieliet burkā un kartupeļus iebērt ķocī.”
Ejam tālāk – Tirdzniecības nams Kurzeme
Piedzīvojusi vilšanos tirgū, dodos uz tirdzniecības namu Kurzeme. Pa ceļam skats nav iepriecinošs, jo teju vai katrs pretimnācējs vai priekšā gājējs lepni soļo pa ielu ar plastikāta maisiņu rokās. Sasniegusi galamērķi, izeju cauri pārtikas veikalam, lai redzētu, cik daudz maisiņu īsti tur ir – viens rullis pie augļiem, otrs pie dārzeņiem, trešais pie cepumiem, vēl vienu atrodu tuvumā riekstiem un bet vēl vienu pie biezpiena sieriņiem. Rodas jautājums, kopš kura laika biezpiena sieriņi ir sverami?!* Vai veikalā manu kādu alternatīvu šai plastmasas sērgai? Nē! Bet vismaz pie kases situācija nav tik traka, blakus kaudzei maksas plastmasas maisiņu stāv arī kāda kartona kaste un dziļāk paslēpušies arī daži papīra maisiņi.
Nu labi, alternatīvas ir, bet ko izvēlas pircēji? Varianti ir dažādi, kādam ir līdzi apbružāts plastmasas maisiņš, cits izvēlas papīra turzu, kāda kundze sabāž produktus rokassomā, bet pārsvarā scenārijs ir viens – 15 centi pie pirkumu summas un jauns plastmasas maisiņš rokā, bāžam pirkumus iekšā un aiziet jūriņā. Laikam liepājnieki neko nav dzirdējuši par teicienu ,,Centu pie centa nekrāsi, pie eiro netiksi”.
Ar šo pieturas punkta apmeklējumu mana pacietība arī ir izsmelta. Noslēgumā vēlos Tevi iepazīstināt ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pētījuma datiem, kur tika konstatēts, ka kopējais svars un daudzums plastmasas iepirkumu maisiņiem līdz 0,003 kg, 2015. gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu ir palielinājies par 57 %, savukārt maisiņu daudzums, kuru svars pārsniedz 0,003 kg, palielinājies par 35 %. Pētījumā minēts arī tas, ka tirdzniecības vietās 2017. gadā tika realizēti 1,7 milj. kilogramu ļoti vieglās plastmasas maisiņu, un teju 2 milj. kilogramu citas plastmasas maisiņu. Spriežot pēc šodien redzētā, domāju, ka nākamā pētījuma rezultāti mūs neiepriecinās.
Diemžēl mēs joprojām esam plastmasas cilvēki!
*Saskaņā ar Iepakojuma likuma 12.1 pantu plastmasas, tai skaitā vieglās plastmasas un oksonoārdāmās plastmasas, iepirkumu maisiņus patērētājiem neizsniedz bez maksas, izņemot ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus, taču šī likuma 1. panta 11. punktā norādīts, ka ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu izsniegšana bez maksas ir nepieciešama higiēnas nolūkos vai paredzēta nefasētas pārtikas primārai iepakošanai, ja to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu.
Laba reportāža ar skaidru domu un vēstījumu!