Šodien Karakuda piedāvā sarunu ar RISEBA Audiovizuālās mākslas nodaļas studenti, absolventi Žaneti Spali.
Vai augstskolā pavadītais laiks ir bijis saturīgs?
Ž. S.: Augstskolā pavadītais laiks ir bijis saturīgs, jo augstskola deva lielisku iespēju pasniedzēju vidū satikt jomas profesionāļus, kuri ir ieinteresēti studentiem sniegt visu viņiem pieejamo informāciju. Prot iemācīt studentiem ne tikai teoriju, bet arī parādīt to kā viss darbojas praksē. Lekcijas tiek veidotas tā, lai studentiem būtu individuāla pieeja, lai tiktu veidotas diskusijas, nevis students sēdētu starp 300 citiem jauniešiem, kur nebūtu iespējas izteikt savu viedokli.
Ko Tu vēlētos, lai pasniedzēji dara citādi?
Ž. S.: Tā kā augstskolā ļoti daudzi pasniedzēji ir jomas profesionāļi (nevis cilvēki, kuri darbojas izglītībā un vada lekcijas) ir labi. Taču manuprāt, pasniedzējiem būtu vairāk jāsagatavojas pirms lekcijām un jāsaplāno tās. Proti, jākļūst atbildīgākiem pret savu darbu. Bieži vien pasniedzēji, kuriem ir daudz zināšanu un pieredzes noteiktajā nozarē, ko viņi pasniedz, bet nav iemaņu pasniegt auditorijā. Studenti ļoti daudz informācijas palaiž garām tieši tādēļ, ka pasniedzējs atnāk tikai pastāstīt, iepriekš nesagatavojies. Nav izveidojis prezentāciju, kas palīdzētu novadīt lekciju tā, lai studentiem viss tiktu pateikts.
Kāds ir bijis labākais mirklis jūsu dzīvē augstskolā līdz šim?
Ž. S.: Visvairāk atmiņā paliks visi darbi un kursa darbi, kuros kopā ar kursabiedriem veidojām filmas un izmēģinājām savas zināšanas praksē.
Kas pagaidām vislabāk izdevies radošajā darbā?
Ž. S.: Kopš pamatskolas vecuma, kad vecāki man uzdāvināja pirmo savu digitālo fotokameru, mans hobijs bija iemūžināt visus skaistos dzīves mirkļus. un doties pie cilvēkiem viņu svētkos, laimīgākajos dzīves mirkļos un iemūžināt to paliekoši.
Kas izdevies mazāk labi?
Ž. S.: Iestājoties augstskolā, es uzskatīju, ka mans sapnis ir strādāt kino nozarē, taču, pēc trīs gadiem kā AVMM students, es sapratu, ka tas nav tas, ko es gribu darīt nākotnē.
Kā izturējāt koronas karantīnu?
Ž. S.: Koronas laiku es pavadīju mazpilsētā Alūksnē. Visi darbi norisinājās attālināti. Alūksnē ir ļoti skaista daba un piemērota vieta aktīvai atpūtai – skriešanai, pastaigām, velo izbraucieniem, līdz ar to brīvo laiku nebija grūti aizpildīt. Pēc tam bija ļoti grūti atgriezties ikdienas gaitās.
Kā dzīvosiet tālāk?
Ž. S.: Ļoti grūti teikt, mazliet ir uztraukums, jo Covid-19 radītā situācija ir ietekmējusi vairākus manus nākotnes plānus. Ir uztraukums, bet es ticu, ka viss lēnām sakārtosies un atrisināsies.
Kādi ir nākotnes plāni?
Ž. S.: Mans mērķis bija septembrī uzsākt maģistrantūras studijas ārpus Rīgas, bet sakarā ar Covid-19 radīto situāciju, bakalaura izlaidums norisināsies tikai oktobrī un uzņemšanas laiks maģistrantūrai ir nokavēts.
Lai veicas!
