Bārbijas dzīve atkal būs modē. Pavērsiens saistīts ar jauno filmu „Bārbija“, kura šovasar ieraudzīšot dienasgaismu. Tur pamanīsim nesavienojamas lietas: gan feminisma, gan arī misogīnijas estētiku un mēģināsim saprast, kāpēc kārnā lelle turpina magnetizēt bērnus un pieaugušos. Tā tas notiek, ja meitenītes aizmet projām pa gaisu tradicionālo lelli – bēbīti. Tā vietā ievietojot savā leļļu mājā košo un spožo Bārbiju. Šogad aprit 50 gadu kopš Bārbijlelle ieradās Rietumeiropā uz palikšanu. Tas notika pirms 60 gadiem, Ziemassvētkos.
Kas ir Bārbijlelle?
To radīja amerikāņu uzņēmēja Rūta Handlere. Viņpus okeānam. Idejas ierosme bijusi vācu lelle Bild Lili (1955), kas tika tobrīd izveidota tabloīda Bild vajadzībām. Vācieši bija radījuši šādu lelli preses komiksam, bet amerikānietes to ieraudzīja un pievāca sev. Nedaudz pārtaisīja, uzlaboja un nosauca citā vārdā. Tas nozīmē, ka 1959. gadā šo Bārbiju sāka ražot uzņēmumā Mattel, kur to producē joprojām. Kas tas īsti notika? Vai tad meitenēm nebija lelles arī iepriekš? Bija. Taču tās parasti tika veidotas kā zīdaiņi – apaļīgi bēbīši vai „Baibas“ ar garām bizēm un dekoratīvām kleitām, kuras nemēdza pārvilkt. Protams, ka bija arī „vecākas“ lelles, kuras tērpās kleitās un tām varēja sukāt matus. Taču Bārbija bija pavisam kas cits. Tā bija lelle ar pieaugušas jaunkundzes, jaunas sievietes (nevis bērna) ķermeni. Kāpēc Rūta piedāvāja leļļu tirgum tieši šādu lelli? Pieaugušu jaunieti ierastā spēļu zīdainīša vietā?
Viņa bija pamanījusī, ka meita, spēlējoties ar lellēm, piešķīra savām rotaļu biedrenēm pieaugušo cilvēku lomas. Rūtas meitas lelles dzīvoja pieaugušo dzīvi, nevis dzēra pienu no pudelītes. Tieši tāpēc Handlere iedomājās izveidot lelli, kura izskatītos kā jaunkundze un varētu piedalīties bērnu rotaļās, kas skar pieaugušo pasauli. Jauno lelli viņa nosauca savas meitas vārdā par Bārbiju.
Sākumā jaunajai rotaļlietai nebija nekādu panākumu. Taču Rūta neatkāpās un piedāvāja Bārbijas mārketinga kampaņu ASV televīzijā. Pamazām jaunā rotaļu biedrene iekaroja amerikāņu leļļu mājas. Tagad to pārdod 150 valstīs. Ārpus ASV to pirmie, aktīvi pamanīja japāņi un vēlāk sāka ražot un pārdot arī Āzijā.
Visiem jaunā lelle nepatika. Daudziem vecākiem šķita, ka muļķīgi piedāvāt meitenēm lelli „ar krūtīm“. Lelles proporcijas ir 1:6. Kā pieaugusi sieviete Bārbija būtu ļoti slaida meiča: krūšu apkārtmērs 91 cm, vidukļa – 46 cm un gurnu apkārtmērs 84 cm. Tas nozīmē, ka vidukļa un gurnu „starpībai“ jābūt salīdzinoši dramatiskai, un maz ir pasaulē sieviešu, kas šādus „parametrus“ spēj attiecināt uz sevi.
Par resnumu vai tievumu noskaidrojām. Kā paliek ar garumu. Iznāk, ka standarta Bārbija (šajās proporcijās) ir 213 cm gara un sver 59 kg. Helsinku pētnieki nonākuši pie secinājuma, ka šādā ķermenī nav vietas visiem iekšējiem orgāniem, kur nu vēl taukiem. Tieši izstieptā un „neloģiskā ķermeņa“ dēļ par šo lelli diskutēts daudz un dikti. Tā izraisot meitenēs kompleksus un piespiežot badoties.
Lai atdarinātu Bārbiju, vidēja auguma sievietei jābūt par 53 centimetriem garākai, ar 13 cm lielāku krūšu apkārtmēru, pagarinātu kaklu (15 cm) un par 15 cm mazāku vidukļa apkārtmēru. Viņas drauga Kena ķermeņa parametri arī pieprasa korekcijas. Ideālam puisim jābūt par 51 cm garākam nekā šodienas vidējais līgavainis izskatās, ar 28 cm apjomīgāku torsu. Tas nozīmē, ka Bārbija un Kens neatspoguļo savu laikabiedru – cilvēku veidolu. Nē, nemaz neatspoguļo. Diezgan skumji, apzinoties, ka vismaz 30% šodienas jauno ļaužu (Bārbijas un Kena vecumā) ir krietni aptaukojušies un nekādi netiek Bārbijas standartiem līdzi.
Angļu psihologi nonākuši pie secinājuma, ka Bārbija ir kaitīga. Bērni (5-8 gadu vecumā), kuriem piedāvāts ikdienā spēlēties ar šīm lellēm, jau samēr ātri nonākuši pie slēdziena, ka „ir par resnu“un vēlas „kļūt tievi kā lelle“.Pēc vairāku zinātnieku domām šī lelle ir bīstama bērnu veselībai, jo rada mazvērtības kompleksus attiecībās ar savu ķermeni.
Pētnieki Holandē diezgan plaši pētījuši bērnu psiholoģiju izmantojot Bārbiju un Kenu. Bērni (6-10 g.v.), kas spēlējās ar šīm lellēm, daudz domāja par savu svaru un izskatu. Tie, kas izmantoja rotaļās citas lelles, šādām problēmām nepievērsās. Interesanti, ka Bārbija labi noder policistiem un zinātniekiem, ja nepieciešams noskaidrot seksuālus pārkāpums vai pedofilijas noziegumus sarunās ar maziem bērniem. Lelles mazajiem palīdz izstāstīt, ko viņi redzējuši vai kas ar viņiem noticis pieaugušo varmācības ēnā. Bārbija un Kens esot lielisks diagnostikas palīglīdzeklis.
Bārbijas pārvērtības
Laika gaitā Bārbija „apauga“ ar apģērbu, kurpju, cepuru un somu lēveni. Par viņu ir uzrakstītas neskaitāmas grāmatas, pētījumi, skaņdarbi un veidotas filmas. Jauna tehnika palīdzēja izveidot viņas garos, gaišos matus sukājamus, un tāpēc veikali sāka piedāvāt meitenēm arī Bārbijas frizētavu.
1963. gadā tika izdota ”Barbie Babysits” un ”How to Lose Weight”. Kopā ar rekomendācijām kā iespējams ātri zaudēt „lieko svaru“. Tikai 1997. gadā, sabiedrības spiediena rezultātā, Bārbijai tika palielināts vidukļa apkārtmērs. „Lapsenes jostasvieta“ tika anulēta.
Lelle tika pakārtota laika prasībām un 2009. gadā tikai piedāvāti pat Bārbijas tetovējumi. Proti – līmlentas, kuras pievienojot lelles ķermenim, varēja panākt tetovējumiem līdzīgus efektu.
Tumšādainā Francī (Francie™) ieradās veikalos tikai 1967. gadā. Tā bija pirmā afro -amerikāniskā Bārbija. Taču viņas ķermenis esot vairāk atgādinājis kaukāzieti, nevis melno amerikānieti. Tikai 1980. gadā izdevās izveidot lelli, kura kaut cik atgādināja afro-amerikānieti ar tumšu ādas krāsu. Taču ideālais variants bija jāgaida ilgi. Tikai 2009.gadā piedzima So, kas beidzot reāli reprezentēja melnās amerikānietes.
American Association of University Women vairākkārt kritizējusi Bārbijas efektus amerikāņu sabiedrībā. Piemēram, brīdī kad Bārbija sāka runāt atsevišķas frāzes: ”I love shopping” vai ”Wanna have a pizza party?”, ražotājām nācās atsaukt savu Teen Talk Barbie lelli. Viņa runāja muļķības un tad jau labāk klusēt.
Protams, ka politkorektums pieprasīja izveidot arī Bārbiju ratiņkrēslā. Diemžēl pirmais izlaidums bija neveiksmīgs, jo jaunā lelle nevarēja iespraukties leļļu mājas liftā vai gaiteņos. Ražotājam nācās Bārbiju ar visu ratiņkrēslu pārtaisīt mazāku.
Bārbija iekaro pasauli
Visur Bārbiju nepieņēma labvēlīgi. Tuvējos Austrumos šo lelli uzskatīja par izlaidīgās Rietumu sabiedrības simbolu. Tāpēc šim reģionam ražoja tikumīgu lelli (Fulla), kuras izskats vietējiem bija pieņemams un tā bija tērpta atbilstoši musulmaņu valsts pieņemtam tērpam. Neiztika arī bez citas veida kritikas. Greenpeace pārmeta, ka lelle tiek iesaiņota kastēs, kas iegūtas no Indonēzijas mūžamežos zāģētas koksnes. Proti – Bārbijas dēļ tiek izcirsti vērtīgi meži un tas nav pieļaujams. Atkal nācās mainīt piegādes un iesaiņojumus.
Bārbija turpināja attīstīties. Viņa jau sen izgājusi ārā no savas guļamistabas ar apģērbu un cepurītēm. Tagad viņa dara to pašu ko mēdz darīt viņas vienaudzes – jaunietes. Studē, iet uz ballēm, mācās braukt ar auto vai lidmašīnu, tiekas ar savu puisi Kenu. Pēc tam pamet Kenu un mīlējas ar Bleinu, bet vēlāk atkal atgriežas pie sava Kena. Bārbijai ir daudz draudzeņu: Terēza, Kristī, Kelija un Skipera u.c. Viņa brauc ar slēpēm vai sērfinga dēli, jāj ar zirgiem vai arī iepērkas. Strādā slimnīcā vai veikalā.
Vispār jau interesanta lelle, izņemot to, ka viņas ķermenis neatbilst meitenes vai jaunietes standartiem jeb ikdienas normai.
Jā, par Bārbiju arī smejas. Piemēram dāņu grupa „Aqua“ iekaroja pasauli ar savu ironisko dziesmu ”Barbie girl” un autoražotājs Nissan parodē lelli divās savās reklāmfilmās.
Taču gadās, ka leļļu ražotājs izmanto kā šīs lelles paraugu arī dzīvus, reālus un populārus cilvēkus. Piemēram, 2010. gadā rotaļlietu izstādē Nirnbergā tika piedāvāta „Bārbija“, kas bija izveidota ar Zviedrijas nākamās karalienes Viktorijas ārieni. Kā lelle tika izveidota arī Vācijas kanclere Angela Merkele un rakstniece Dž. K. Roulinga. Šos modeļus veikalā nevar nopirkt. Tie uzdāvināti tikai pašiem prototipiem.
Tātad – Bārbija dzīvo un iet līdzi laikam. Pirms dažiem gadiem lelle tika atzīmēta kā viena no 101 pašām ietekmīgākajām personām pasaules ietekmeļu sarakstā. Tur viņai tika ierādīta cienījamā 41. vieta.
Ir meičas, kuras cenšas atdarināt Bārbiju. Viena no viņām ir ukrainiete Valerija Lukjanova. Viņai izdevies modelēt savu ķermeni tā, ka tas atgādina lelles Bārbijas proporcijas. Valerija ir veikusi plastisko operāciju – palielinājusi krūtis.Taču slaidums esot iegūts, pateicoties sporta nodarbībām un dietām. Lai gan izskatās, ka šajā virzienā arī palīdzējis ķirurgs.
Visbeidzot atgriezīsimies pie īstās Bārbijas. Viņas mājas komplektā šodien iekļaujas 163 dažādas lietas un priekšmeti. Leļļu skapis maksā ap 200 eiro un Bārbijas kosmētikas galdiņš – ap 80 eiro. Kas ir vislētākais priekšmets? Matu gumija – 1 eiro. Nerunāsim par viņas putekļu sūcējiem un slotām, lāpstām un grābekļiem. Lidostās lelle maksā vēl dārgāk. Tur: „Bārbija pie datora“ 25 eiro, „Bārbija skolā“ – 25 eiro un „Bārbija, kas šķīrusies no Kena“ – 200 eiro.
Kāpēc tā? Tāpēc, ka šķirtā Bārbija iegūst savā īpašumā arī Kena automašīnu, māju un motorlaivu. Tātad, viss kā dzīvē.
Bārbija un mode
Bārbija kopš dzimšanas dienas ir vienmēr bijusi cieši saistīta ar modi. Rūta Handlere un Šarlote Juhansone pirms 64 gadiem izveidoja viņas pirmās kleitas un jakas. Tāpēc pirmā Bārbija ar oficiālo vārdu Barbara Millicent Roberts tika veidota kā manekens – pusaudze ar ļoti modernu tērpu kolekciju. Ja lelle pati nebija izcili dārga, tad sālīti daudz maksāja viņas tērpi. Tie tika šūti ievērojot Parīzes augstās modes noteikumus. Kopējot Christian Dior, Yves Saint Laurent un Hubert de Givenchy kolekcijas. Interesanti, ka Bārbijas veidotāji ņēma vērā meiteņu patiku spēlēties ar izgriežamajām papīra lellēm, kurām var viegli un ērti mainīt tērpus. Tagad ar Bārbiju varēja darīt to pašu. Taču kleitas vairs nevarēja uzzīmēt. Tagad tās bija vai nu jāpērk vai jāšuj pašām.
Zīmīgi, ka Bārbijas apģērbs ne tikai piesaistīja pircējus, bet arī ietekmēja Parīzes modes namus un haute couture. Piemēram, modes nams Martin Margiela (1994-95) iedvesmojās no Bārbijas jaunā kleitu komplekta un, atzīmējot lelles 50. dzimšanas dienu, vairāki Francijas modes nami izveidoja īpašas kolekcijas Bārbijai par godu. Pavisam nesen Valentino vadošais dizainers Pierpaolo Piccioli izmantoja Bārbijas rozā savā ”Valentino Pink PP Collection”. Tātad rudens un ziemas tērpu kolekcijā 2022. gadam. Šī kolekcija esot Bārbijas slavinājums.
Kajas Tompsonas dziesma “Think pink” filmā „Iemīlējies Parīzē” (1957) dzied par to pašu – Bārbiju. Kur nu vēl pašlaik tik populārā muzikālā kustība ar nosaukumu „Barbiecore“.
Tā ir arī jauniešu akcija pasteļkrāsās, postmodernisma stilā. To var raksturot kā pārspīlētu sievišķību, kurai patīk viss uzkrītošais un šokējošais. Šīs performatīvais hiperfeminisms ar piedziedājumu: plastic fantastic un šķebinoši rozā apģērbu ir diezgan izaicinošs. Tas piedāvā divus virzienus: nevainīgās, „saldās“ meitenes – lelles un agresīvās rozā amazones. Stils ir seksualizēts un ietver sevī sadomazohistiskas ainas ar dominējošām rozā ikonām un viņu pārspīlēto hiperseksualitāti. To pastiprina dziļi izgriezumi, korsetes, cieši pieguļošs apģērbs un izaicinošas pozas. Vai šai kustībai ir saistība ar Bārbiju? Jā, esot gan. Bārbija ir modelēta uz faktiski neesoša sievietes ideāla bāzes. Tāpēc Trinidadas/ASV repa māksliniece Niki Minaja uzskata, ka Bārbiju var pārtaisīt par „Barbz“, izveidojot parodiju par ideālas meičas tēmu.
Šovasar atkal redzēsim Bārbiju lielajā ekrānā. Grēta Gerviga strādā ar šo filmu kopš 2016. gada. Tad nu beidzot varēsim noskatīties jaunu ekrāna stāstu par „rozā meiču“, un cerēsim, ka tas mūs nenokaitinās. Jo – patīk vai nepatīk, bet Bārbija nevienu neatstāj vienaldzīgu. Nedz dzīvē, nedz mākslā.
"Barbie In Pink" by Tracheotomy Bob is licensed under CC BY 2.0.
