grausts

Sakārtoti īpašumi valstij nav vajadzīgi

Forumi | Diskusijas Latvija Reportāža Sleja
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Ap un par nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību sen ir valdījušas asas un vētrainas diskusijas, jo no šīs vērtības ir atkarīgs tas cik maksāsim dažādas ar nekustamo īpašumu saistītas nodevas, īpaši nekustamā īpašuma nodokli. Diemžēl pēdējā laikā šīs sarunas ir nepamatoti noklusušas. Tā ir ļoti satraucoša tendence, ņemot vērā briestošo problēmu akūtumu un tūlītējā risinājuma nepieciešamību. Problēmu nerisināšana var novest pie milzīgas sociālas krīzes.

No 2021. gada nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība maksimāli pielīdzināta nekustamā īpašuma tirgus vērtībai. Līdz ar kadastrālās vērtības maiņu, mainīsies arī nekustamā īpašuma nodoklī maksājamās summas apmērs. Lielākajā daļā gadījumu maksājamā summa būs ievērojami lielāka nekā līdz šim. Jaunās prognozējamās vērtības ir iespējams apskatīt Valsts zemes dienesta Kadastra tīmekļa vietnē sameklējot konkrēto adresi. Apskatot dažādu īpašumu vērtības Rīgā un Liepājā, nākas secināt, ka ir īpašumi, kur kadastrālā vērtība ir augusi divreiz, pat trīsreiz bet citur vēl vairāk. Tas nozīmē, ka maksājamā nodokļa summa arī būs daudz lielāka un daudziem tas var radīt papildus slogu personīgajām finansēm. Ņemot vēl vērā to, ka pasauli plosa Covid-19 pandēmija un nav vēl līdz galam skaidra tās ietekme uz ekonomiku, situācijas nopietnību nedrīkst nenovērtēt.

Nav jau tā, ka kadastrālās vērtības maiņa nav nepieciešama. Tomēr, lai arī tiek uzsvērts uz to, ka notiks pielīdzināšana tirgus vērtībai, kadastrālā vērtība nekad nebūs tas pats, kas tirgus vērtība. Kadastrālā vērtība ir lielums no kuras tiek aprēķinātas dažādas nodevas un nodokļi, bet nodevas un nodokļi bez valsts vai pašvaldības budžeta papildināšanas funkcijas, var veikt arī kādas citas papildus funkcijas. Piemēram, palielināts nekustamā īpašuma nodoklis par graustu. Savukārt tirgus vērtība ir nepieciešama, lai īpašumu atsavinātu. Abas īpašuma vērtēšanas metodikas savos pamatos ir pilnīgi atšķirīgas.

Tirgus vērtība katram konkrētam īpašumam tiek vērtēta individuāli, ņemot vērā konkrētā objekta vērtību. Parasti nekustamo īpašumu sertificēts vērtētājs apskata dabā, novērtējot tādas individuālās īpašuma īpašības, kas vai nu paaugstina vai samazina īpašuma vērtību, piemēram, ir vai nav bijis remonts, kāda ir izmantoto remonta materiālu vērtība utt. Tālāk tiek izmantota dažādos reģistros pieejamā informācija par īpašumu.

Kadastrālās vērtēšanas pamatā ir masu vērtēšanas metodes, kad tiek salīdzināti reģistru dati un izdarīti secinājumi par vērtību balstoties tikai uz datu bāzēs pieejamo informāciju un salīdzināšanu, neredzot īpašumu dabā. Tieši tāpēc, kadastrālā vērtība, lai arī pietuvināta tirgus vērtībai, nekad nebūs tirgus vērtība, tā joprojām lielākoties atšķirsies, lielākajā daļā gadījumā esot mazāka par tirgus vērtību, bet būs arī gadījumi, kur šī vērtība būs lielāka.

Par katru nekustamo īpašumu Latvijā tā īpašniekam ir noteikts maksāt ikgadēju nodokli. Nekustamā īpašuma nodokļa likmi no 0,2 līdz 3 % no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos. Nodoklis 1,5 % apmērā piemērojams zemei, inženierbūvēm un ēkām, kas nav dzīvojamās mājas. Savukārt dzīvojamām mājām procentu likme variē atkarībā no kadastrālās vērtības. 0,2 % likme ir dzīvojamām mājām, kuras nepārsniedz 56 915 eiro vērtību, 0,4 %, kuras pārsniedz 56 915 eiro, bet nepārsniedz 106 715 eiro, bet 0,6 procenti kuras pārsniedz 106 715 eiro vērtību.

Visvairāk kadastrālā vērtība ir pieaugusi īpašumiem, kas būvēti salīdzinoši nesen. Šie īpašumi ir sakopti, tajos dzīvo jaunās ģimenes, lielākoties maksājot arī kredītu par īpašuma būvniecību vai iegādi. Tagad papildus visiem jau esošajiem izdevumiem, klāt nāks divreiz vai pat trīsreiz lielāks nekustamā īpašuma nodokļa summa, jo augusi ir gan vērtība, gan arī procentu likme. Ja pašvaldības neko nemaina savos saistošajos noteikumos un nepiemēro atlaides, šis nodoklis lielai daļai var izrādīties grūti samaksājams. Iespējams likmju samazinājums jāpiemēro jau pašā likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, jo pašvaldības iespējas piemērot atlaides ir ierobežotas.

Visaugstākā procentu likme 3 % apmērā tiek piemērota vidi degradējošām, sagruvušām vai cilvēku drošību apdraudošām būvēm. Viss, jau ir it kā pareizi. Tomēr ja tiek ņemts vērā, ka tagad kadastrālā vērtība tiek pielīdzināta tirgus vērtībai, tad jāsecina, ka daudziem degradētajiem graustu īpašumiem vērtība paliks nemainīga vai pat samazināsies. Līdz ar to izskatās, ka nekustamā īpašuma nodokli vienādā apmērā maksās gan tas cilvēks, kas par savu īpašumu rūpējas, gan tas kurš to nolaidis līdz grausta stāvoklim.

Piemērs no Liepājas. Pirmais īpašums E. Veidenbauma ielā 7 ir jaunbūve, parasta, neliela ģimenes dzīvojamā māja. Zemes gabals ir… liels, uz tā atrodas dzīvojamā māja un pavisam neliela garāža. Pašlaik kadastrālā vērtība mājai ir 48 387 eiro, bet nākamā gadā jau 110 490 eiro. Ja ģimenei nav kādu pašvaldības piešķirtu atlaižu, tad piemērojamā nodokļu likme ir 0,6 %. Otrs īpašums atrodas tur pat blakus E. Veidenbauma iela 9. Zemes gabals ir trīs reizes lielāks nekā pirmajam īpašumam – 1673 m² un uz tā atrodas kopumā trīs būves, kuras savulaik tikušas izmantotas pa dzīvokļiem un katra atsevišķi ir lielāka par jaunuzbūvēto privātmāju. Ēkas ir senas – fasādes izkārtojums liecina par klasicisma iezīmēm, tātad 19.gs pirmo pusi. Īpašums ilgstoši bija atradies Liepājas vidi degradējošo ēku sarakstā. Pašlaik bīstamība ir novērsta, tomēr ielas māja joprojām ir ar dēļiem aizsistiem logiem un nodrupušu fasādi. Pašlaik kadastrālā vērtība ir 72 518 eiro, bet nākamgad tā augs salīdzinoši nedaudz un būs 94 783. Ja īpašums būtu patiešām sakārtots un sakopts, domājams, ka jaunā kadastrālā vērtība būtu divreiz vai pat četrreiz lielāka. Pie tam, ja īpašumam netiek vairs piemērots vidi degradējoša īpašuma statuss, nodokļa likme būs vien 0,4 %. Rezultātā sakoptā īpašuma saimnieks maksās 335,68 eiro, bet nesakārtotā – 265,30 eiro. Līdz šim sakārtotā īpašuma saimnieks maksāja 96,77, bet nesakārtotā – 176,24 eiro. Lai arī abiem īpašumiem maksājamā summa ir augusi, tomēr pirmais īpašnieks tagad maksās trīs ar pusi reizes vairāk.

Par taisnīgumu šāda nodokļu politika neliecina. Lai arī šajā piemērā summas un atšķirības nešķiet tik lielas, domājams, ka Rīgā, apskatot citu īpašumu piemērus, atšķirības varētu būt mērāmas vairākos simtos, varbūt pat tūkstošos, nemaz nerunājot par to, ka tagad godprātīgi ģimenes cilvēki par ar savām rokām celto īpašumu būs spiesti maksāt astronomiskas summas, bet tie kam pieder grausti – maksās mazāk. Droši vien izveicīgākie miljonu vērto villu īpašnieki steigs savām ēkām noformēt grausta statusu, jo tā var izrādīties izdevīgāk. Savukārt parastajiem cilvēkiem būvēt vai pirkt jaunu ģimenes māju būs ar vien neizdevīgāk.

Apbrīnojami ir tas ka pirms Rīgas domes vēlēšanām par nekustamā īpašuma nodokļa nākotnē maksājamajām summām virkne partiju par to cēla trauksmi un solīja virzīt likumā izmaiņas, kas paredzēja to, ka par vienīgo īpašumu nodoklis nebūtu jāpiemēro vispār. Tagad, kad šīs partijas ir iekļuvušas Rīgas domē un zinot to, cik nozīmīgu pilsētas budžeta daļu veido nekustamā īpašuma nodoklis, nav brīnums, ka iestājies klusums. Kas notiks pēc jaunā gada, ja nodokļu politikā nekas nemainās – iespējams iestāsies sociālā krīze, kuru tad nu vajadzēs ātrumā novērst. Ļoti žēl, ka šis jautājums netiek izdiskutēts un pārdomāts no visām pusēm kamēr vēl ir laiks.


"The wooden houses of Bartin" by CharlesFred is licensed under CC BY-NC-SA 2.0
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
Tagged

Tavs komentārs

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.