Radošums pašlaik tiek pieprasīts darba dzīvē un ikdienā, diskusiju klubos un ikdienas rutīnās, maltītes gatavošanā un sadzīves tērgāšanā. Taču visiem nav šādu spēju – pārsteigt un piesaistīt sev uzmanību. Var gadīties, ka ar to jāsaprot pavisam kas cits. Proti, tā ir prasība uzdrošināties paust savu citādību. Nebūt kolektīva sastāvdaļai, kas adoptējusi caurmēra domāšanas un izturēšanās veidolu. Tātad – nebūt pelēkai pelei.
Radošums jeb kreativitāte
Ir spēja radīt jaunas idejas jeb – spēja radīt ko jaunu. Vēlams – pārsteidzošu. Tagad to pieprasa gandrīz visi – “big business” ieskaitot. Lai sevi noskaņotu radošiem uzplaiksnījumiem, tiek aicināts gleznot, rakstīt dzeju, attīstīt vēsturiskas teorijas, līmēt tapetes, spēlēt basketu pagalmā vai vienkārši mīlēt otru cilvēku neparasti un moži. Pirms dažiem gadiem (kādā liela uzņēmumu vadītāju simpozijā) 1500 biznesa līderi formulēja radošumu kā galveno uzņēmējdarbības priekšnosacījumu.
Pirms 100 gadiem nekā tāda nebija. Vecajos tekstos neviens nepieprasa grāmatveža vai virējas radošumu. Kad šī prasība ieradās pie mums”? Tas esot noticis pagājušā gadsimta 50. gados ASV un pa šo laiku bibliotēku plaukti jau lūzt zem šo grāmatu smaguma. Tā pati divsējumu ”Encyclopedia of Creativity” pašlaik tiek izdota trešo reizi un vēl nepietiek visiem gribētājiem. Iespējams, ka uvertīra šim procesam bija 60. gadu jauniešu sacelšanās pret esošajām mietpilsonības normām, sadzīves eksperimenti un izaicinošas uzvedības mēģinājumi. Var gadīties, ka tas bija radošuma sākums sadzīvē, kas pēc tam pārsviedās arī uz mākslu.
Vairums pētnieku domā, ka jēdziens kreativitāte piedzima pēc otrā pasaules kara. Bija iestājies „tāds laiks“ un tam šo īpašību vajadzēja. Radās prasība pēc : novitātes, atklājumiem, ideju bagātības, fantāzijas lidojumiem, atklājumiem, orģinālām idejām, brīvdomības un ģēnijiem. Kultūras vēsturnieks Samuels Franklins (”The Cult of Creativity” (The University of Chicago University Press) uzskata, ka noteicošais apstāklis esot bijis pēckara situācija. Ierēdņu 50. gados bijis vairāk nekā strādājošo ražošanā un mārketings sāka noteikt dienaskārtību visās jomās. Vairs nebija svarīgi kas ir labs vai slikts, bet gan kā šis produkts, prece, aktivitāte vai cilvēks tiek mārketēts. Idejas sāka izkonkurēt dzelzs raktuves un ideāla uzņēmējdarbība kļuva par vispieprasītāko karogu.
Radošuma ideja noderēja arī kaujās pie „dzelzs priekškara“, kur vienā pusē bija atvērta, kustīga un radoša rietumu sabiedrība, bet otrā pusē trunēja sastingusi birokrātija PSRS ierāmējumā. Atvērtās demokrātijas medijos un mākslā tika attēlotas kā taktiskas, radošas un iedvesmojošas sabiedrībās, pretēji represīvajam bezdvēseliskajam komunistiskās diktatūras modelim. Zināmā mērā var pat apgalvot, ka kreativitāte kļuva par gadsimta beigu ideoloģisko karogu, jo bez tās vairs neviens (nekur) nespēja iztikt. Protams, ka uzradās arī šarlatāni, kas aiz “kreatīvām“ pozām slēpa savu garīgo tukšumu. Daudzi to nepamanīja un noticēja šiem dekoratīvajiem viltvāržiem. Tā gadās. Taču šis defekts netraucēja laikam tecēt tālāk. Līderpozīcijas nostājās reklāmisti, lai gan viņu spēcīgākie argumenti bija humors un ironija. Piemēram, reklamējot VW „vabolīti“ ASV, to attēlā novietoja pie privātmājas ar komentāru: ”It makes your house look bigger.”
Korelativitātes nospiedumi ikdienā
Radošuma izaicinājums paradījās arī sadzīvē. Tagad darba vietā parādījās galda tenisa galdi, mīsti zviļņi, meditācijas istabas. Daudzi mēdz „pārcelties uz dzīvi“ darbā un nenodalīja darba stundas no sava privātā atpūtas laika. Pamazām korelativitātes kults pārvērtās par dzīves ideoloģiju. Pēc otrā pasaule skara ar „korelativitāti“ mēdz devalvēt PSRS un krievus, tagad tas pats tiek darīts attiecībā pret MI. Mākslīgajam intelektam nav radošuma. Tas prot atstāstīt tikai to ko iemācījies. Adidas reklāmas kampaņā, izmantojot futbola zvaigzni Lionelu Mesī, tiek apgalvots skaidri un gaiši: „ Atbilde ir kreativitāte“. Tātad radošums. Visiem, kuriem kaut kas izdodas, ir radoši.
Vai tā patiešām ir?
Vai tie, kas nav radoši, spēj dzīvot tālāk šajā savādajā pasaulē?
"Marketers: It’s time to reinvent creativity" by opensourceway is licensed under CC BY-SA 2.0.
