Ir svarīgi attīstīties. Par to liecina pilsētā notiekošie būvniecības darbi. Iedzīvotāji lūpu kaktiņus savelk apmierinātā smaidā, redzot, ka tiek celta jauna ēka vai restaurēta vecā. Visvairāk cilvēku sirdis silda veco graustu nojaukšana, vai vēl labāk – to restaurēšana. Arī Liepāja ir šāda pilsēta. Tieši šobrīd piejūras parka dzīvojamais rajons piedzīvo pārvērtības, kas liecina par spēju augt līdzi laikam.
Klauvējiens pie mana dzīvokļa durvīm. Kursa biedrene ir ieradusies ciemos, lai atnestu lauku labums. Neveiksmīgi esmu saaukstējusies. Rabarberu sukādes, kuras gluži vai eksplodē no C vitamīna daudzuma, ir tieši laikā. Kad uzsākam sarunu, viņa izbrīnā iesaucas: ,,Vai tu zināji, ka pretī tavai mājai tiek būvēta viesnīca?” Tagad arī es esmu izbrīnīta. To, ka pretējās ielas veco koka ēku demontē un ka tajā notiek celtniecības darbi, zinu un redzu katru dienu jau vairāk nekā gadu. Tā kā būvniecības dzīve šeit kūsāt kūsā, devos nelielā ekspedīcijā, lai noskaidrotu, kas īsti te notiek.
Savu gājienu uzsāku pie objekta Peldu ielā. Tiešām, kursa biedrenes stāstīto apstiprina būvniecības darbu apraksta baneris, kurā uz sarkana fona ar baltiem burtiem paziņots – ,,Dzīvojamo ēku pārbūve par viesnīcu, noliktavas šķūņa un šķūņa nojaukšana Peldu ielā 56, Liepājā.” Vairāk nekā pirms gada apkārt graustam tika uzstādīts žogs. Tas liecināja – drīz briesmonis tiks pārvērsts pavisam citā ampluā. Taču šobrīd mani pārņem neliels mulsums. Vai vietā, kurā atrodas dzīvojamās ēkas, iederētos viesnīca? Savukārt, ja paraugās no pretējā skatu punkta, tad lieliskāku vietu viesnīcai (un biznesam) ir grūti iedomāties. Jūra pāris soļu attālumā, centrs dažu minūšu gājienā. Tuvu atrodas stadions “Daugava”, kurā vasarās notiek visdažādākie popmūzikas koncerti. Protams, neaizmirsīsim arī sportu. Drīzumā parka ainavu rotās atjaunotā “Pūt, vējiņi!” estrāde. Šobrīd raugoties uz grausta, metālu konstrukciju un stalažu kombināciju, grūti iztēloties, ka šajā vietā reiz atradīsies viesnīca. Dzīvosim, tad redzēsim.
Mani laiks ved tālāk. Dodos parka virzienā. Rudens saulīte silda vaigus, apcerīgi lūkojos uz dažādajām koka mājām. Ielas labajā pusē manu uzmanību, aiz aplupuši balta koka dēļu žoga, piesaista tukšs laukums. Arī šeit drīz sāksies būvdarbi. Mēģinu atsaukt atmiņā, kas šajā vietā atradās pirms tukšā pleķa, bet neko vairāk par kokiem un krūmiem nespēju atcerēties. Kas gan aizpildīs laukumu? Prātā iezogas divi iespējamie varianti – šika piejūras māja vai vēl kāda viesnīca.
Pāri ielai stalti stāv kārtējais baneris – ,,Lietus kanalizācijas kolektora izbūve stadionā “Daugava” un Jūrmalas parkā no stadiona “Daugava” līdz Peldu ielai, Liepājā”. To apliecina izrakņātais asfalta celiņš un smagās mašīnas. Manu uzmanību piesaista žogs, kas stiepjas līdz “Pūt, vējiņi!” estrādes būvniecības laukumam. Tas gājējiem liedzis iespēju ātrāk nokļūt pie jūras, taču šai problēmai ir rasts risinājums. Taciņa ir iestaigāta blakus. Tagad zālienu rotā plaši iemīdīta zemes taka. Pie estrādes būvniecības laukuma žoga ir piestiprināts baneris ar visu svarīgo personu uzskaitījumu. Šoreiz mani vairāk interesē, kas notiek otrpus. Diemžēl viss nožogojums ir apklāts ar dzeltenu brezentu, aizsedzot skatu no ziņkārīgajām garāmgājēju acīm. Īsti nesaprotu vajadzību pēc dzeltenā brezenta. Vai būvniecības procesā ir kas slēpjams? No zagļiem tas nepasargās un drošību nepaaugstinās. Pakāpjos nedaudz zemākā vietā, kur žogs nav tik augsts, un pastiepjos pirkstu galos. Skatam paveras plašā būvdarbu pasaule. Skats kā smilšu kastē. Celtnieki un smagā tehnika nemitīgā darbībā. Kreisajā pusē ieraugāms vēl kāds būvlaukums. Pēc vēsturiskā parauga tiek celta kafejnīca ,,Ķeizara paviljons”. Cik gan vienā mazā apvidū noris daudz pārvērtību!
Atpakaļ ceļā izvēlos to pašu maršrutu. Dodos garām vietai, kuru drīz rotās uzraksts viesnīca. Nedaudz mainot savu gājienu, nolemju, ka mans ceļš tālāk vedīs pa Vites ielu. Še ku reku, pavisam netālu gozējas vēl kāds konstrukciju mudžeklis. Šobrīd tas ieguvis daudz labāku izskatu. Patiesībā šī ēka ir piedzīvojusi pamatīgas pārvērtības, bet par to, lai spriež katrs garām gājējs. Burti uz banera vēsta – noris daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārbūve. Šīs ir kā noslēdzošais punkts visā. Te dzīvos cilvēki, kuri tuvākā vai tālākā nākotnē šo vietu sauks par mājām.
Šeit noslēdzu savu ekspedīciju. Liepājnieki var priecāties, ka ilgus gadus novārtā pamestās ēkas un estrāde (nezinu, vai to pašu var sacīt arī par lietus kanalizācijas kolektoru) iegūst jaunas aprises. Kāds mazs pilsētas stūrītis atdzīvosies, pilsētā ienesot jaunas dvesmas. Kā tas viss izskatīsies, kā liepājnieki un pilsētas viesi apdzīvos jaunās vietās, ir pāragri spriest. Bet viens ir zināms. Tas būs kas jauns.
