Ir cilvēki, kuru dzīve un darbība neļauj aizmirst par augstiem un krietniem ideāliem, par vispārcilvēciskām morālām vērtībām. Viens no tādiem ir rūpnieks un mecenāts Augusts Dombrovskis, kura atstātais kultūrvēsturiskais mantojums ir nozīmīgs ne tikai Ziemeļrīgas apkaimju iedzīvotājiem, bet visai Latvijai. Viņa veikums ir apbrīnas vērts un šogad 8. septembrī tika svinēta A. Dombrovska projektētās un celtās kultūras pils “Ziemeļblāzma” 110. jubileja. Pasākums atgādināja, ka vārds “kultūra” sevī ietver skaņas, krāsas, vārdus, kas bagātina cilvēka dvēseli, bet viens no nosacījumiem – tā ir elegance, kas apvienota ar sirsnīgu vienkāršību, radot paliekošas vērtības.
Jāpiebilst, ka A. Dombrovskis savā dzīvē ir cēlis divas pilis un pirmo, 1904. gadā celto bezalkohola biedrības “Ziemeļblāzmas” kultūras namu, 1906. gadā nodedzināja Krievijas impērijas kazaku karaspēka soda ekspedīcija, jeb tā sauktā melnā sotņa. Pils cēlāju piesēja pie koka un lika nolūkoties, kā sadeg viņa sapņi, bet pašu tikai pēdējā brīdī izdodas izglābt no nošaušanas. A. Dombrovskis ir arī piemērs neatlaidībai, jo nākamo ēku ceļ no dzelzbetona konstrukcijām, lai to nespētu vēlreiz nodedzināt. 1913. gadā celto ēku rekonstruēja 2013. gadā un tādā veidā paglāba no sagrūšanas. Nevar nepieminēt, ka kopā ar domu biedriem A. Dombrovskis Vecmīlgrāvī cēlis arī bērnudārzu – Zaļo skolu, jaunrades namu – Burtnieku namu, proģimnāziju, kas ir ne tikai kultūrvēsture, bet joprojām veido nozīmīgu kultūrvidi.
Kā stāsta kultūras pils “Ziemeļblāzma” projektu mākslinieciskā vadītāja Zane Auškāpa, gan jubilejas, gan citos pasākumos vienmēr tiks pieminēts Augusts Dombrovskis un viņa sasniegumi. Viņa atzīst, ka daudzi nezina par šo personību, tādēļ jebkuru, kas atnāk uz “Ziemeļblāzmu”, cenšas aizvest uz viņa piemiņas istabu, kurā uz sienas ir redzami izraksti no A. Dombrovska testamenta un pēdējais teikums vēsta: „Visu savu kustamo un nekustamo mantu novēlu savai mīļai latvju tautai.” Varbūt kāds aizdomāsies un arī vēlēsies ko līdzīgu realizēt savā dzīvē, spriež Z.Auškāpa.
Mecenāts cēlis arī pirmo bērnudārzu Latvijā un tobrīd cariskajā Krievijā, skolu Vecmīlgrāvī, kā arī tā laika pirmo un vienīgo radošo namu Latvijā. Nozīmīgs fakts, ka, Krišjānis Barons Burtnieku namā dzīvoja vairāk kā 10 gadus un šajā laikā apkopoja 2 pēdējos Latvju Dainu sējumus. Zaļās skolas idejas izstrādē piedalījās un to vadīja pedagoģe Marta Rinka, kuras vārdā nosaukto piemiņas balvu “Mūžs veltīts bērniem” joprojām saņem pirmsskolas izglītības iestāžu labākie darbinieki.
Savā sveicienā jubilejas reizē Rīgas domes Kultūras, izglītības un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina uzsvēra, ka Augusts Dombrovskis māca dāsnumu, kas ne tik bieži ir novērtēts. “Viņš ir atstājis ne tikai skaisto un brīnišķīgo ēku, bet garīgo mantojumu, kas māca mums kļūt dāsniem pret savu apkaimi, savu valsti un sev tuvajiem cilvēkiem. Šeit ikviens var atgūt dzīvessparu un dzīvesprieku, kopjot savus talantus,” atzīst L.Geikina.
Uz vaicājumu, ko īpašu vēlējās akcentēt pils dzimšanas dienā, Z.Auškāpa teic, ka katrā izteiktajā vārdā vēlējās atgādināt par Augusta Dombrovska radīto, kas ir nenovērtējams ieguvums Latvijas kultūrā.
Kad 1913. gada 1. septembrī svinīgi tika atklāta mecenāta un kokrūpnieka jaunuzceltā Ziemeļblāzmas pils, atklāšanas pasākums norisinājās piecās daļās: notika atklāšanas akts ar svinīgām uzrunām, apsveikumi, koncerts, kurā uzstājās arī Augusts Dombrovskis ar vijoles spēli un kurš tika iesākts ar Jāzepa Vītola kantāti “Ziemeļblāzma”; svētku mielasts un jautrības vakars. Kā stāsta Z. Auškāpa, nelaužot tradīcijas, arī 110. jubilejas svinībās bija iekļauti pils atklāšanas ceremonijas elementi un nozīmīgā dzimšanas diena norisinājās piecās daļās.
Šogad latviešu komponistam un mūzikas pedagogam Jāzepam Vītolam aprit 160 gadi, un ņemot vērā, ka abi ar A. Dombrovski bija tuvi draugi, koncerta pirmā daļa bija veltīta izcilajam komponistam. Uzstājās Liepājas simfoniskais orķestris un Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, un tika atskaņota kantāte “Ziemeļblāzma” op.45 (1914), dramatiskā uvertīra op.21 (1895) un simfoniskā svīta “Dārgakmeņi” op.66 (1924). Kā atklāja koncerta vadītājs aktieris Normunds Laizāns, Augusts Dombrovskis kantātei vārdus vispirms lūdzis uzrakstīt Krišjānim Baronam, bet viņš ieteicis šo uzdevumu uzticēt kādam jaunajam dzejniekam, rīkojot konkursu, kā rezultātā Jāzeps Vītols izvēlējās Leona Paegles dzejoli.
Zināms, ka A. Dombrovskis būvēja vijoles un citus stīgu instrumentus, kopumā izgatavojis apmēram 1000 instrumentu, taču mazāk zināms, ka rakstījis arī dzejoļus. Komponists Jānis Strazds kā savu veltījumu mecenātam radījis lirisku dziesmu ar viena no dzejoļa vārdiem “Vai mani to…” J. Strazda vadītā ritma grupa piepulcējās Liepājas simfoniskajam orķestrim koncerta otrajā daļā, kad ar pazīstamām un iemīļotām dziesmām uzstājās arī solisti Aija Vitoliņa, Andris Ērglis un Atis Ieviņš.
Uz vaicājumu, kāpēc uzrunāts tieši Liepājas simfoniskais orķestris, Z.Auškāpa norāda, ka tas ir brīnišķīgs kolektīvs, ar kuru ir viegli strādāt un orķestris uzstājās arī pirms 10 gadiem, kad skaisto jūgendstila ēku atklāja pēc rekonstrukcijas.
Ziemeļblāzmas 110. dzimšanas dienas viesiem solītais pārsteigums pils parkā bija negaidīts un krāšņs, kad naksnīgās debesis izgaismoja daudzkrāsains un muzikāls multimediāls ūdens priekšnesums.
Nenoliedzami koncerts bija muzikāli augstvērtīgs baudījums, bet svētku viesus patīkami pārsteidza arī multimediāls ūdens priekšnesums – strūklaku performance, ko radījuši SIA “Artistic” Jāņa Pētersona vadībā, kuri šādu priekšnesumu sniedz vienīgie Latvijā.
Patlaban parkā līdz pirmajām salnām, izmantojot viedierīces un noskenējot QR kodu, iespējams doties izzinošā vēstures gaitā, tāpat ar pils vēsturi un arhitektūru iespējams iepazīties gida pavadībā, jo pils ir atvērta katru dienu no pulkstens 9 līdz 20.
Foto: Uģis Bērziņš
