Uvis un es
Vēls vakars. Tveice. Smaržo pavasaris. Ziedi. Nenormāls karstums. Mēs ar Uvi stāvam autobusu pieturā. Gaidām autobusu. Satvēruši viens otra roku. Es spiežu to tuvāk pie sirds. Mūsu ceļi šķirsies. Pavisam drīz. Mēs klusējam. Galvā šaudās miljons domas. Viss būs savādāk. Tikai, kas to var pateikt – cik savādāk. Uvis brauc uz jaunu dzīvi. Viņš ir […]
Lasīt tālāk