Luksoforam tramīgi tikšķot, nomainās signalizējošās gaismas. Kamēr vienpus man, pamazām drūzmējas gaidītāju rinda, otrā pusē, kā no maisa izbērti zirņi, ripot sāk brīvlaistie četrriepaiņi. Esmu jau soli uz svītrotās pārejas, kad, no pagrieziena meistarīgi izlavierēdams, man pie paša degungala spēji piestāj un ausī skaļi iešņāc autobuss. Labi, ka bezvadu austiņās gana skaļi dārd Bon Jovi, […]
Lasīt tālāk
Ir saulaina piektdienas pēcpusdiena. Šodien jāmotivē pieklusinātais gribasspēks un jāstiepjas pretim Aspazijas dramaturģijai. Bibliotēkas mūsdienīgās durvis vēl reaģēs uz kustību, un nopietnu vaibstu spoguļos rakstnieku un tulkotāju mājas rezidenti. Tie ir vienīgie cilvēki, kuru perifēro klātbūtni jūtu. Dzejnieki savā pasaulē lūkojas caur miniatūrisku, rūtainu logu un tic, ka baznīcas durvis sirsnībā vērsies ne tikai svētdienu […]
Lasīt tālāk
„Sveiki!” „Nāciet iekšā, sēdieties!” „TURIET tēju, abām rokām, abām, laiks sarunām.” Reklāma beigusies. Kur mans „Harijs Poters”? Visu vakaru domās gaidīju, kad viss būs padarīts un varēšu izgāzties savā jaunajā IKEA gultā. Klusums, miers, tik labi… O, sākas Poters! Un ar vienu aci telefonā, varbūt kas jauns… „Mammu, ko dari?” „Neko!” Bāc, man brīvs, gribu mieru un […]
Lasīt tālāk